Jānis Sudrabkalns
17.05.1894 – 04.09.1975
Jānis Sudrabkalns (1894–1975) – dzejnieks, viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 20. un 30. gadu autoriem, kurš dzejā apvienojis virtuozu klasisko dzejas formu pārvaldīšanu ar modernismam raksturīgiem motīviem un metaforiku, kā arī bagātīgām pasaules literatūras un kultūras reminiscencēm. Šajos gados izdoti trīs dzejoļu krājumi – "Spārnotā Armāda" (1920), "Pārvērtības" (1924) un "Spuldze vējā" (1931). Izmantojot maskas principu, Sudrabkalns radījis savu dubultnieku – dzejnieku Olivereto, ar kura vārdu parakstīti humoristiskie dzejoļu krājumi "Trubadūrs uz ēzeļa" (1921), "Viņpus laba un ļauna" (1922) un "Džentlmens ceriņu frakā" (1924). Šajos krājumos Olivereto rada jaunu fantastisku realitāti, kas nereti ir īstās parodija, tādējādi viņš komiskā nopietnībā, asprātīgi ironizē par savu laikmetu. Krājums "Viena bezdelīga lido" (1937) uzlūkojams par tēlojuma un miniatūras žanra klasiku. Bijis smalks mūzikas un teātra kritiķis, rakstījis par latviešu un cittautu literatūru. Pēc Latvijas Republikas inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gadā Sudrabkalns kļuvis par komunistiskās partijas ideoloģisko nostādņu atbalstītāju un vienu no redzamākajiem latviešu padomju dzejniekiem. Padomju laikā iznākuši dzejoļu krājumi "Brāļu saimē" (1947) un "Vēl viens pavasaris" (1964), rakstījis arī publicistiku. Pakļaušanās ideoloģiskajai konjunktūrai salauza gan dzejnieka personību, gan talantu.
Dzimšanas laiks/vieta
17.05.1894
Inčukalns
Miršanas laiks/vieta
04.09.1975
Rīga
Personiska informācija
Dzimis kroga nomnieka, pēc izglītības – skolotāja Kārļa Peines un viņa sievas Annas (dzimušas Ozoliņas) ģimenē.
1896: piedzimst brālis Kārlis, dzemdībās nomirst māte.
1902: ģimene no Inčukalna pārceļas dzīvot uz Jaunpiebalgas Zelta krogu.
1908: dodas uz Pleskavu, lai kārtotu iestājpārbaudījumus Pleskavas ģimnāzijā, tos neiztur. Neizdodas arī iestāties Rīgā, Nikolaja ģimnāzijā.
1910: nomirst tēvs.
1913: pārceļas uz dzīvi Rīgā.
1915: janvārī iesauc cariskās Krievijas armijā.
1916: Maskavā iepazīstas ar aktrisi Birutu Skujenieci.
1918: demobilizēts neapmierinoša veselības stāvokļa dēļ.
1941–1975: Latvijas padomju rakstnieku savienības valdes loceklis.
1941: jūnijā, Otrajam pasaules karam saniedzot Latviju, evakuējas uz PSRS, neilgu laiku uzturas Halturinā, Uržumā, Kstiņinā.
1942–1944: dzīvo Maskavā.
1944: 27. septembrī atgriežas Latvijā.
1947: 11. novembrī piešķirts Latvijas PSR Tautas dzejnieka nosaukums.
1951–1962: Latvijas PSR Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētāja biedrs.
1963–1971: Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis.
1973: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.
1975: 20. augustā tiek reģistrēta Jāņa Sudrabkalna un Ernas Strautas laulība. Pēc Sudrabkalna nāves ar tiesas spriedumu laulība tika anulēta, pamatojot to ar dzejnieka nepieskaitāmību.
Profesionālā darbība
PIRMĀS PUBLIKĀCIJAS
1909: 1. aprīlī laikrakstā "Latvija" publicēts pirmais dzejolis "Mežā ziemu" ar Teodora Pērles vārdu.1912: 28. jūlijā pirmoreiz publicēts dzejolis "Zemes bērni", kas parakstīts ar vārdu "Jānis Sudrabkalns" ("Jaunā Dienas Lapa").
