Arvīds Grigulis
12.10.1906 – 05.10.1989
Arvīds Grigulis (1906–1989) – dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks, literatūrzinātnieks un kritiķis un profesors. Bijis viens no Latvijas Padomju rakstnieku savienības dibinātājiem un ilggadējiem valdes locekļiem, LPSR Augstākās Padomes deputāts, LKP CK loceklis un LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Arvīds Grigulis ieņēma būtisku lomu padomju literārajā procesā, sevišķi pēc Otrā pasaules kara – viens no vadošajiem dramaturgiem. Daiļrade galvenokārt apliecina oficiālās padomju ideoloģijas nostādnes.
Dzimšanas laiks/vieta
12.10.1906
"Bajāri"
Dzimis Lādes pagasta Jumpravmuižā "Bajāros".
Miršanas laiks/vieta
05.10.1989
Rīga
Personiska informācija
Dzimis Jumpravas pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) Pētera un Alīdas (dzimusi Bajāra) Griguļu ģimenē. Tēvs Pēteris Grigulis (1863) beidzis Vidzemes draudžu skolotāju semināru Valkā. Arvīds Grigulis ir brālis trim māsām – Mildai (1904–1928), Verai (1906; dvīņumāsa) un Ernai (1908).
Pateicoties mātei, kurai ļoti cienījusi teātri un arī literatūru, Arvīdam Grigulim jau bērnībā un skolas gados radusies interese par šīm mākslām. Skolas gados notiek pirmie literārie mēģinājumi. Grigulis darbojas literārajā pulciņā, kurš izdod žurnālus "Rīts" un "Ciankālijs". Šajos izdevumos ar parakstu Ornulfs Airis viņš publicē pirmos mēģinājumus dzejā un prozā. Paralēli literārajiem mēģinājumiem vidusskolas pēdējās klasēs Arvīds Grigulis piedalās arī skolas teātra pašdarbības pulciņā, pēc tam – Limbažu Saviesīgās biedrības "Imanta" izrādēs.
Studiju gados Rīgā, būdams arī Strādnieku teātra padomes loceklis un literārās daļas vadītājs, iedraudzējas ar Aleksandru Čaku, Jāni Plaudi, Meinhardu Rudzīti, Austru Skujiņu u. c. Jaunie literāti nodibina "Trauksmes" grupu.
1932: apprecējies ar Lidiju.
Otrā laulība ar rakstnieci Mirdzu Kļavu. Laulībā dzimis dēls Mārtiņš (1953), meita Baiba (1947; no Mirdzas Kļavas iepriekšējās laulības ar Ignatu Muižnieku).
Profesionālā darbība
DARBĪBA LITERATŪRĀ
1927: pirmā publikācija – dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve".Šajā laikā viņš sāk lasīt referātus par latviešu un cittautu literatūru dažādos sarīkojumos, vēlāk lasa lekcijas Rīgas Tautas augstskolā.
1929: debitēja kā dramaturgs ar bufonādi "Lilulī jeb Dieva tā kunga bojā eja", kas veidota pēc Romēna Rolāna lugas "Lilulī"; iznāk pirmais dzejoļu krājums "Reportiera piezīmes".
1931: pirmā oriģinālluga – viencēliens "Logs uz priekšpilsētu" (grāmatā un teātrī 1933).
1939: pirmais romāns "Cilvēki dārzā" (žurnālā "Atpūta" ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums", grāmatā 1940, Rīgas kinostudijas filma 1990).
Rakstījis dzejoļus, stāstus, recenzijas. 20. gadsimta 40.–50. gados teātra recenzijas rakstīja regulāri, vēlāk retāk. Tās sakopotas krājumā "Viss par teātri" (1983).
Analizējot latviešu rakstniecību (Apsīšu Jēkabu, Aspaziju, Frici Bārdu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Poruku u. c.), literārās parādības un rakstnieku daiļrade analizēta racionāli un loģiski, taču nereti mākslinieciskā individualitāte pakļauta šķiriski partejiskiem kritērijiem.
PUBLICĒTIE DAIĻDARBI
Dzejoļu krājumi
1929: "Reportiera piezīmes".1931: "Imitācija un sirds".
1934: "Nogurušo namā".
