Gundega Grīnuma

Dzimusi grāmatveža un skolotājas ģimenē.

Zinātniskās darbības specializācija – literatūrzinātne, Raiņa un Aspazijas izpēte, vācu–latviešu literatūras sakari.
1979: disertācijas tēma "Raiņa nepabeigtās lugas ar antīkās pasaules vielu" (zinātniskais vadītājs Dr.habil.philol. Viktors Hausmanis).
Ap simt zinātnisku publikāciju autore. Publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu, rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos. Pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas.

MONOGRĀFIJAS

1991: "Rainis. Dzīves un darba gaita".
2009: "Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā".
2017: "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni".
2024: "Es stāstu visu. Ivandes kaijas dienasgrāmata ar izvērstiem Gundegas Grīnumas komentāriem".

SASTĀDĪTIE IZDEVUMI UN ZINĀTNISKĀ REDAKCIJA

1981–1985: līdzdalība Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un teksta komentēšanā (13–15, 21, 5. variantu sējums).
1985–1989, 1990, 1992, 1994: "Raiņa gadagrāmata" – sastādījusi kopā ar Saulcerīti Viesi u.c.
1989: "Materiāli 20.–30.gadu latviešu literatūras vēsturei".
1989–1990: "J. Raiņa tulkojumi: pasaules dramaturģija" 4 sējumos (redkolēģijas locekle).
1990: rakstu krājums "Rainim 125".
1999: krājums "Rainis un Gēte. "Fausta" tulkojuma simtgade" (arī priekšvārda autore).
2001: krājums "Rainis radošo meklējumu spogulī".
2002: krājums "Gēte un Baltija = Goethe und die baltischen Länder".
2004: Kjāra Makoni "Sarkanā komēta: kādas tikšanās hronika" (pēcvārda autore un redaktore). 
2004: krājums "Aspazija un Rainis šodienas skatījumā".
2006: krājuma "Robežas. Borders. Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici" zinātniskā redakcija.
2006: līdzdalība krājuma "Rainis un Aspazija. No Kastaņolas uz brīvību" sagatavošanā (Edizioni Città di Lugano).
2007: krājums "Es skrēju pār dzīvi un kļuvu par dzeju... Aspazija un Rainis šodienas skatījumā" (kopā ar Astrīdu Cīruli). 
2011: Raiņa atmiņu grāmatas "Kastaņola" jaunas zinātniskas redakcijas sagatavošana.
2015: krājums "Rainim 150. "Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks"" (kopā ar Ingunu Dauksti-Silasproģi un Viktoru Hausmani).

LĪDZDALĪBA IZSTĀŽU UN EKSPOZĪCIJU VEIDOŠANĀ

1990, 1996: izstādes par Raini un Aspaziju Šveicē (starptautiskajiem simpozijiem Forum Lugano 1990 un Forum Lugano 1996 u.c.).
2008: sastādīts Kastaņolas Raiņa un Aspazijas muzeja bibliotēkas katalogs.
2017: līdzdalība Kastaņolas Raiņa un Aspazijas muzeja jaunās ekspozīcijas projekta sagatavošanā u.c.

KONFERENČU UN SEMINĀRU ORGANIZĒŠANA

Latvijā un ārzemēs organizējusi vairākas starptautiskas konferences, lasījusi referātus. Izstrādājusi vairākus starptautisku zinātnisku simpoziju projektus un vadījusi to organizācijas komitejas. Piedalījusies divos Gētes institūta rīkotos starptautiskos kultūras starpnieku semināros Veimārā (1998, 1999). 1998. gadā ievēlēta par Latvijas Gētes biedrības priekšsēdētāju.
1997–2001: organizējusi 5 starptautiskus interdisciplinārus simpozijus un kolokvijus (t. sk. simpoziju "Gēte un Baltija" 1999. gada 27.–30. oktobrī), 18 vietēja mēroga zinātniskas konferences.

GODA NOSAUKUMI UN ATZINĪBAS

2016: ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktori.
2017: piešķirta Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes izcilības stipendija.

PAR MONOGRĀFIJU "VIŅPUS ALPIEM. RAINIS UN ASPAZIJA KASTAŅOLĀ. JAUNATKLĀTI TUVPLĀNI" (MANSARDS, 2017)

"Šķiet, neviens nenoliegs, ka mūsdienās dzīvojam fragmentētā un ātri uztveramas informācijas pārsātinātā laikmetā, kurā grāmatu – it īpaši iedziļināšanos prasošu grāmatu – lasīšana pamazām kļūst par luksusu. Šādos apstākļos laist klajā tūkstoš lappušu biezu akadēmisku pētījumu par gandrīz simt gadu senā pagātnē aizslīdējušiem notikumiem šķiet tīrais neprāts. Un tomēr literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas daudzu gadu darbs, pētot latviešu lielā dzejniekpāra Raiņa un Aspazijas dzīves ceļus un krustceļus, iznākumā devis tieši šādu rezultātu – teju tūkstoš lappušu biezu pētījumu par abu dzejnieku trimdas gadiem Šveicē, Kastaņolā "viņpus Alpiem". Jēdziens "akadēmisks pētījums" parasti raisa asociācijas ar nopietnu, pasausu tekstu, taču lasītājs, kurš sadūšosies atšķirt apjomīgo sējumu, drīz sapratīs, ka "Viņpus Alpiem" ir gluži citas raudzes, jo – sirdsdarbs, turklāt iznākums ir zinātniskam diskursam netradicionāli fascinējošs ne tikai faktoloģiskā, bet arī emocionālā aspektā."

