Imants Ziedonis

Dzimis zvejnieku ģimenē Slokas pagasta Ragaciema "Birutās". Rakstnieka Rimanta Ziedoņa tēvs. Aktrises Ausmas Kantānes dzīvesbiedrs.

Pirmās publikācijas 1956. gadā, regulāri publicējas kopš 1957. gada. Kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.

DZEJOĻU KRĀJUMI

1961: "Zemes un sapņu smilts".
1963: "Sirds dinamīts".
1965: "Motocikls".
1968: "Es ieeju sevī".
1971: "Kā svece deg".
1973: "Caurvējš".
1977: "Poēma par pienu". 
1979: "Man labvēlīgā tumsā".
1981: "Re, kā".
1982: "Maize" (kopā ar Liviu Damianu; grāmatā izdota "Viddivvārpā: poēma par maizi").
1983: "Ceļmallapas".
1988: "Taureņu uzbrukums".
1993: "Mirkļi. Foreles".
1993: "Viegli".
1996: "Es skaitīju un nonācu pie Viena".
2000: "Ceļa sentiments".
2003: "Trioletas".
2010: "Vēl ko".

DZEJPROZAS KRĀJUMI

1971: "Epifānijas. 1. grāmata".
1974: "Epifānijas. 2. grāmata".
1985: "Pasāžas".
1994: "Epifānijas. 3. grāmata".

PROZA BĒRNIEM

1973: "Krāsainās pasakas".
1976: "Lāču pasaka".
1980: "Blēņas un pasakas".
1983: "Kas tas ir – kolhozs?".
1983: "Visādas pasakas".
1985: "Sakāmgrāmata".
1993: "Es, cilvēks, pasaulē."
1997: "Pasaka par bizi".

DOKUMENTĀLĀ PROZA

1965: "Dzejnieka dienasgrāmata" (par ceļojuma iespaidiem Altajā).
1969: "Pa putu ceļu" (par ceļojumu uz Karēliju).
1970: "Kurzemīte. 1. grāmata".
1972: "Perpendikulārā karote" (kopā ar Vitāliju Korotiču un Gunāru Janaiti; piezīmes par Tadžikiju).
1974: "Kurzemīte. 2. grāmata".
1985: "Tik un tā" (grāmata par Madlienu).
1992: "Tutepatās" (par dižkoku atbrīvotāju grupu 70.–80. gados).
2005: "Ne tas kādam jāzina: (ne)bijuši ceļojumi".
2006: "Mežu zemē Latvijā" (kopā ar Rimantu Ziedoni).
2006: "Nenoteiktā bija" (Imanta Ziedoņa bērnības atmiņas; kopā ar Noru Ikstenu).
2012: "Leišmalīte" (kopā ar Rimantu Ziedoni).

LIBRETA AUTORS

1976: libreta autors operai "Spēlēju, dancoju" (komponists Imants Kalniņš).
Libreta autors operai "Laimes vārdā" (komponists Nilss Grīnfelds).

SCENĀRIJA UN TEKSTA AUTORS

ĀRZEMJU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI

1967: Aleksandrs Bloks "Divpadsmit".
1967: Dondoks Ulzitujevs "Cilvēki – gulbji..." (kopā ar Uldi Leinertu).
1968: Ivans Dračs "Ar tevi uz Tu" (kopā ar Māri Čaklo, Viktoru Līvzemnieku, Vizmu Belševicu).
1968: Paruirs Sevaks "Rokas" (kopā ar Uldi Leinertu).
1968: Grigore Vieru "Dziesma ogai vīnogu ķekarā" (kopā ar Māri Čaklo).
1969: Fikrets Hodža "Uguns līgava" (kopā ar Ojāru Vācieti, Laimu Līvenu).
1969: Vladimirs Lugovskojs "Kā cilvēks ceļoja ar Odiseju".
1976: Liviu Damians "Esmu darbības vārds" (kopā ar Leonu Briedi).
1978: Zdravko Kisjovs "Laiks mīlēt" (kopā ar Ojāru Vācieti).
1983: Anna Ahmatova "Baltie gājputni" (kopā ar Amandu Aizpurieti, Liju Brīdaku, Jāni Butūzovu, Āriju Elksni, Mirdzu Ķempi).
1984: Grigore Vieru "Māte".
1988: Grigore Vieru "Piektdienas zvaigzne".