1943: "Zemnīcā".
1946: "Vētrā".
1959: "Ceriņzars".
1959: "Lielīgais zvirbulis".
1966: "Rudens lietus".
1967: "Pirmā tikšanās".
1968: "Vējš dzied ezera vītolos".
1970: "Otrie gaiļi".
1972: "Marginālijas: angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā".
1975: "Frontes ugunskurs" (kopā ar Valdi Luksu un Jūliju Vanagu).
1977: "Uz balta zirga".
1981: "Zvērests = Клятва".
1983: "Ar saules puķi pie cepures".
Lugas
1933: "Logs uz priekšpilsētu".1945: "Uz kuru ostu?".
1946: "Kā Garpēteros vēsturi taisīja"
1947: "Māls un porcelāns".
1954: "Profesors iekārtojas".
1956: "Karavīra šinelis".
1958: "Baltijas jūra šalc".
1960: "Nekur tā neiet kā pasaulē".
1966: "Savu lodi nedzird".
1971: "Šekspīrs mazgā traukus".
Stāsti un stāstu krājumi
1945: "Caur uguni un ūdeni".1945: "Nags".
1950: "Trešā brigāde".
1952: "Robežsargi, divi puikas un suns".
1953: "Ļeņina ielā deg spuldze".
1961: "Ūdenskliņģeris".
1966: "Juža ceļojums".
1976: "Zivis dzīvo ūdenī".
1979: "Šokolādes vīriņš".
1980: "Stāsti un ugunskuri".
Romāni
1940: "Cilvēki dārzā" (Rīgas kinostudijas mākslas filma 1990).1965: "Kad lietus un vēji sitas logā" (Rīgas kinostudijas mākslas filma 1968).
Esejas
1981: "Vēstules dzejniecei Kamilai".1984: "Labvakar, Kamila!".
Literāro atmiņu krājums
1975: "Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei".Teātra recenziju krājums
1983: "Viss par teātri".ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI
No krievu valodas1960: Li-Bai [Li Tai-pe] "Bambusniedru ieleja" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: "Teiksma par Igora kauju" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1948: Georgijs Berezko "Vīrišķība" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1945: Aleksandrs Korneičuks "Mistera Perkinsa misija boļševiku zemē" (VAPP Daiļliteratūras apgāds).
AKADĒMISKĀ DARBĪBA
Dažas no vadītajām disertācijām filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai1967: Anda Plēsuma "Žaņa Grīvas daiļdarbu mākslinieciskā meistarība".
1966: Valdis Ķikāns "Latviešu poēma".
1960: Elza Knope "Latviešu progresīvā literatūras kritika XIX gadsimta II pusē".
1954: Vitolds Valeinis "Satīra Andreja Upīša publicistikā".
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
1940: likvidējis Latvijas Republikas Preses biedrību, atjaunojis Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrību (kāda tā bijusi pirms 1934. gada); piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizēšanā.Citātu galerija
"Arvīdam Grigulim ir liela, varbūt pat galvenā loma tajos negatīvajos spriedumos, kas satopami gan dažādos rakstos, gan enciklopēdiska rakstura izdevumos par Frici Bārdu, Jāni Poruku, Aspaziju, Annu Brigaderi u. c.To viņš bija mācījis universitātē un būtiski savus spriedumus atklātībā nemainīja. [..]
[..] Grigulis prata skaidri, loģiski (ar demagoģiju!) formulēt savu domu, to risināt atjautīgi, tā gluži emocionāli klausītājus paņemot savā varā. Te jāpiezīmē, ka šai ziņā par viņu talantīgāka rakstnieka Rakstnieku savienībā nebija. Viņš nekur nav savus izteiktos spriedumus atsaucis kā maldīgus, nepareizus. Literārā dzīvē piedalīdamies dažādos disputos, kritizējot darbus, kuri tolaik krita nežēlastībā, viņš praktiski šīs vienpusīgās galējības laikam nekur nav fiksējis rakstveidā, publicējot izteiktos spriedumus presē vai grāmatās.
