Vilis Samsons

Vilis Samsons dzimis 1920. gada 3. decembrī Alūksnes apriņķa Liepnā, drēbnieka Pētera Samsona ģimenē. Ģimenē aug vēl trīs bērni – divi zēni un meitene.

Samsons 1928. gadā uzsāk mācības Liepnas pamatskolā. Skolu beidz 1934. gadā un iestājas Rēzeknes skolotāju institūtā. Pēc sešu gadu apmācības kursa, kurā audzēkņi sagatavoti darbam sešu klašu pamatskolā, 1940. gadā Samsons absolvē institūtu.

Ar sociālisma idejām Samsons iepazīstas jau vismaz skolotāju institūtā. Viņa tēvocis Augusts Samsons (1885 – 1977) ir komunistiskās partijas biedrs jau kopš 1905. gada un popularizē savu politisko pārliecību ne tikai V. Samsonam, bet arī citiem institūta audzēkņiem.

Latvijas okupācijas pirmajā gadā Samsons uzsāk darbu Ludzas apriņķa Istalsnas sešu klašu pamatskolā. Vienlaikus viņš iesaistās dažādās padomju varas ideoloģijas noteiktās sabiedriskajās aktivitātēs: iestājas Darba jaunatnes savienībā, kļūst par komjaunieti un vēlāk – par Ciblas pagasta komjaunatnes organizācijas sekretāru. Strādājot skolā, Samsons ir arī pionieru vadītājs.

Kopš 1940. gada novembra tēvocis Augusts Simsons ir Ludzas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs, un ar viņa palīdzību V. Samsons kļūst par apriņķa Tautas izglītības nodaļas skolu inspektoru. Papildus tam viņš turpina aktīvu sabiedrisko darbu.

1941. gada jūnijā, padomju karaspēkam pametot Latvijas teritoriju, Samsons kopā ar citiem Ludzas apriņķa varas iestāžu darbiniekiem tiek evakuēts uz Novosibirskas apgabalu. No turienes viņš dodas uz Gorohovecu, kur atrodas latviešu strēlnieku divīzijas formēšanās un apmācību nometne. Samsons sākumā ir ierindnieks, vēlāk rotas komsorgs un nodaļas komandieris. Laikā no 1941. līdz 1942. gadam Samsons cīnās frontē. 1942. gada aprīlī pēc jaunāko leitnantu kursu beigšanas viņš kļūst par partizānu. Sākotnēji ir rotas komandieris partizānu pulkā „Par Padomju Latviju”, pēc tam Pirmās Latvijas partizānu brigādes komandieris, viņam pakļautas septiņas partizānu vienības.

No 1942. gada Samsons kļūst par PSKP biedru.

1944. gada otrajā pusē Samsons sāk strādāt par LKP CK Skolu daļas instruktoru. Gada beigās viņš dodas uz PSKP CK Augstāko partijas skolu Maskavā, kur mācās līdz 1946. gadam Pēc tam viņu uzņem aspirantūrā PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijā. 1949. gadā aizstāv disertāciju „Angļu leiboristu sociālā koncepcija – imperiālisma reakcijas ideoloģiskais ierocis” un iegūst filozofijas zinātņu kandidāta grādu.

1949. gada beigās Samsons atgriežas Rīgā un līdz 1950. gada septembrim strādā par filozofijas katedras vadītāju Republikāniskajā partijas skolā.

1950. gada septembrī Samsons tiek iecelts par Latvijas PSR izglītības ministru un šajā amatā ir līdz 1960. gadam Pēc aiziešanas no amata Samsons turpina LPSR Augstākās Padomes deputāta darbu. Augstākajā padomē viņu ievēl 1951. gadā, un tās sastāvā Samsons strādā līdz pat 1989. gadam Viņš arī vada Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju.

1951. gadā Samsons tiek ievēlēts par LPSR ZA korespondētājlocekli. Viņš ir LKP CK sastāvā līdz 1963. gadam.

1948. gadā tiek publicēts Samsona un igauņa G. Naana kopdarbs „Baltijas tautu progresīvā sabiedriskā un filozofiskā doma 19. gs.”. Šo tēmu Samsons izvērš arī rakstu sērijā periodiskajā izdevumā „Padomju Latvijas Skola”. Šeit Samsons publicē arī virkni rakstu, kas veltīti izglītības darba problēmām un aktuālajiem jautājumiem. 1950. gadā latviešu un 1951. gadā krievu valodā iznāk Samsona grāmata „Partizānu kustība Ziemeļlatvijā Lielajā Tēvijas karā”. 1956. gadā tiek izdots darbs „Kurzemes partizāni”.

1960. gada februārī Samsons kļūst par LPSR Zinātņu akadēmijas Prezidija galveno zinātnisko sekretāru, 1968. gadā – par akadēmiķi. Zinātņu akadēmijā Samsons strādā līdz 1992. gadam.

1960. un 1970. gados Samsons aktīvi nodarbojas ar zinātnisko darbību, ir vairāku publicētu darbu autors vai līdzautors. Piemēram, Samsons ir līdzautors 1966. gadā izdotajam „Latviešu tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā (1941.–1945.), autors darbam „Kurzemes katlā” (1969), „Deviņpadsmitais – sarkano partizānu gads” (1970), „Kurzemes meži šalc” (1974). Filozofa Samsona uzmanības centrā šajā laika periodā lielā mērā ir Raiņa daiļrade, kurai viņš velta vairākas publikācijas, interpretējot to marksisma filozofijā. Samsons ir arī Raiņa kopoto rakstu zinātniskā izdevuma galvenais redaktors.

Viņš ir LPSR Mazās enciklopēdijas autoru kolektīva biedrs un galvenais redaktors. Kopš 1962. gada Samsons ir „Latvijas PSR ZA Vēstu” redkolēģijas loceklis, bet no 1976. gada – galvenais redaktors.

Samsons miris 2011. gada 17. septembrī.

filozofs
publicists
sabiedriskais darbinieks
vēsturnieks

–1940
Rēzeknes skolotāju institūts
Rēzekne

–1949
Maskava
Beidzis PSKP Sabiedrisko zinātņu akadēmiju Maskavā

–1934
Liepnas 6-klašu pamatskola

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977–1986): galvenais redaktors.
Zinātnē un ražošanā
1987