SASTĀDĪTĀJS

1969: "Dzejas diena" (kopā ar Vitautu Ļūdēnu, Vizmu Belševicu).
1969: Vladimirs Lugovskojs "Kā cilvēks ceļoja ar Odiseju".
1970: "Dzejas diena" (kopā ar Martu Bārbali).
1971: "Dzejas diena".
1973: "Baltais sols" (bulgāru dzejas izlase).
1974: "Поэты Латвии".
1981: "Kas jāzina meitiņām".
1984: "Puisīts augu: latviešu tautas dziesmas".
1985: "12 latvju dainas = 12 латышских дайн = 12 Latvian folk songs = 12 lettische Dainas" (arī priekšvārda autors).
1986: "Латышские дайны".
1994: Andris Slapiņš "Man kalna virsotnē ir tālas mājas" (arī redaktors un pēcvārda autors).
1994: Aleksandrs Tore "Maijas grāmata".
manuskripts: "Sējēja miera man nav: ārzemju latviešu dzejnieku dzeja" (kopā ar Ojāru Vācieti; glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā).

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

PAR IMANTU ZIEDONI

"Ziedonim nav un nevar būt līdzinieku ne krievu, ne azerbaidžāņu, ne angļu, ne franču literatūrā. Viņš ir savpatis caurcaurēm. Imants Ziedonis – tā nav literāra ekskursija, kārtējais -isms vai konjunktūras anomālijas stūrēta izkalpošanās. Būdams aicināts un izredzēts, vērienīgs kacinātājs, urķētājs un otrādi runātājs, viņš ir un paliek sava talanta prizmā koncentrēts latviskā dzīves un uztveres fokuss. [..]
Imants sev atvēlēto laiku racis dziļi un neizvairīgi. Viņa princips: teātrī jāsēž tur, kur vislabāk var redzēt; dzīvē jābūt tur, kur kaut kas izšķiras. Viņš bijis gan kompartijas biedrs, gan augstos amatos (Rakstnieku savienības sekretārs, Kultūras fonda priekšnieks, deputāts). Izbaudījis šūpoļu skrējienu cauri visiem sabiedrības līmeņiem. Viņš neizliekas, spēlētā kautrībā pats noniecinot savu vērtību, neatsakās no pelnītām ērtībām. Ap viņu pārsvarā ir labvēlīga pasaule. [..] 
Ziedonim patīk provocēt rīcībai, paskatīties, kā ideja pārkārtojas par kustību. Viņš ar cilvēkiem rotaļājas kā ar rūķīšiem. Un pats piedalās, iet līdzi, novēro un priecājas. [..]
Neesmu dzirdējis Ziedoni runājam ar patosu vai klaja naida iekrāsu balsī. No viņa var sagaidīt visu ko, tikai ne stereotipas domas un nodeldētus secinājumus."

Skujiņš, Zigmunds. Virsapziņas gravitācija. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 46., 49., 50. lpp.

"Kā augsta intelekta domātājs Imants bija caurcaurēm moderns, un blakus pasaules literatūrai viņam nebija sveši ne jaunākie zinātnes atklājumi, ne tehnoloģijas, ne māksla, ne filozofija. Viņš bija plašu apvāršņu cilvēks, kura draugu un paziņu loks sniedzās pāri tālām zemēm kā austrumu, tā rietumu pusē un kurš ar patiesu cieņu novērtēja visu to nozīmīgo, kas bija pieejams jebkuras citas tautas kultūras apcirkņos. [..]
Kā dzejnieks un literāts Imants Ziedonis ir atstājis mantojumu, kas paliks pie latviskās kultūras zelta inventāra paaudžu paaudzēs, kamēr vien būs vēl kāds, kas latviešu valodā runās. Latvijas kājām izstaigātāji, dižkoku un citas dabas bagātību saudzētāji, lauku sētu sakopēji un daiļdārzu skaistuma novērtētāji – visi varbūt pat neapzinās, cik daudz viņi ir Ziedonim parādā.

Vīķe-Freiberga, Vaira. Imantam Ziedonim Latvijas krustceļos. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 91. lpp.

"Divdabis? Tūkstošveidis? Mūsu dzejā ar savu mutuļojošo būtni un agresīvo temperamentu viņš parādījās kā zibens no skaidrām debesīm, un aumaļaini ielauzdamies avīžu un žurnālu lappusēs, saviļņoja sabiedrības prātus. Ziedoni lasīja arī tie, kuri dzeju nelasīja vispār. Vecās paaudzes rakstnieki viņu kritizēja, daži negribēja pieņemt."

Lisovska, Olga. Līdztekus. Tuvumā. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 173. lpp.

"Imants Ziedonis ir viena no būtiskākajām parādībām latviešu tautas 20. gadsimta otrajā pusē, paliekama latviešu vērtība uz trešā gadu tūkstoša sliekšņa, spilgts uzplaiksnījums mūsu kultūras vēsturē, pat Latvijas vēsturē vispār. Ne tikai Dzejnieks un publicists, ne tikai domātājs, bet arī darītājs, skubinātājs rosībām. "Daudzveidis", kuram iemirdzas drīz viena, drīz – gluži negaidīti – pavisam cita šķautne, un reizē viengabala latviska personība."