Viņš pierada runāt patiesību un nepatiesību ar vienāda oratora mākslas spēku un pārliecību. Gan to, kam pats ticēja, gan to, ko no viņa prasīja partija, respektīvi, konjunktūra, konjunktūras situācija. Domāju, ka pat sākuma gados viņam bija pat veikla advokāta prieks, cik veiksmīgi viņš to prata izdarīt. Ne reizi vien auditorija viņam sajūsmā pat uzgavilēja. Arī tad, kad klusībā apjauta, ka runātājam dārgāka par patiesību ir spoža uzstāšanās. Viņš nekad negribēja būt nekas, ne universitātē, ne Rakstnieku savienībā. [..]
Ar lielu, pat varmācīgu spēku viņš uzspieda un nosargāja savus uzskatus, kurus, šķiet, viņš negribēja mainīt pat tad, kad saskatīja to aplamību – tas taču nozīmētu tās ēkas drupināšanu, pat sagrūšanu vai uzspridzināšanu, kuras celšanās viņš bija visu mūžu aktīvi piedalījies. Bet tā viņš kļuva arī par sava mūža ārdītāju: dzīve viņam gāja garām un pāri. [..]
[..] Man šķiet, Arvīdam Grigulim nav tāda izcila darba, kas prasīt prasītos, lai to lasa un pārlasa, vienalga, pie kādiem politiskiem uzskatiem lasītājs piederētu. Šaubos, vai viņa daiļrade ir kaut cik ieinteresējusi kādu topošo rakstnieku. Bet cilvēkiem, kas pēta latviešu literatūras zinātnes ceļus padomju periodā, pie Griguļa būs jāapstājas ne reizi vien. Kāpēc tā noticis, ka iznāk “uzlaboti” klasiskās literatūras atsevišķi darbi? Kāpēc ir tādi spriedumi, acīm redzami vienpusīgi, kas figurē pirmspadomju rakstnieku daiļrades vai tās atsevišķu darbu novērtējumos? Un tur Grigulim ir gan pozitīva, gan negatīva loma."
Kalniņš, Jānis. Arvīds Grigulis (1906–1989). Latviešu rakstnieku portreti: laikmeta krustpunktos. Sast. Benita Smilktiņa. Rīga: Zinātne, 2001, 46., 47., 49. lpp.
"Dzejoļu krājumos "Reportiera piezīmes" (1929) un "Imitācija un sirds" (1931) ekspresionistisks protests pret kultūras stagnāciju, romantiskas ilgas pēc plašākiem gara apvāršņiem, poētiskās izteiksmes meklējumi (arī konstruktīvisma virzienā), aizguvumi no cittautu klasiskās un modernās dzejas. Pēc tiešiem vērojumiem (ārstējoties Ulbrokas tuberkulozes sanatorijā) sarakstīta smeldzīga lirisma caurausta novele dzejā "Nogurušo namā" (1934) par dzīves aizlauztu cilvēku sāpēm un ilgām. [..] Pirmajā oriģināllugā – viencēlienā "Logs uz priekšpilsētu" (grāmatā un teātrī 1933) attēlotas Kārļa Marksa dzīves epizodes. Romānā "Cilvēki dārzā" (žurnālā "Atpūta" 1939 ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums", grāmatā 1940, Rīgas kinostudijas filma 1990) emocionālā, sižetiski dramatiskā un eksotiskā vēstījumā tēlota cilvēku tiekšanās pēc laimes; lakoniskā, aforistiskā izteiksmē, veiklā, asprātīgā dialogā ietvertas filozofiski poetizētas dzīves plašuma alkas. [..]