1913: publicēti pirmie raksti par literatūru un teātri.
1914: publicēti pirmie raksti par mūziku.
1918: 4. maijā publicēts pirmais humoristiskais dzejolis "Pavasara zaļais karogs" ar pseidonīmu Olivereto.
DZEJOĻU KRĀJUMI
1920: Spārnotā Armāda1921: Trubadūrs uz ēzeļa (ar Olivereto vārdu)
1922: Viņpus laba un ļauna (ar Olivereto vārdu)
1924: Džentlmens ceriņu frakā (ar Olivereto vārdu)
1924: Pārvērtības
1926: Spārnotā Armāda (2. izdevums)
1931: Spuldze vējā
1939: Cīruļi ziemā: Olivereto dzejoļu izlase
1939: Klodijai
1942: Cīruļi sauc cīņā
1944: Ceļa maize
1947: Brāļu saimē
1948: Brāļu saimē
1948: Dzejas: izlase
1954: Izlase: dzejoļi un mazi tēlojumi
1958–1962: Kopoti raksti 6 sējumos
1960: Izlase
1964: Vēl viens pavasaris
1969: Osis logā: izlase
1974: Sapņotājiem: izlase
1982: Izlase
1984: Brāļu saimē
1984: Klodijai
1984: Trubadūrs uz ēzeļa
1985: Džentlmens ceriņu frakā
2003: Sapņu vāts: dzeja un proza
2006: Izlase (kopā ar Pēteris Ērmani, Linardu Laicenu)
2012: Klodijai
2013: Ja tu mīli
2013: Trubadūrs uz ēzeļa
ĪSPROZA
Miniatūras un tēlojumi1937: Viena bezdelīga lido
1938: Viena bezdelīga lido (2. iespiedums)
1951: Bezdelīgas atgriežas
1964: Pavasara pārdomas: tēlojumi
Noveles
1927: Trīs vilšanās
1971: Divas noveles = Две новеллы
PUBLIKĀCIJAS
1942: Vāci Latvijā
1945: Par vācu fašistisko briesmoņu zvērībām Padomju Latvijā (kopā ar Annu Saksi)
1950: Karogi sasaucas
1963: Cīņa, darbs un slava: VĻKJS gadu gaitā
RAKSTU KRĀJUMI PAR LITERATŪRU, MŪZIKU, TĒATRI
1973: Par teātri
1974: Ar mūzām draugos
1983: Par mūziku
EPISTOLĀRAIS MANTOJUMS
1986–1989: Vēstules 3 sējumos2002: Kā rīta un vakara zvaigzne: Jāņa Sudrabkalna un Birutas Skujeniece vēstules
DZEJA KRIEVU UN BALTKRIEVU VALODĀ
1948: Избранное1948: Стихи
1952: Стихи
1952: Стихи и миниатюры
1957: Стихи
1964: Стихи
1969: Яшчэ адна вясна
1984: Избранное: стихотворения, миниатюры
1984: Трубадур на осле
DZEJA MŪZIKĀ
Dziesmas ar Jāņa Sudrabkalna dzeju komponējuši Pēteris Barisons, Jānis Cīrulis, Mārtiņš Jansons, Jānis Kaijaks, Alfrēds Kalniņš, Imants Kalniņš, Jānis Kalniņš, Jānis Ķepītis, Paula Līcīte, Jānis Līcītis, Jēkabs Mediņš, Jānis Ozoliņš, Raimonds Pauls, Leonīds Slaucītājs, Uldis Stabulnieks, Jāzeps Vītols, Arvīds Žilinskis.
DZEJA TEĀTRĪ
2013: 24. aprīlī Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde "Trubadūrs uz ēzeļa", iestudējumā izmantota Jāņa Sudrabkalna dzeja un fragmenti no vēstulēm Birutai Skujeniecei. Režisors – Valdis Lūriņš, scenārija autors – Jānis Peters, mūzika – Raimonds Pauls. Lomās: Guntars Grasbergs, Dita Lūriņa, Mārtiņš Brūveris.
