Ārija Elksne

Lomas: atdzejotāja, dzejniece, tulkotāja

07.02.1928 – 29.09.1984

Ārija Elksne (1928–1984) – dzejniece. Paralēli darbam medicīnā 1956. gadā sākusi rakstīt un publicēt dzeju. Vienpadsmit dzejoļu krājumu autore. Viņas dzeja ir intīma un personiska un to var lasīt arī kā poētisku dzejnieces dvēseles biogrāfiju. Atdzejojusi un tulkojusi no krievu un vācu valodas.

Darba autors (127)

Tulkotājs (1)

Atdzejotājs (4)

Sastādītājs (1)

Komentāra autors (1)

Recepcijas persona (61)

Dzimšanas laiks/vieta

07.02.1928
Rīga

Miršanas laiks/vieta

29.09.1984
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi latviešu strēlnieka un Latvijas armijas mūziķa Jāņa Grietiņa ģimenē.
Bērnību pavadījusi Krustpilī, dažus gadus dzīvojusi Cēsīs.
Laulībā ar Alekseju Demidovu dzimusi meita Ieva (precējusies Bērziņa) (1952–2008).
1966: iepazinusies ar operdziedātāju Miķeli Fišeru (1915–1984) latviešu mākslinieku delegācijas brauciena laikā uz Kabardiju.
1968: apprecējusies ar Miķeli Fišeru, pārcēlusies dzīvot uz viņa māju Baltezerā.
1970: piedzimst dēls Miķelis Fišers.
Dzīvi beigusi pašnāvībā.

Profesionālā darbība

1956: pirmā publikācija – divi dzejoļi ("Jau rudens vēji kļavu lapas raisa..." un "Laikam senu sapni redzu...") žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (10. nr.).
1956: viencēliens "Pārsteigums" (Viencēliens 2 ainās) (Em. Melngaiļa v. nos. Tautas mākslas nams) (izdots atsevišķā brošūrā).

1996–1997: "Raksti" (5. sējumos) (Rīga: Preses nams)

DZEJA

1960: "Vārpu valoda" (Rīga: LVI)
1963: "Uz tavu veselību, zeme!" (Rīga: LVI)
1966: "Vasaras vidū" (Rīga: Liesma)
1968: "Galotņu gaisma" (Rīga: Liesma)
1971: "Trešā bezgalība" (Rīga: Liesma)
1973: "Klusuma krastā" (Rīga: Liesma)
1975: "Vēl vienai upei pāri" (Rīga: Liesma)
1977: "Līdz saulei aizdomāt" (Rīga: Liesma)
1978: "Vēstules tālajai zvaigznei" (Rīga: Liesma)
1980: "Metamorfozes" (Rīga: Liesma)
1982: "Stari" (Rīga: Liesma)
1986: "Viršu karogs" (Rīga: Liesma)

DZEJA BĒRNIEM

1970: "Izlasīsim arī mēs" (Rīga: Liesma)
1972: "Kā Pēcītis gāja pie rūķiem" (Rīga: Liesma)

DZEJAS IZLASES

1978: "Mājupceļš" (Rīga: Liesma)
1982: "Pie sirsnības strauta" (Rīga: Liesma)
1988: "Es visu mūžu mīlējusi esmu" (Rīga: Liesma)
1994: "Gaismas gadi" (Rīga: Preses nams)
1994: "Es neticu, ka var bez cilvēkiem" (Rīga: Teātra anekdotes)
1997: "Aizved mani uz Morica salu" (komponēti dzejoļi un dziesmu teksti) (Rīga: Likteņstāsti)
2003: Kamēr vien saulgriezes ziedēs" (Rīga: Zinātne)
2003: "Ārija Elksne" (Rīga: Zvaigzne ABC)
2005: "Lūgums" (Rīga: Jumava)
2008: "Saulaini vārdi" (Rīga: Annele)
2008: "Mīlēdama" (Zvaigzne ABC)
2013: "Visskaistākais ceļš" (Rīga: Medicīnas apgāds)

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

1961: Manns, Klauss. "Mefistofelis. Romāns par kādu karjeru" (Rīga: LVI).
1963: Kellers, Gotfrīds. "Zeldvilas noveles" (Rīga: LVI).
1964: Astafajevs, Viktors. "Kalnu pāreja" (Rīga: LVI).
1967: Germans, Jurijs. "Tavs uzdevums" (Rīga: Liesma).
1968: Germans, Jurijs. "Es atbildu par visu" (Rīga: Liesma).
1984: Bulgakovs, Mihails. "Teātra romāns" (Rīga: Liesma).
1985: Feihtvangers, Lions. "Jūdu karš" (Rīga: Liesma).
1985: Tubļins, Valentīns. Hesperīdu zelta āboli. (Rīga: Liesma).

