Pēteris Pētersons
24.05.1923 – 09.10.1998
Pēteris Pētersons (1923–1998) – 20. gadsimta otrās puses dramaturgs un teātra režisors, kura darbībai raksturīgs spilgts un izaicinošs intelektuālisms. Dzimis rakstnieka Jūlija Pētersona ģimenē, agri iepazinies ar latviešu inteliģences vidi, vēlāk studējis aktiermākslu un profesionāli nodarbojies ar režiju. Pēteris Pētersons strādājis Dailes teātrī, no 1964. līdz 1971. gadam bijis šī teātra mākslinieciskais vadītājs. Vēlākajos gados Pētersona iestudējumi lielākoties veikti Jaunatnes teātrī un Nacionālajā teātrī, pavisam viņš veidojis četrdesmit sešus uzvedumus. Pētersons ir dzejas drāmas žanra pārstāvis latviešu teātrī gan savās režijās, gan teorētiskajos apcerējumos, dramatizējumos un lugās, kuras daudzos gadījumos pats iestudējis. Latviešu teātros izrādītas astoņas Pētera Pētersona lugas.
Dzimšanas laiks/vieta
24.05.1923
Bulduri
Miršanas laiks/vieta
09.10.1998
Dobele
Miris Dobeles slimnīcā.
Personiska informācija
Dramaturga Jūlija Pētersona dēls. Kultūras ministres (1998–2002) Karinas Pētersones tēvs.
Traģiski gājis bojā autokatastrofā Jelgavas un Tukuma šosejas 38. kilometrā.
Profesionālā darbība
LUGU IZDEVUMI
1959: "Balto torņu ēna".
1962: "Man trīsdesmit gadu".
1984: "Acis. Zvaigzne. Acis".
1988: "Meteors; Tikai muzikants".
1998: "Neviena paša vārda".
1998: "Mirdzošais un tumši zilais".
1998: "Fēlikss un Felicita".
LUGU PIRMIESTUDĒJUMI
1959: "Balto torņu ēnā" Latvijas Nacionālajā teātrī.
1962: "Man trīsdesmit gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī.
1978: "Bastards" Jaunatnes teātrī.
1984: "Meteors" Latvijas Nacionālajā teātrī.
1987: "Tikai muzikants" Dailes teātrī.
1987: "Mirdzošais un tumši zilais" Dailes teātrī.
1996: "Neviena paša vārda" Jaunatnes teātrī.
1998: "Fēlikss un Felicita" Latvijas Nacionālajā teātrī.
RAKSTU KRĀJUMI, APCERES
1978: "Darbības māksla".
1987: "Drāma kā kritērijs".
NOZĪMĪGĀKĀS REŽIJAS
1955: Gunāra Priedes "Jaunākā brāļa vasara" Dailes teātrī.1958: Bertolta Brehta"Krietnais cilvēks no Sečuānas" Dailes teātrī.
1967: Imanta Ziedoņa "Motocikls" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants).
1968: Kārļa Gotharda Elferfelda, Johana Heinriha Baumaņa, Ādolfa Alunāna "Lai top!" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants, uzvedums veltīts latviešu teātra simtgadei).
1969: Fjodora Dostojevska "Idiots" Dailes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants).
1972: Aleksandra Čaka "Spēlē, Spēlmani!" Jaunatnes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants).
1973: Vladimira Majakovska "Mistērija par Cilvēku" Jaunatnes teātrī (Pētera Pētersona skatuves variants).
NOZĪMĪGĀKIE TULKOJUMI
No franču valodas
1993: Bernārs Marī Koltess. "Roberto Zuko". (Luga iestudēta ar LVK Teātra fakultātes studentiem.)
No vācu valodas
1958: Bertolts Brehts. "Krietnais cilvēks no Sečuānas". (Luga iestudēta Dailes teātrī. Publicēta Brehta lugu "Izlasē" 1961. gadā.)
1995: Frīdrihs Dirrenmats. "Vecās dāmas vizīte". "Fiziķi". "Meteors". "Play Strindberg". "Avārija". (Lugu krājums. Izdevniecība "Vaga".)