Stradiņš, Jānis. Katram savs Ziedonis. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 200. lpp.

IMANTA ZIEDOŅA DAIĻRADES RAKSTUROJUMS

"Ziedoņa dzejas pasaulei raksturīgā domas brīvība, neatkarība un atklāsmes oriģinalitāte ir akcentēta arī viņa daiļrades paškomentāros (esejās, intervijās, publicistikā). Tā ļauj ieraudzīt un runāt par savdabīgu Imanta Ziedoņa dzejas ekosistēmu, ekoloģisko apziņu (tīrskaņas, no tekstuālā piesārņojuma tīras, brīvas apziņas nozīmē) un izcelt tās īpašo lomu un nozīmi latviešu rakstu kultūrā."

Cimdiņa, Ausma. Imanta Ziedoņa mūžības temperaments un tagadnes poētiskās stratēģijas. Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: Zinātne, 2014, 41. lpp.

"Ziedoņa domāšanai raksturīga paradoksalitāte, stila novatorismam – "nedzejisks", respektīvi, sarunvalodas leksikas lietojums, tieša uzruna lasītājam, atturīgs lirisms, aktīva, pat uzbrūkoša intonācija. [..]
Ceļa motīvs, ideja par personības un nācijas pašapziņu un bezgalīgu garīgās izaugsmes potenci kļūst par galveno tematu un filozofisko postulātu Ziedoņa jaunradē, kas iegūst ārkārtēju popularitāti Latvijā, īpaši 70. un 80. gados, kad sovetismam raksturīgā ideoloģiska reglamentācija personības un tautas brīvību pielīdzina noziegumam. [..]
70. un 80. gadu mijā Ziedoņa dzejoļu struktūrā asociatīvais princips arvien biežāk nomaina racionāli loģisko. Transformācija skar arī dzejas intonāciju un personības koncepciju. Šos procesus sekmējusi Ziedoņa veiktā sistemātiska folkloras, senindiešu upanišadu un Jāņa Raiņa daiļrades dziļāka apguve. Trauksmainas aktīvas intonācijas vietā – meditatīva. Centieni pasauli lauzt un pārveidot pāraug tieksmē to izprast un mēģināt dzīvot saskaņā ar kosmiskajiem ritmiem. [..]
90. gados Ziedoņa dzejā par dominējošo motīvu kļūst saasinātas ilgas pēc garīguma. [..]
Izmantojot ačgārnības un paradoksus, Ziedoņa pasakas veidotas kā intelektuālas, absurda literatūrai tuvas spēles, kur centrā konflikts starp brīvu fantāziju un rutinētu pasaules uztveri. [..]
Nozīmīgi ir Ziedoņa publicistiskie darbi, kuru galvenā tematika ir latviskās kultūrvides, ētikas un estētikas degradēšanās padomju apstākļos. Ziedoņa publicistika pretēji t.s. mākslinieciskajam aprakstam, kurā galvenokārt apjūsmota padomju dzīves augšupeja, latviešu literatūrā kļuva par konfliktus un pretrunas drosmīgi atsedzošu literāro žanru, kas gūst milzīgu lasītāju atsaucību. Savās ceļojumu piezīmēs Ziedonis ne tikai aplūko dažādo zemju savdabību, bet arī asi un bez kompromisiem runā par Latvijas kultūrā sasāpējušām problēmām."

Radzobe, Silvija. Imants Ziedonis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

–1944
Lapmežciema pamatskola
Liepu iela 2A, Lapmežciems
Mācījies Lapmežciema pamatskolā līdz 1944. gadam.

1945–1948
Engures pagastskola
Jūras iela 77, Engure

1948–1952
Tukuma 1. vidusskola
Lielā iela 9, Tukums

1959
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1964
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Augstākie literatūras kursi

Ķemeri
Bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā

Gausā jūdze
Gausajā jūdzē Imants Ziedonis strādājis kā ceļu remontstrādnieks.

1955–1957
Ķemeri
Skolotājs Ķemeru skolā

1955–1957
Olaine
Skolotājs Olainē

1959–1960
Jūrmalas 1. vidusskola
Raiņa iela 55, Jūrmala
Skolotājs

1964–1965
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors

1966–1967
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes sekretārs

1989–1993
Latvijas Kultūras fonds
Rīga
Priekšsēdētājs

1990–1991
Latvijas Republikas Augstākā padome
Rīga
Deputāts

1997
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36, Rīga
Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos.

1998–2000
Latvijas Institūts
Pils iela 21, Rīga
Vadītājs

Altaja Republika

Batumi

Oslo, Norvēģija

Indija

Roma

Sicīlija

Burgasa

Nesebara

Tadžmahāls

Tadžikistāna

Karēlija

Druskininki

Moldova

Azovas jūra
Brauciens uz Azovas kuģniecības kuģiem ar iegriešanos ārzemju ostās.