Simsone, Bārbala. Cilvēki uz robežas. Domuzīme, Nr. 1, 2018.

"Apbrīnojams literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas darbs. 968 lapaspuses biezo Opus Magnum pētniece intelektuāli nodanco kā ar tičīniešu spicpurna tupelītēm. Savā mūža tēmā nepazaudējusi studentes aizrautību un pirmatklājējas prieku, milzu apjoma dokumentālu pētniecisko materiālu pētniece eleganti vada no sīkākajām detaļām un tuvplāniem (teju sajūtam smilšu graudiņu Raiņa kurpēs pastaigas laikā vai to, kā līdz zodam satinusies rūtainā lakatā, Kastaņolā, rakstot “Saulaino stūrīti”, salst Aspazija) uz sava laika ģeopolitisko kontekstu panorāmu un tās sabalsošanos ar Raiņa un Aspazijas idejām. “Viņpus Alpiem” tālu pārsniedz Aspazijas un Raiņa Kastaņolas perioda dzīves un daiļrades izpēti. Nepārvērtējams materiāls kā literatūrzinātnē, tā vēsturē, ģeogrāfijā, kulturoloģijā un pat etnogrāfijā. Gundegai Grīnuma ar šo darbu pārliecinoši pierāda arī to, ka ir iespējams runāt par savu varoņu dzīves intīmākajām detaļām, saglabājot gaumīgu līdzsvaru starp zinātnieces instinktu un cilvēcisku smalkjūtību."

Adamaite, Undīne. Gundega Grīnuma. LALIGABA ekspertu vērtējumi. laligaba.lv

"Divus gadus pēc oficiālās Raiņa un Aspazijas daudzināšanas izdots literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas pamatīgais pētījums par abu tālumnieku trimdas 14 gadiem (1906–1920). Ilggadējās Raiņa pētnieces Gundegas Grīnumas detalizēto trimdas gadu atainojumu raksturo sirsnīga cieņa pret izpētes “objektu” un spēja interesanti stāstīt stāstu, nevis sludināt “patiesību”. Domājams, ka reiz intervijā viņas sacītais par zināmo un vēl mazzināmo Raini: “Milzīgā, gandrīz vai neaptveramā Raiņa ieceru, nepabeigto darbu pasaule ir fascinējoša. Tur viss ir tapšanas, rūgšanas procesā,” – ir iedvesmojis pētnieci apjomīgajam darbam, kurā šī “rūgšana un tapšana” lasītājam nāk redzama jaunā gaismā. Šis nav tikai zinātnisks pētījums, bet arī aizraujoša lasāmviela, kur uzzinām par to, kā dzejnieki gatavojās aizbraukšanai, kāpēc tika izraudzīta tieši Šveice, kāda bija viņu ikdiena, kas vienam radīja otro dzimteni un apstākļus pārlaicīgas dzejas un lugu tapšanai, bet otru dzina aizvien dziļāk melnā depresijā."

Zebris, Osvalds. Gundega Grīnuma. LALIGABA ekspertu vērtējumi. laligaba.lv

literatūrzinātniece

Rīga

1966
Talsu vidusskola
Beigusi Talsu vidusskolu.

1972
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Beigusi LVU Filoloģijas fakultāti.

1970–1974
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Laborante

1974–1985
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Zinātniskā līdzstrādniece

1987–10.1988
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Literatūras vēstures nodaļas vadītāja vietas izpildītāja

10.1988–08.1989
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Literatūras vēstures nodaļas vadītāja

1990–1995
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja Raiņa izpētes nodaļas vadītāja

1995–1998
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja Raiņa un Aspazijas izpētes nodaļas vadītāja

11.1998 līdz šim
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Mūkusalas iela 3, Rīga
No 1998. gada novembra – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, šobrīd pētniece.

1998–2013
Latvijas Gētes biedrība
Latvijas Gētes biedrības priekšsēdētāja

2009
Starptautiskā Gētes biedrība Veimārā
Starptautiskās Gētes biedrības Veimārā valdes locekle; goda biedre (kopš 2009. gada).

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): piedalījusies J. Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un teksta komentēšanā (13-15, 21, 5. variantu sēj., 1981-1985).
Zinātnē un ražošanā
1987

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par pētījumu "Piemiņas paradoksi".
Literatūrzinātne
2010

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā, kā arī par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada sekmīgā norisē.
2015

LZA nozīmīgākie sasniegumi zinātnē
Pētījumā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.
Sasniegumi teorētiskajā zinātnē
2017

LZA Raiņa balva
Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē piešķirta par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni".
2018

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni".
Speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā
2018

Aspazijas prēmija
Aspazijas literārā prēmija par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas biogrāfijas un daiļrades izpētē, popularizēšanā un piemiņas saglabāšanā.
2020