Griguļa literārā darbība tematiski un žanriski daudzpusīga, bet mākslinieciski neviendabīga. Lugās "Māls un porcelāns" (grāmatā un teātrī 1947, PSRS Valsts prēmija 1948), "Uz kuru ostu?" (grāmatā un teātrī 1945), "Kā Garpēteros vēsturi taisīja" (grāmatā un teātrī 1946), "Baltijas jūra šalc" (teātrī 1957, grāmatā 1958), romānā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1964, Rīgas kinostudijas filma 1968), dzejoļu krājumā "Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā" (1972) u. c. darbos sabiedriski politisko parādību izgaismojumi ir neobjektīvi, pauž Komunistiskās partijas ideoloģijas diktētu vēstures falsifikāciju. Komēdijas "Profesors iekārtojas" (teātrī 1953, grāmatā 1954) un "Karavīra šinelis" (teātrī 1955, grāmatā 1956) satīriskā griezumā atsedz atsevišķas padomju cilvēka amorālās rīcības izpausmes, garīguma devalvāciju, materiālo alkatību. Līdzīga sadzīves negāciju kritika arī nākamajās komēdijās – "Nekur tā neiet kā pasaulē" (teātrī 1959, grāmatā 1960) un "Šekspīrs mazgā traukus" (grāmatā un teārrī 1971), taču vērojama arī samākslotība, pārspīlēta situāciju komika, ārišķīgs farss. Mākslinieciski pilnskanīgāk Griguļa talants atraisījies cilvēka individuālo izjūtu atklāsmē: lugā "Savu lodi nedzird" (teātrī 1965, grāmatā 1966), kur mīlestības jūtas saasinās iespējamo nāves draudu priekšā, liriski intonētajos dzejoļu krājumos "Rudens lietus" (1966), "Vējš dzied ezera vītolos" (1968), "Otrie gaiļi" (1970), "Uz balta zirga" (1977), "Ar saules puķi pie cepures" (1983), literāri poetizētajās atmiņās "Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei" (1975), esejās "Vēstules dzejniecei Kamilai" (1981, LPSR Valsts prēmija 1982) un "Labvakar, Kamila!" (1984). Intīmais pārdzīvojums, kurā dominē vientulības smeldze, te saplūdis ar filozofiski un ētiski nozīmīgiem poētiskiem vispārinājumiem par mūža jēgu, dzīves skaistumu, cilvēciskām ilgām pēc mīlestības un laimes."
Gudriķe, Biruta. Arvīds Grigulis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 218. lpp.
Saiknes
Mirdza Kļava - Sieva
Pseidonīms
A. Pļauja
Dalība organizācijās
–1934
LU Lejaskurzemes studentu biedrība "Vilnis"
Rīga
Biedrs
1926–1934
Studentu biedrība "Klints"
Bruņinieku iela 8A, Rīga
Biedrs
1928–1929
Trauksmes grupa
Rīga
Biedrs
1929–1934
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
10.1940–05.10.1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs (līdz 1965. gadam arī valdes loceklis)
06.04.1954–05.10.1989
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
1971–1985
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Loceklis
1978–1989
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmiķis
Piemiņas vietas
"Bajāri"
Pie Arvīda Griguļa dzimtajām mājām – Jumpravmuižas "Bajāriem" – uzstādīta piemiņas plāksne.
Dzīvesvieta
1906–1917
Jumpravmuiža
1917–1925
Limbaži
1925–1926
Tallinas iela 92, Rīga
1926–1927
Tērbatas iela 97, Rīga
Dzīvojis nama otrajā stāvā.
1927–1928
Skolas iela 29, Rīga
Dzīvojis nama pirmajā stāvā (pa kreisi).
1928–1929
Aleksandra Čaka iela 33, Rīga
Dzīvojis sētasnama augšstāvā.
1929–1932
Vīlandes iela 7, Rīga
Dzīvojis sētasmājas augšstāvā
1932–1940
Stabu iela 111, Rīga
1940–1941
Ģertrūdes iela 55, Rīga
Dzīvoklis Nr. 3
1944–1956
Ģertrūdes iela 55, Rīga
Dzīvoklis Nr. 3
1956–1972
Baznīcas iela 4, Rīga
Dzīvoklis Nr. 4
1972–1989
Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga
Dzīvoklis Nr. 46
Izglītība
1914–1917
Lādes pagastskola
Lāde
1917–1918
Kārļa Deidera privātā tirdzniecības skola
Rīgas iela 6, Limbaži
1918–1919
F. Šmidchena un L. Bērziņa privātģimnāzija
Jūras iela 18, Limbaži
1919–1925
Limbažu Valsts ģimnāzija
Rīgas iela 30, Limbaži
1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis dabaszinātnes, bet studijas pārtraucis.
1932–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Tiesību zinātņu fakultāte, ieguvis jurista diplomu.
