Jānis Niedre
24.05.1909 – 08.12.1987
Jānis Niedre (1909–1987) – rakstnieks, literatūrzinātnieks un kritiķis, folkloras pētnieks un docents. Agri pievērsies marksisma-ļeņinisma idejām. Komunistiskās partijas biedrs jau no 1934. gada. Literārā daiļrade galvenokārt mākslinieciski vāji izstrādāta un apliecina komunistiskās ideoloģijas principus. Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gadā, ieņēmis vairākus atbildīgus amatus padomju nomenklatūrā. Bijis viens no Latvijas Padomju rakstnieku savienības dibinātājiem un tās atbildīgais sekretārs, Tautas Saeimas un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamenta direktors, Galvenās literatūras pārvaldes un Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes priekšsēdētājs. Otrā pasaules kara gados atradies evakuācijā Maskavā, Padomju Krievijā. 1943. gadā izslēgts no Komunistiskās partijas, biedra statusā atjaunots tikai 1955. gadā. Pēc Otrā pasaules kara bijis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā un Folkloras sektora vadītājs, kā arī docents Latvijas Valsts universitātes Latviešu literatūras un folkloras katedrā.
Dzimšanas laiks/vieta
24.05.1909
Tihvina
Miršanas laiks/vieta
08.12.1987
Rīga
Personiska informācija
Dzimis Novgorodas guberņā, pie Tihvinas, Krievijas impērijā, dzelzceļa remontstrādnieka ģimenē.
1913: vecāki – Minna un Jānis Niedras – atgriezās Latvijā un Līvānu pagasta Jaujas ciemā nopirka zemi, un nodarbojās ar lauksaimniecību. Jaujās pagāja Jāņa Niedres bērnība un pusaudža gadi.
1927, jūnijs: pēc vidusskolas absolvēšanas Jānis Niedre pārcēlās dzīvot uz Rīgu.
1930, 24. jūnijs: salaulājās ar pirmo sievu Martu Niedru (dzimusi Lapiņa).
1931, 13. janvāris: laulībā ar Martu Niedru dzimis dēls Jānis Niedra.
1934: Jānis Niedre iestājās Komunistiskajā partijā, izplatīja nelegālo literatūru. Šajā gadā viņš tika arestēts un notiesāts uz trīs gadiem cietumā, sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā. Personiski pārdzīvoto cietumā atainojis grāmatā "Piecu korpusu kamerās" (1941).
1937: pēc soda izciešanas laulība ar sievu Martu tika šķirta.
1938: Jānis Niedre reģistrēja laulību ar Ernestīni Niedru.
Profesionālā darbība
1927: pirmā publikācija – skice "Dzeltenā vara" laikrakstā "Sociāldemokrāts".
1931: studiju laikā sarakstījis apceri "Latviešu cimdi".
Nereti Jāņa Niedres darbi mākslinieciskā ziņā vāji izstrādāti. Pēc Otrā pasaules kara aktīvi darbojies literatūras vēsturē un kritikā, arī folkloristikā. Mūža pēdējos 20 gados Jānis Niedre īpaši pievērsās biogrāfisku un vēsturisku romānu sacerēšanai.
Romāni
1931: "Vikingi".1932: "Uz Daugavas viesulis" – vietumis ar interesantu vēstījumu un tēlainu ieskatu latviešu senatnē.
1947: "Puškānu sala".
1957: "Rūdījuma gadi".
1959: "Kāpjoši ūdeņi".
1961: "Nomākušies apvāršņi".
1965: "Veterāns".
1966: "Aiz loga aug dadzis".
1968: "Katrs ar savu laimi dzimst".
1970: "Saliņa bangojošā okeānā".
1972: "Es biju, esmu, būšu drīz".
1975: "Tai rītā mazā gaismiņā".
1978: "Un vēji triec nodegu pelnus...".
1978: "Ne jau katram uztic visgrūtāko".
1982: "Vai apsteigt laiku?".
1982: "Kur zemes robežas, tur dzērves maldās".
1985: "Dienu sūrme" (nepublicēts).
1986: "Viņš izgāja rītausmā".
"Viņi nāves nebaidījās. 1919.–1921. gads" (nepabeigts).
Stāstu krājumi
1932: "Ķeceris Latgalē".1941: "Piecu korpusu kamerās".
1945: "Divos krastos".
1955: "Sirdsapziņa".
1963: "Pamošanās".
1964: "Laimīga diena".
Memuāri
1965: "Diena dienu māca".Sastādījis
1956: Zeiboltu Jēkaba Rakstus (1–5).1958: Apsīšu Jēkaba "Stāstus".
1958–1960: Linarda Laicena Rakstus (1–9).
1961–1962: Pāvila Rozīša Rakstus (1–5).
1969: Ezerieša darbu izlasi.
Sakārtojis latviešu tautas sakāmvārdu un parunu, pasaku izlases.
Citātu galerija
"Četrdesmitajā gadā Jānim Niedrēm bija ārkārtējas pilnvaras. Viņš tiešām izlēma kolēģu likteņus – iesaistot viņus atbildīgā darbā, to dienu revolucionārajos pārkārtojumos."
Strods, Ēvalds. Jersikietis. No grāmatas par Jāni Niedri. Karogs, Nr. 5, 1989, 1. maijs, 47. lpp.
"[..] visur, uz visiem nopietnākajiem pasākumiem, uz kuriem viņi toreiz gājuši, priekšā bijis Jānis Niedre vai arī viņš aicinājis, piezvanījis, licis pateikt... Vai Jānis Niedre bijis visdaris, visvaris?"
