Bruno Saulītis
20.12.1922 – 09.07.1970
Bruno Saulītis (1922–1970) – rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks. Rakstījis dzeju, prozu un bērnu literatūru. Pirmajā dzejas krājumā “Pret rītu” (Zelta ābele, 1943) dominē dziļi izjusts individuāls pārdzīvojums. Par nozīmīgāko prozas darbu gan apjoma, gan tēloto notikumu un mākslinieciskajā ziņā uzskatāms romāns “Ošu gatve” (Liesma, 1969), kur attēlotas pēdējās Otrā pasaules kara dienas Latvijā un pirmās miera dienas. Ar augstu profesionālu meistarību atdzejojos vācu, angļu, krievu, lietuviešu dzeju, kā arī rakstījis dzejas kritiku.
Dzimšanas laiks/vieta
20.12.1922
Rīga
Dzimis strādnieka ģimenē.
Miršanas laiks/vieta
09.07.1970
Jumprava
Personiska informācija
1947: apprecējies ar Leļļu teātra aktrisi Skaidrīti Reimani.
1948: laulībā dzimusi meita Gundega Saulīte.
Profesionālā darbība
Dzeja
1943: pirmais dzejoļu krājums "Pret rītu" (Zelta ābele) – dziļi izjusta individuālu pārdzīvojumu dzeja, kur turpinātas 1950. gadu romantiskās dzejas tradīcijas. Dzejas krājumā atklājas jaunā dzejnieka zināšanas dzejas teorijā un prasme ar tām rīkoties. Grāmatā ietverts sonetu vainags "Jaunībai".
1949: dzejoļu krājums "Gaismas gadi" (Latvijas Valsts izdevniecība), kas liecina par grūtībām, kādas bija jāpārvar talantīgam dzejniekam, cenšoties apdzejot pēckara padomju dzīves īstenību.
1953: poēma par Valmieras pagrīdniekiem "Neaizmirstamie" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: trešais dzejoļu krājums "Cīruļu putenis" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: dzejoļu krājums "Daugavas elpa" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: dzejoļu krājums "Labā diena" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: dzejoļu krājums "Bērzi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: dzejoļu krājums "Gadskārtu grāmata" (Liesma).
1968: dzejoļu krājums "Ir cīruļu un liesmu laiks" (Liesma).
1971: dzejoļu krājums "Mūžīgā cerība" (Liesma) iznācis pēc dzejnieka nāves.
Proza1956: garais stāsts par jauna fizkultūras skolotāja gaitām lauku skolā "Jaunības gadi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1957: garais stāsts "Profesora Vecapiņa dēli" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: "Strēlnieka dēls" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: humoresku krājums "Ļoti jautrs cilvēks" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: romāns "Līdz pēdējai taisnei" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1969: romāns "Ošu gatve" (Liesma).
Bērnu literatūra
1951: poēma "Draugu pulkā" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1955: dzejoļu krājums "Maija balsis" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: "Miegamice" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1957: "Kad saule spīd" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Draugi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: "Tētis, es un mūsu klase" (Liesma).
1958: prozas grāmata "Āķis lūpā" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1962: "Seši no Valolas ielas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
Nozīmīgākie darbi literatūrkritikā
1957: raksts "Daži formas jautājumi dzejā" grāmatā "Meistarības problēmas latviešu padomju literatūrā" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1970: "Pusstunda par dzejas formas augsto dziesmu" grāmatā "Dzejas diena".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
1943: Johans Volfgangs fon Gēte "Miroņu deja", "Dziedonis", "Zvejnieks", "Četri gadalaiki." – publicēti Gētes rakstu I sējumā (K. Rasiņa apgāds).
1956: Džordžs Gordons Bairons "Dons Žuans" (poēmas fragmenti) – publicēti Dž. G. Bairona "Izlasē" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1969: Henrihs Heine "Pasaules gaita" (Liesma).
1967; 1968: Aleksandrs Puškins "Kaukāza gūsteknis", "Gabrielāda – publiceti Aleksandra Puškina "Kopotie raksti" III sējumā.
1964: Eduards Mieželaitis "Cilvēks" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: Justins Marcinkevičs "Asinis un pelni" (Liesma).
Literārā līdzdalība citos projektos
Mūža pēdējos gados pievērsies kinodramaturģijai.
1967: kopā ar Māri Rudzīti sarakstījis scenāriju filmai par pirmo pēckara gadu dramatiskajiem notikumiem "Cīruļi atlaižas pirmie".
1970: scenārijs sporta filmai "Karalienes bruņinieks".
Citātu galerija
Par Bruno Saulīša literāro darbību mūža nogalē
"Dzīves beidzamajos gados Bruno Saulītis bija kļuvis it kā domīgāks. Dzejas tehnika viņam nekad nebija sagādājusi grūtības. Bet, literāro darbu ne uz dienu nepārtraucot, viņš bija, var teikt, sasniedzis virtuozitāti arī prozā un drāmā. Un tā, meistarības problēmām atvirzoties tālākos plānos, rakstnieks varēja vairāk nodoties atcerei un apcerei, vairāk kavēties pārdomās kā pats par savu, tā par savas paaudzes, savas tautas un visas cilvēces likteņiem."
Ancītis, Valdemārs. Par Bruno Saulīti domājot. Padomju Zeme, Nr. 151, 1982.
Rakstnieka Arnolda Auziņa atmiņas par Bruno Saulīti
"Jauno autoru seminārā Bruno Saulītis stāstīja, kā atšķirt dzejnieku no grafomāna. Jāaizved saulrietā pie jūras un jāliek sacerēt dzejoli. To, kuram būs izdevies uzrakstīt kaut ko oriģinālu, negaidītu, varēs uzskatīt par talantu."
Auziņš, Arnolds. Dzīvās atbalsis. Rīga: Jumava, 54. lpp.
Saiknes
Gundega Saulīte - Meita
Māris Grēviņš - Znots
Marta Dziļuma - Mazmeita
Pseidonīms
Voldis Kalniņbergs-Putra
Izglītība
1931–1937
Rīgas pilsētas 2. pamatskola
Rīga
1937–1942
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Darbavieta
1942
Ērgļu pagasts
Pēc skolas beigšanas strādājis par rakstvedi Ērgļu pagastā.
01.10.1946–1950
Latvijas PSR Valsts leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga
Leļļu teātra butafors, literārās daļas vadītājs un administrators.
1955–1959
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Bērnu un jaunatnes literatūras redakcijas redaktors.
1959–1964
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Daiļliteratūras redakcijas vadītājs.
Dienests
12.1943
Latviešu leģions
1945
Krievija
Pēc kara bijis filtrācijas nometnē Dubrovkā pie Ļeņingradas (Sanktpēterburgas).
Dalība organizācijās
1950–1968
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
Apglabāts
12.07.1970
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta pēc nāves – par romānu "Ošu gatve", pēc kura tika veidots kinoscenārijs filmai "Fronte tēva pagalmā" (1984).
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1985