CITTAUTU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI UN TULKOJUMI
Atdzejojumi1928: Lūiss, Pjērs. 16 Bilitis dziesmas. Rīga: ARS.
1952: Sudrabkalns, Jānis. Стихи. (Atdzejojis Jānis Sudrabkalns.) Москва: Правда.
1969: Brehts, Bertolts. Balādes, dzejoļi, dziesmas. (Kopā ar Māri Čaklo, Bruno Saulīti un Mirdzu Ķempi.) Rīga: Liesma.
1990: Lūiss, Pjērs. Bilitis dziesmas. Rīga: Avots.
1995: Tu sapņoji būt brīva…: Franču dzejas izlase no Bodlēra līdz… (Atdzejotāju vidū arī citi autori). Rīga: Garā Pupa.
2009: Vējš no Ukrainas: ukraiņu klasiskās un mūsdienu dzejas antoloģija. (Atdzejotāju vidū arī citi autori,) Rīga: Bonmark.
Tulkojumi
1918: Riškovs, Viktors. Čūskulēns. (Kopā ar Valtu Dāvidu.) Valmiera, Cēsis: K. Dūņa apgāds.
1919: Barbiss, Anrī. Skaidrība. Sociāldemokrāts, Nr. 48–132, 28. augusts – 20. decembris.
1919: Franss, Anatols. Eņģeļu dumpis. Latvijas Sargs, Nr. 75–155, 2. jūlijs – 3. oktobris.
1921: Franss, Anatols. Eņģeļu dumpis. Rīga: Leta.
1921: Gonkūri. Žermīnija Lasertē. Sociāldemokrāts, Nr. 226–269, 5. oktobris – 26. novembris.
1924: Šekspīrs, Viljams. Divpadsmitā nakts. Rīga: Leta.
1924–1925: Benuā, Pjērs. Kenigsmarks, Latvijas Vēstnesis, Nr. 273–296, 1.–31. decembris; Nr. 1–55, 2. janvāris – 10. marts.
1925: Benuā, Pjērs. Kenigsmarks. Rīga: Saule.
1926: Bins, O. Piecu palmu salas noslēpums. Jaunākās Ziņas, Nr. 74–117, 3. aprīlis – 31. maijs.
1926: Šefs, V. Čandu. Jaunākās Ziņas, Nr. 12–73, 16, janvāris – 31. marts.
1926: Šekspīrs, Viljams. Izlasīti raksti (ievietota Jāņa Sudrabkalna tulkotā luga “Kā jūs gribat jeb Divpadsmitā nakts”). Rīga: A. Gulbja apgāds.
1926: Volless, Edgars. Cilvēks vardes maskā. Jaunākās Ziņas, Nr. 134–225, 19. jūnijs – 7. oktobris.
1930–1931: Luiss, S. Svētais liekulis.Elmers Gantrijs. Sociāldemokrāts, Nr. 293–295, 25.–31. decembris;
1934: Latušs, Ogists. Mazā melnā princese. Rīga: Valters un Rapa.
1935: Grīns, Aleksandrs. Тобаго. Рига: М. Дидковский.
1937: Openheims, Filips. Kā tikt vaļā no miljoniem. (Kopā ar Annu Grēviņu.) Rīga: Zelta Grauds.
1941: Tolstojs, Aleksejs. Maize (Caricinas aizstāvēšana). Rīga: VAPP.
1946: Tolstojs, Aleksejs. Maize (Caricinas aizstāvēšana). Rīga: VAPP.
1948: Ostrovskis, Aleksandrs. Talanti un pielūdzēji. Ostrovskis, A. Lugas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Vaijans, R. Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs. Karogs, Nr. 1.
