Alberts Bels
Prēmija piešķirta par sabiedriskās dzīves aktuālu atspoguļojumu, tematisko oriģinalitāti un formas novatorismu romānā "Cilvēki laivās".
1989
Lilija Dzene
Prēmija piešķirta par monogrāfijām "Aktieris pret paša gribu", "Vai tavs mūžs kam lieti der" un "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes".
1989
Lilija Dzene
Prēmija piešķirta par monogrāfijām "Aktieris pret savu gribu", "Vai tavs mūžs kam lieti der" un "Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes".
1989
Vilis Samsons
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977–1986): galvenais redaktors.
1987
Viktors Hausmanis
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): izstrādājis J. Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma tekstoloģiskos principus, sagatavojis un komentējis 9., 11.-15. sēj. (1980-1982).
1987
Mirdza Ābola
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā (1-3, 5-7, 17, 1.-3. variantu sēj., 1977-1983).
1987
Gundega Grīnuma
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): piedalījusies J. Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un teksta komentēšanā (13-15, 21, 5. variantu sēj., 1981-1985).
1987
Biruta Gudriķe
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): sagatavojusi tekstus un komentējusi J. Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 8., 16., daļu 23., 25. sēj. (1980-1986).
1987
Imants Ziedonis
Prēmija piešķirta par darbu "Sākamgrāmata" un par aktīvu sabiedrisko darbību bērnu mākslinieciskās kultūras attīstīšanā.
1987
Pēteris Pētersons
Prēmija piešķirta par nopelniem latviešu padomju teātra mākslas attīstībā (luga "Bastards"; lugas "Meteors", "Tikai muzikants", "Mirdzošais un tumši zilais" un to iestudējumi; A. Čaka "Spēlē, spēlmani!" iestudējums; grāmata "Darbības māksla").
1987
Ēriks Hānbergs
Prēmija piešķirta par darbiem publicistikā (grāmatas "Pārrakstot uzrakstīto", "Un atskrēja melns teļš. Meklējumi, atradumi un pretrunas laukos").
1987
Alma Ancelāne
Prēmija piešķirta par dalību zinātniskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" sagatavošanā (1-5, 1979-1984).
1985
Bruno Saulītis
Prēmija piešķirta pēc nāves – par romānu "Ošu gatve", pēc kura tika veidots kinoscenārijs filmai "Fronte tēva pagalmā" (1984).
1985
Antons Broks
Prēmija piešķirta par kinoscenāriju filmai "Fronte tēva pagalmā" (1984).
1985
Ilze Indrāne
Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt" (1984).
1985
Arvīds Grigulis
Prēmija piešķirta par grāmatu "Vēstules dzejniecei Kamillai" un pēdējo gadu publikācijām literatūras zinātnē un teātra kritikā.
1982
Gunārs Krollis
1982
Jānis Kalniņš
Prēmija piešķirta par biogrāfisko romānu "Rainis".
1980
Imants Auziņš
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Nomodā" un "Taurējums".
1977
Lija Brīdaka
Prēmija piešķirta par republikas presē publicētajiem aktuālajiem, sabiedriski nozīmīgajiem publicistiskajiem rakstiem "Uzvaras pavasari atceroties", "Lai gūtu jaunus apvāršņus", "Lielo kontrastu zeme" u.c., kā arī par dzejoļu krājumiem.
1977
Imants Auziņš
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Nomodā" un "Taurējums".
1977
Lija Brīdaka
Prēmija piešķirta par republikas presē publicētajiem aktuālajiem, sabiedriski nozīmīgajiem publicistiskajiem rakstiem "Uzvaras pavasari atceroties", "Lai gūtu jaunus apvāršņus", "Lielo kontrastu zemē" un citiem, kā arī par dzejoļu krājumiem.
1977
Alma Ancelāne
1976
Ārija Elksne
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Vēl vienai upei pāri" un "Klusuma krastā" (krievu valodā).
1976
Arvīds Skalbe
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Tēva dubļi sudraboti".
1974
Regīna Ezera
Prēmija piešķirta par pēdējo gadu prozas darbiem.
1972
Jānis Niedre
Prēmija piešķirta par dokumentālo romānu triloģiju "Katrs ar savu laimi dzimst", "Saliņa bangojošā okeānā" un "Es biju, esmu, būšu drīz".
1972
Eižens Vēveris
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Iedēstiet rozes zemē nolādētā".
1970
Aivars Freimanis
Par dokumentālo filmu "Gada reportāža" (1965).
1967
Ojārs Vācietis
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Elpa".
1967
Ilze Indrāne
Prēmija piešķirta par romānu "Lazdu laipa".
1965
Zigmunds Skujiņš
Prēmija piešķirta par romānu "Kolumba mazdēli".
1965
Jānis Sudrabkalns
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vēl viens pavasaris" un ilggadējo raženo publicista darbu.
1965
Jānis Grants
Prēmija piešķirta par romānu "Šalc zilais lauks".
1960
Fricis Rokpelnis
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Rudzu maize".
1960
Andrejs Balodis
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Spārnotie gadi".
1959
Gunārs Priede
Prēmija piešķirta par lugu "Normunda meitene" un nopelniem latviešu padomju oriģināldramaturģijas attīstībā.
1959
Anna Sakse
Prēmija piešķirta par romānu "Dzirksteles naktī" un nopelniem latviešu padomju literatūras attīstībā.
1959
Jānis Kalniņš
Prēmija piešķirta par literatūrvēsturisku pētījumu "Satīras asajā gaismā".
1958
Miervaldis Birze
Prēmija piešķirta par stāstu "Visiem rozes dārzā ziedi...".
1958
Mirdza Ķempe
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Mīlestība".
1958
Valdis Lukss
Prēmija iešķirta par bērnu dzejoļu krājumiem "Pirmklasnieki" un "Tinces varavīksne" un poēmu "Slava".
1958
Marģers Stepermanis
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Zemnieku nemieri Vidzemē. 1750–1784".
1957
Jānis Endzelīns
Prēmija piešķirta par darba "Latvijas PSR vietvārdi" 1. daļas 1. sējumu.
1957
Žanis Grīva
Prēmija piešķirta par māksliniecisku reportāžu "Zem albatrosa spārniem".
1957
Andrejs Upīts
1957
Andris Vējāns
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Saule kāpj augstāk".
1957
Ēvalds Vilks
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Rudens dienās".
1957
Vincents Karaļuns
Aleksandrs Junkers