1970
Bulgārija
Ārstniecības brauciens.

1971
Čehoslovākija

1972
Čehoslovākija

1973
Bulgārija

1974
Rumānija

10.1975
Dienvidslāvija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1976
Dienvidslāvija

1977
Čehoslovākija

1977
Ungārija

10.1977
Ņujorka

10.1977
Toronto

1978
Kobe
Brauciens kopā ar kori "Ave Sol" no Padomju un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības.

01.1979
Filipīnas
Tūrisma brauciens sakarā ar kora "Ave, Sol!" braucienu uz mūzikas festivālu.

09.1980
Brauciens ar Latvijas Jūras kuģniecības kuģi ar jūrnieka pasi uz trim mēnešiem.

09.1980–11.1980
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens sakarā ar literārās asociācijas "KOGGE" ielūgumu.

12.1980
Zviedrija

1982
Armēnija

04.1982
Bulgārija
Brauciens uz 10 dienām.

07.1982
Nīderlande
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.

07.1982
Luksemburga
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.

07.1982
Beļģija
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.

09.1982
Somija
Brauciens uz 10 dienām.

06.1983
Vācijas Demokrātiskā Republika

08.1983
Kanāda

11.1983
Francija
Brauciens uz desmit dienām LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā braucienam uz Padomju Latvijas dienām Francijā.

05.1984
Rumānija
Brauciens uz desmit dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

10.1984
Indija
Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

10.1984
Šrilanka
Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1985
Indija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

05.1985–06.1985
Zviedrija
Brauciens pēc ielūguma.

05.1985–06.1985
Šveice

05.1985–06.1985
Francija

06.1985
Stokholma
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.

12.1985
Brauciens uz Latvijas PSR zvejas flotes kuģiem ar tiesībām iegriezties ārzemju ostās.

10.03.1990
Brisbena
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 10. martā apmeklējis Brisbeni.

24.03.1990–25.03.1990
Sidneja
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 24. un 25. martā apmeklējis Sidneju.

30.03.1990
Melburna
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 30. martā apmeklējis Melburnu.

01.04.1990
Adelaida
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 1. aprīlī apmeklējis Adelaidu.

1961–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990–2013
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

1998
Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība
Rīga
Uzticības padomes biedrs

1975
Dzirnakmeņi
Vasaras māja Murjāņos sākta celt 1969. gadā, pabeigta 1975. gadā. Šeit Imants Ziedonis pavadījis visas vasaras līdz 2000. gadu sākumam.

18.05.2013
Brīvības laukums 13, Tukums
Tukumā, Katrīnas laukumā uz ēkas sienas ir dzejniekam Imantam Ziedonim veltīts vides objekts "Imanta Ziedoņa dzejolis "Tukums"". Objekts tika atklāts 2013. gada 18. maijā. Vides objekta autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris.

2015
Imanta Ziedoņa muzejs
Dzirnakmeņi
Imanta Ziedoņa muzeju dibinājis fonds "Viegli". Ziedoņa muzeja vasarnīca saglabāta tāda pati, kā to iekārtojis par Imants Ziedonis kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni.

Ragaciema kapi

LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par publicistikas darbu sabiedrisko aktualitāti un augsto māksliniecisko meistarību.
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1972

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1972

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par aprakstu grāmatu "Kurzemīte".
1974

Hansa Kristiana Andersena balva
Diploms piešķirts par grāmatu "Krāsainas pasakas".
Diploms
1976

LPSR Tautas dzejnieks
1977

Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par darbiem "Blēņas un pasakas", "Krāsainās pasakas", "Lāču pasaka".
1982

Tautu Draudzības ordenis
1983

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Sākamgrāmata" un par aktīvu sabiedrisko darbību bērnu mākslinieciskās kultūras attīstīšanā.
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1987

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
II šķira
1995

Pavasara balva
Iekļauts goda sarakstā ar darbu "Pasaka par bizi".
Goda saraksts
1998

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā.
Mūža ieguldījums
2001

LZA Raiņa balva
2001

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta Imantam Ziedonim un Norai Ikstenai par darbu "Nenoteiktā bija".
Proza
2007

Atzinības krusts
Ordeņa lielkrusta komandieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 11. novembrī Rīgas pilī.)
I šķira
2008

Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva
Nominācija bērnu literatūrā
2011

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par grāmatas "Krāsainas pasakas” plašu un ilgstošu izmantojumu. Grāmata pirmoreiz izdota 1973. gadā, tulkota rumāņu, franču, bulgāru, krievu, vācu, poļu, armēņu (2010), gruzīnu (2011) u.c. valodās, saņēmusi IBBY Hansa Kristia
2012

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par dokumentālo prozu "Leišmalīte".
Labākā grāmata
2013