Strods, Ēvalds. Jersikietis. Jānis Niedre dzīvē un literatūrā. Rīga: Liesma, 1989, 4. lpp. Manuskripts glabājas Ilgoņa Bērsona privātarhīvā.
"Jānis Niedre tolaik bija ne vien oficiālais Rakstnieku savienības veidotājs un visas literārās dzīves vadītājs, viņš patiešām bija visu šo pasākumu sirds un dvēsele, viņš strādāja ar milzīgu aizrautību, enerģiju, izdomu, viņš prata ikkatru iesaistīt šajā darbā. Viņš bija atzīta autoritāte un reizē savs puika, vēl jauns un ļoti jauks. To es gribu īpaši uzsvērt. Manuprāt, Jāņa Niedres loma Rakstnieku savienības dibināšanas laikā nav pietiekami novērtēta."
Vanags, Jūlijs. "Gads pagāja kā viens mirklis..." (pierakstījusi Vija Jugāne). Literatūra un Māksla, 1980, 10. okt., 2. lpp.
Saiknes
Ernestīne Niedra - Sieva
Dzimtais vārds
Niedra
Pseidonīms
Grīslis, J. Krievs, J. Populus
Izglītība
1922
Līvānu pagastskola
Līvāni
1922–1927
Jēkabpils Valsts vidusskola
Jēkabpils
1928–1930
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis vēsturi un tautsaimniecību (studijas nepabeidza).
1931–1933
Rīgas Komercinstitūts
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
1948
Rīga
Iegūst filoloģijas zinātņu kandidāta grādu un docenta kvalifikāciju.
Dzīvesvieta
1927
Krišjāņa Barona iela 13/15, Rīga
1928–1937
Artilērijas iela 13, Rīga
1938–1941
Krišjāņa Valdemāra iela 73, Rīga
1944
Blaumaņa iela 32, Rīga
Darbavieta
30.06.1927–11.10.1927
Rīga
Strādājis būvdarbos un lupatu fabrikā.
25.06.1928–30.06.1934
Latvijas Valsts Vēsturiskais muzejs
Rīgas pils
Arhivāra palīgs un Etnogrāfiskās nodaļas pārziņa palīgs.
1938–1939
Vilhelma Ķuzes fabrika
Artilērijas iela 55, Rīga
Fabrikas tirdznieciskā direktora R. Veidemaņa privātsekretārs un privātbibliotēkas bibliotekārs.
1939
Rīga
Latvijas Veselības veicināšanas biedrības Darba higiēnas sekcijas sekretārs.
17.06.1940–14.06.1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Latvijas PSR Rakstnieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs (atbildīgais sekretārs jau no 1940. gada jūnija). (No 1941. gada marta Savienības ēka atrodas Baznīcas ielā 4, Rīgā (toreiz – Eduarda Veidenbauma.)
25.06.1940–09.08.1940
Rīga
Latvijas PSR Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamenta direktors.
25.08.1940–1941
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Prezidija loceklis.
10.08.1940–31.08.1940
Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvalde
Rīga
Priekšsēdētājs.
01.09.1940–21.06.1941
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
Priekšsēdētājs (pienākumu izpildītājs jau no 1940. gada 6. augusta).
06.1941–06.1942
Maskava
PSRS Radiokomitejas un Informācijas biroja redakcijas loceklis
16.06.1941–31.01.1943
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Maskava
Valdes atbildīgais sekretārs.
1943
Latvijas PSR Augstākā Padome
Maskava
Prezidija loceklis un sekretāra vietas izpildītājs.
1944–1945
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Rīga
Priekšsēdētāja vietnieks.
1944–1948
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
Latviešu valodas un literatūras katedras vadītājs.
1946–1952
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā un Folkloras sektora vadītājs.
1946–1953
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Latviešu literatūras un folkloras katedras docents Vēstures un filoloģijas fakultātē (1948–1949: fakultātes dekāna vietas izpildītājs).
1953–1959
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Prozas sekcijas konsultants.
Dalība organizācijās
1928
Strādnieku jaunatnes biedrība "Darba jaunatne"
Biedrs.
1929–1938
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīgas organizācijas IX rajona biedrs.
1932–1940
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Biedrs.
1934–1987
Latvijas Komunistiskā partija
Biedrs (ar 12 gadu pārtraukumu). 1943. gada 2. decembrī komunistiskās partijas pirmorganizācijas sēdē Latvijas PSR pārstāvniecības telpās Maskavā izslēgts no komunistiskās partijas. Partijā otrreiz uzņemts tikai 1955. gadā.
1934–02.12.1943
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
2. decembra komunistiskās partijas pirmorganizācijas sēdē Latvijas PSR pārstāvniecības telpās Maskavā izslēgts no komunistiskās partijas. Partijā otrreiz uzņemts tikai 1955. gadā.
17.10.1940–08.12.1987
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
Apcietinājums
18.08.1934–11.07.1937
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Apcietināts par pretvalstisku darbību. 1939. gada 5. augustā pret Jāni Niedri izbeigta oficiālā policijas uzraudzība.
Ceļojums
1960–1963
Itālija
60. gadu sākumā Jānis Niedre apceļojis Ēģipti un Itāliju. Ceļojumu ietekmē radās stāstu krājums "Laimīga diena" (1964).
1960–1963
Ēģipte
60. gadu sākumā Jānis Niedre apceļojis Ēģipti un Itāliju. Ceļojumu ietekmē radās stāstu krājums "Laimīga diena" (1964).
Apglabāts
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Latviešu cimdi".
1932
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1959
Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi"
1968
Darba Sarkanā Karoga ordenis
1969
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dokumentālo romānu triloģiju "Katrs ar savu laimi dzimst", "Saliņa bangojošā okeānā" un "Es biju, esmu, būšu drīz".
Literatūrā
1972