GODA NOSAUKUMI
1989: LPSR Tautas skatuves mākslinieks.1993: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis
Citātu galerija
PERSONĪBA
"Man Pētersons vienmēr ir asociējies kā kaut kas ļoti zīmīgs, nozīmīgs, atzīmējams, piezīmēm pilns, uzzīmēts brīnums uz šīspasaules garlaicīgās balti pelēkās lapas."Ziedonis, Imants. Šai garlaicīgā pasaulē.Zole, Ieva. [Struka, Ieva.] Runcis. Rīga: Jumava, 2003, 206. lpp.
PAR REŽISORA DARBU AR AKTIERIEM
"Kolektīva sajūsmu Pētersons izpelnās arī kā režisors, kas par spīti asam un neiecietīgam raksturam izrādes veido ar aktieriem kā domubiedriem – kopā runājoties, kopā fantazējot, uzlecot uz skatuves un kopā paspēlējot, ar nebeidzamiem ekskursiem kultūras vēsturē un sadzīviskām anekdotēm, un - ar lielu mīlestību pret aktieri, ja tas viņu uzklausa."Zole, Ieva. [Struka, Ieva] Pēteris Pētersons. Rīga: Jumava, 2000, 280. lpp.
PAR KULTŪRVIDI
"Pētersonu Rīgas dzīvokļa lielā istaba ar balkona durvīm un logiem uz Brīvības ielu, ar augstiem griestiem, ar kamīnu, ar kāpnēm uz galeriju, ar grāmatu grāmatām, gleznām, tuvās un tālās zemēs vāktām petrolejas lampiņām - tas viss kopā it kā nozīmīgāku darīja gan divsarunas šajā telpā, gan ģimenīgu pulcēšanos, gan R. [Pētersona] kārtējās jaunās dzejas drāmas priekšācēlumu plašākai sabiedrībai. Ja kādu lūdza parakstīties biezajā viesu grāmatā, tas redzēja, ka pirms viņa tur dokumentējušies Andrejs Upīts, Eduards Smiļģis, izcili Nacionālā teātra skatuves mākslinieki pirms diviem pasaules kariem un daudzi citi R. tēva, dramaturga Jūlija Pētersona, draugi – mūsu tautas kultūras vēsturē iezīmīgi cilvēki."
Priede, Gunārs. Mans R. Zole, Ieva. [Struka, Ieva.] Runcis. Rīga: Jumava, 2003, 151. lpp.
Saiknes
Anna Auzere - Māsa
Dāvis Auškāps - Mazdēls
Jūlijs Pētersons - Tēvs
Kārina Pētersone - Meita
Raimonds Auškāps - Znots
Pseidonīms
J. Runcis, P. Stumbrs
Izglītība
1934–1942
Rīgas Franču licejs
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
1943–1944
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Mācījies Latvijas Nacionālā teātra aktieru kursos.
1945–1946
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis romāņu valodas.
1953
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Beidzis Teātra fakultātes Režijas nodaļu.
Apcietinājums
1945
Liepāja
Ieslodzījums koncentrācijas nometnē.
Darbavieta
1946–1950
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktieris
1953–1964
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Režisors
1964–1971
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Galvenais režisors
1987–1989
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Sekretārs radošajos jautājumos
1992–1998
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Priekšsēdētājs
Dalība organizācijās
1952
Latvijas Teātra darbinieku savienība
1959–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1990–1998
Latvijas Rakstnieku savienība
Citadeles iela 2, Rīga
Biedrs
Ceļojums
1970
Ungārija
10.1975
Vjetnama
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
03.1977
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens sakarā ar darbu pie grāmatas.
12.1977
Rostoka
Dalība pasākumos sakarā ar A. Upīša 100 gadi.
09.1978
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens uz dramaturģijas semināru.
08.1982
Rumānija
08.1982
Bulgārija
09.1982
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
11.1983
Francija
Brauciens uz desmit dienām LPSR Draudzības biedrības speciālās grupas sastāvā braucienam uz Padomju Latvijas dienām Francijā.
08.1985
Vācijas Demokrātiskā Republika
1987
Berlīne
Dalība Baltistikas konferencē.
Režisors
10.07.1988–17.07.1988
Atklāšanas un noslēguma koncertu galvenais režisors
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par nopelniem latviešu padomju teātra mākslas attīstībā (luga "Bastards"; lugas "Meteors", "Tikai muzikants", "Mirdzošais un tumši zilais" un to iestudējumi; A. Čaka "Spēlē, spēlmani!" iestudējums; grāmata "Darbības māksla").
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1987
LPSR Tautas skatuves mākslinieks
1989
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1996. gada 22. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1996