Elpa

Ojāra Vācieša nozīmīgākais sasniegums 20. gadsimta 60. gados ir dzejoļu krājums "Elpa", kurā laikmeta traģiskie notikumi un totalitārisms akcentēti kā cilvēka individuālās izvēles robežsituācijas, aizstāvot humānismu vai arī paliekot vienaldzības, konformisma pozīcijās. Krājumā galvenokārt akcentēts cilvēka aktivitātes, globālās atbildības cildinājums, īpaši poēmā "Einšteiniāna". Poēmās "Nicināšanas pamatojums", "Partijas piederība" – divkosības, sociālās demagoģijas un totalitārās domāšanas noraidījums. Ar krāj. "Elpa" Vācieša dzejā iezīmējās pasaules universāls skatījums, cilvēka cerības un prieka, sāpju un traģisma vienlaicība.

Apbalvojumi


1967: Latvijas PSR Valsts prēmija.