1956: Franss, Anatols. Eņģeļu dumpis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Šillers, Frīdrihs. Dons Karloss. Sudrabkalns, J. Kopoti raksti. 6. sējums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Citātu galerija
PAR JĀNI SUDRABKALNU
"Mums skaidri jāprot nošķirt padomju laika samocītais Sudrabkalns no tā spožā mākslinieka, kurš sarakstījis "Spārnoto armādu", "Spuldzi vējā", jaukās miniatūras "Viena bezdelīga lido" un Olivereto asprātīgās un gleznainās vārsmas, ar kurām uzaugušas vairākas lasītāju audzes. Kaut gan – persona ir viena un tā pati, divu Sudrabkalnu nav. Ir tikai viens dzejnieks divos – pretējos – laikmetos. [..] Arī viņa teātra recenzijas, raksti par literatūru, vēl līdz galam neapgūtā publicistika un proza, kas apliecina augstas kultūras un plašu zināšanu cilvēku un – tā latviešu rakstniecībā nav bieža parādība – krietnu stilistu."Čākurs, Jānis. Divu Sudrabkalnu jau nav. Literatūra un Māksla, 1995, 17. maijs.
"Sevišķi daudz iespaidu un formelu aizguvumu Sudrabkalns saņēmis no frančiem Valerī, Klodela un Žamma, kā arī vecākās paaudzes – Verlēna. Arī Sudrabkalna estētisms un pārliecīgā pieķeršanās gleznainai izteiksmei vedama sakarā ar nenoliedzamajiem franču dzejnieku iespaidiem. – Sudrabkalna dzeja ir krāšņi izmargota ar estētisku gleznainību, dziļi piesātināta ar jaunhumānisma idejām par cilvēcību un cilvēka atbrīvošanos no garīgās verdzības. Tā radīta pirmiem nemierīgiem pēckara gadiem, kad Sudrabkalns vēl pats cieši saistījās ar pašu dzīves dzīvo plūdumu (piedalījās pasaules karā). [..] Vēlākos gados Sudrabkalns atrāvās no dzīves aktīvās veidošanas, ieslēgdamies grāmatu pasaulē. Viņš garīgi saauga cieši ar cittautu dzejnieku jaunajām dzejas formu pārvērtībām, ievirzīdams tās arī savos darbos (“Pārvērtības”). Nesaņemdams vairs tik tieši pašus dzīves sniegtos rosinājumus, – viņš nesajuta vairs arī sava patētiskā nemiera vajadzību. Pāris pēdējos gados, kad jau sācies dzīves mierīgais un celtnieciskais darbs, Sudrabkalna satrauktā dzeja pavisam aprimusi.”
Ķikuts, Pēteris. Jānis Sudrabkalns. Piesaule, 1928, Nr. 12, 569. lpp.
PAR OLIVERETO DZEJU
"Agrajos divdesmitajos gados parādās trīs grāmatas, ko sarakstījis Olivereto, – "Trubadūrs uz ēzeļa" (1921), "Viņpus laba un ļauna" (1922) un "Džentlmens ceriņu frakā" (1924). Jāņa Sudrabkalna Olivereto pseidonīms patapināts no "Dekamerona", kur Olivereto ir kāda jaunekļa vārds. [..] Olivereto ir mags, žonglieris, vārdu dresētājs, arī klauns vienā personā. Un, kā katrs cirka cilvēks, ar dziļu nopietnību pret dzīvi. Olivereto ironizē par Sudarbkalna klasisko formu, par savu patosu, un šī nopietnība un parodija (kur gan ir tās robežas, kur?) sagriežas tādā grīzeklī vai lapkritī, ka lasītājs izjūt to pašu radīt prieku, kādu dzejnieks inspirācijas brīdī. Novadnieciskie elementi mijas ar tālām un senām reālijām, fantastiskiem redzējumiem.Sudrabkalna stils ir krāšņs – bet tas nav tikai ārējs krāšņums. Sudrabkalna humors nav smags un ironija nav nomācoša. Šais grāmatās valda brīvi un smaržīgi dzīves vēji. Jo, lai kādas arī būtu iekārtas, to nospiestība un drūmumi, šais iekārtās dzīvo cilvēki, dzīvi cilvēki, tās ir dzīvas sabiedrības, dzīvas tautas, un tām ir jāiemīl sava zeme, sava dzīve, tās pamats. Tikai tad var cerēt uz pārvērtībām.
Tās ir dzīve konkrēto norišu gāzmas, kas satuvina tālpasaules ar sēmalu, kas vienotajā dzīvības ķēdē vienlīdz suverēni noliek blakus kukaini un cilvēku – tā ir dzīvās radības, visa dzīvā apoteoze. Bet, lai to panāktu, lai organiskais patoss nekļūtu metāliski nemācošs, ir vajadzīgs humors, lirika, un tas nāk pār šo dzeju kā lietus pār izsvelmētu zemi."