23.12.1961
Rīga
Filoloģijas zinātņu kandidāts. Statuss piešķirts par pētījumu ciklu "Latviešu literārā mantojuma jautājumi "Latviešu literatūras kritikas I-IV ievados, monogrāfiskajos apcerējumos un kritiskajos rakstos pēc Lielā Tēvijas kara".
Darbavieta
05.1925–06.1925
Limbaži
Iestājas par mācekli Limbažu pastā.
01.06.1925–1927
Rīgas Pasta un telegrāfa dienests
Tallinas iela 35, Rīga
Telegrāfs Rīgas 1. pasta kantorī
1927–05.1929
Rīgas Galvenais pasts
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Galvenais telegrāfists
1927
Rīgas Tautas augstskola
Skolas iela 32, Rīga
Lasījis lekcijas
1928–1934
Strādnieku teātris
Tērbatas iela 64, Rīga
Padomes loceklis, lugu tulkotājs un literārās daļas vadītājs.
1929–1934
Rīgas Centrālā kopējā slimokase
Bruņinieku iela 8, Rīga
Kurjers, reskontrista palīgs (grāmatvedībā – palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti)un rēķinvedis
1937–1940
Rūdolfa Egles literatūras studija
Rīga
Lasījis lekcijas
05.1937–06.1940
Rīgas Galvenais pasts
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Pasta kalpotājs, telegrāfists. Strādājis Atsaiņošanas nodaļā, vēlāk par pasta skapīšu abonēšanas inkasentu.
06.1940–10.1940
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Atbildīgais sekretārs
06.1940–08.1940
Rīga
LPSR Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors
09.1940–10.1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Redakcijas sekretārs
10.1940–06.1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Teātra iela 11, Rīga
Apgādniecības vadītājs
1942–1944
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Kara korespondents
1945–1947
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Literārās daļas vadītājs
17.01.1945–23.03.1945
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes lektors
01.1945–10.1945
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Apgāda vadītājs
23.03.1945–01.01.1946
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes vecākais lektors
01.01.1946–01.02.1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes docenta vietas izpildītājs
1947–1951
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts
01.02.1948–12.03.1949
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras vadītāja vietas izpildītājs (amatā apstiprināts ar 05.02.1949.)
12.03.1949–01.09.1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Filoloģijas nodaļas docents
01.09.1950–01.09.1962
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras vadītājs
1954–1958
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts
1962–1984
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts
01.09.1962–01.02.1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks
03.11.1962–01.01.1967
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Scenāriju redkolēģijas galvenais redaktors
01.01.1967–01.04.1970
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras docents
01.04.1970–01.11.1983
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras profesors
01.11.1983–1989
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras profesors-konsultants uz pusslodzi
Apcietinājums
23.05.1934–02.06.1934
Rīga
Emigrē
1941
Uržuma
1941
Kirova
27.06.1941–1944
Krievija
06.1941
Halturina
Dienests
08.1941–01.1945
Sarkanā armija
Krievija
43. latviešu gvardes divīzijas ierindnieks.Piedalījies kaujās pie Narofominskas, Staraja Rusas, Demjanskas.
Ceļojums
1962
Polija
1967
Somija
1971
Amerikas Savienotās Valstis
Brauciens no Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības.
09.1976
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens no Padomju un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības.
Apglabāts
11.10.1989
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Sarkanās Zvaigznes ordenis
1943
Medaļa "Par Maskavas aizstāvēšanu"
1944
Darba Sarkanā Karoga ordenis
1945
Medaļa "Par varonīgu darbu"
1946
Medaļa "Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"
1946
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1947
Staļina prēmija
Prēmija piešķirta par lugu "Māls un porcelāns" (lugas iestudējumam).
Otrās pakāpes prēmija (teātra un dramatiskajā mākslā)
1948
Darba Sarkanā Karoga ordenis
1956
Medaļa "20 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1965
Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi"
1968
Medaļa "Par varonīgu darbu. Atzīmējot V. l. Ļeņina 100. dzimšanas dienu"
1970
Medaļa "30 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1975
Darba Sarkanā Karoga ordenis
1976
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Vēstules dzejniecei Kamillai" un pēdējo gadu publikācijām literatūras zinātnē un teātra kritikā.
Literatūrā
1982
Medaļa "40 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1985
Ļeņina ordenis
Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā.
1986