Čaklais, Māris. Olivereto. Literatūra un Māksla, 1988, 2. decembrī.
Dzimtais vārds
Arvīds Peine
Pseidonīms
A. Alksnis, Aleksandrs Ansbergs, Alvis Klijāns, A. Bcd, Dr. philos. Florestāns, Kirils Kamols, Olivereto, Teodors Pērle
Papildu vārdi
Arvīds Sudrabkalns (līdz 1925. gadam)
Izglītība
1903
Jaunpiebalgas Jāņa skola
Jāņaskola
1903. gadā mācījies Jaunpiebalgas Jāņa skolā.
1904–1905
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
1906–1908
Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
1909–1911
F. Šmidchena un L. Bērziņa privātģimnāzija
Dubulti
Līdz tēva nāvei, tad izglītojies pašmācības ceļā.
1911–1912
Bērzaune
1911./1912. gada ziemā mācījies Bērzaunes ministrijas skolā, kur strādājis Sudrabkalna attāls radinieks Augusts Ģiezens.
05.1915–09.1915
Varšava
Feldšeru kursi Varšavā, Ujazdovas hospitālī.Vasaras vidū, vācu armijai sākot uzbrukumu, hospitāli evakuē uz Belostoku. Kursus pabeidz Maskavā.
Darbavieta
1914–1915
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Ārzemju ziņu un telegrammu tulkotājs
10.1915–02.1917
302. Suražas kājnieku pulka feldšeris
03.1917–08.1917
Laikraksts "Brīvais Strēlnieks"
Alfrēda Kalniņa iela 8, Rīga
02.1918–09.1918
Laikraksts "Līdums"
Kesk 16, Valga
Korektors
01.1919–05.1919
Laikraksts "Cīņa"
Elizabetes iela 63, Rīga
Tulkotājs
1920
Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
Dzirnavu iela 119, Rīga
1920. gadā darbojies laikrakstā "Latvijas Sargs".
1924–1925
Laikraksts "Latvijas Vēstnesis"
Rīga
Literārās daļas vadītājs
1924–1937
Laikraksts "Sevodņa" (Сегодня)
Rīga
Korespondents
1924–1937
Laikraksts "Sevodņa večerom" (Сегодня вечером)
Rīga
Korespondents
1927–1928
Rīga
žurnāls "Hallo"
1927–1930
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Rīga
1933–1934
Laikraksts "Dienas Lapa" (1933–1934)
1937–1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Redakcijas darbinieks
08.1940–1941
Laikraksta "Padomju Latvija" līdzstrādnieks
Dienests
01.1915–05.1915
Seļišči, Russia
Cariskās Krievijas armija, 302. Suražas kājnieku pulks, 15. rota
Emigrē
1941–1942
Uržuma
Halturina, Uržuma, Ksitiņina (Krievijas KPFSR)
1941
Uržuma
1941
Halturina
15.09.1941–31.10.1941
Maskava
10.1941–01.1942
Baškīrija
01.1942–09.1944
Maskava
01.1942–24.09.1944
Maskava
Muzeji
11.08.1968
Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs "Jāņaskola"
Jāņaskola
Piemiņas vietas
1975–1995
Jāņa Sudrabkalna bulvāris Rīgā, Imantā (tagadējais Anniņmuižas bulvāris)
Apglabāts
Raiņa kapi
10. septembrī izvada no Latvijas Universitātes Lielās aulas.
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Spuldze vējā".
Literatūra
1932
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par miniatūru krājumu "Viena bezdelīga lido".
Literatūra
1938
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Idiliskās kalendāra lapas".
Literatūra
1940
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1943
Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordeni saņēmis kā Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
1946
Staļina prēmija
Prēmija piešķirta par dzeju krājumu "Brāļu saimē".
Otrās pakāpes prēmija (dzejā)
1948
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vēl viens pavasaris" un ilggadējo raženo publicista darbu.
Literatūrā
1965