ĀRZEMJU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI

1968: Bloks, Aleksandrs. "Lirika" (kopā ar Imantu Auziņu) (Rīga: Liesma).
1974: Romaņenko, Larisa. "Ceļa vējš" (Rīga: Liesma).
1975: Heine, Heinrihs. "Uz dziesmas spārniem" (Rīga: Liesma).
1976: Ždanova, Lidija. "Amats" (atdzejojuši arī: I. Auziņš, V. Belševica, D. Dreika, A. Elksne, L. Līvena, V. Ļūdēns, J. Sirmbārdis, I. Ziedonis) (Rīga: Liesma).
1982: Heine, Heinrihs. "Senā sapņu laika skaņas" (Rīga: Liesma).

Citātu galerija

PAR ĀRIJU ELKSNI

"Ārija Elksne pieder pie tiem autoriem, kuru kontaktā ar lasītāju liela loma ir autores tēlam, kas ne vien dzejoļa vai grāmatas apjomā, bet visas daiļrades kopumā uztic lasītājam savu dzīves stāstu, tā pārdomas par pasaules un mūžības jautājumiem, samezglojušās sadzīves peripetijas, dienišķās rūpes un priekus, kādu klusu dīka brīža noskaņu. Nav lieki piebilst, ka tiešums un nepastarpinātība, ar kādu, šķiet, dzejnieces personīgās dzīves notikumi pārvēršas dzejoļos, ir tāds pats mākslinieciski nosacīts paņēmiens kā visaizšifrētākā, objektivizētākā izteiksme kāda cita dzejnieka darbos. Mēs nezinām un nav arī būtiski, cik un kas šajos dzejoļos ienāk tiešām no autores empīriskās dzīves. Būtiski ir tas, ka viņa rada lasītājā šādu ilūziju."

Čaklā, Inta. Atrasto vērtību turpinājums. Literatūra un Māksla. 1975. gada 18. oktobris.

"Ārijas Elksnes ienākšana literatūrā sakrita ar latviešu intīmās lirikas jauna uzplaukuma sākumu. Cilvēka jūtu dzīves tēlojums, arī sociālu problēmu risinājums subjektīva pārdzīvojuma formā kļuva par Elksnes daiļrades pamatprincipu. Viņas dzeja attīstījās vienmērīgi, bez krasiem lūzumiem un kritumiem. Jau pirmajos krājumos "Vārpu valoda" (1960), "Uz tavu veselību, zeme!" (1963), "Vasaras vidū" (1966) iezīmējas visai daiļradei raksturīgs motīvs – cilvēks kā emocionāla, domājoša un darbīga būtne dabas un dzīves vidū. Reljefi izcelts zemes tēls – dzimtenes, latviskās mentalitātes, dzīvības skaistuma simbols."

Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

"Ārijai Elksnei nekad nav bijis asu konfliktu ar padomju režīmu, un viņas dzeju nevar dēvēt par novatorisku vai formas ziņā izaicinošu, tomēr jānovērtē viņas devums gan latviešu valodas un kultūras turpināšanā, gan sievietes skatpunkta aktualizēšanā."

Auziņa, Anna. Sievietes pieredze un valoda: Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeja laikmeta kontekstā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2019, 93.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "VIRŠU KAROGS" (LIESMA, 1986)

"Saturiski un mākslinieciski spēcīgākais ir pēdējais krājums "Viršu karogs" (1986). Pamatmotīvi – domas par savas esamības jēgu, par dzejnieces uzdevumu, atskats uz nodzīvoto mūžu un nāves nojautas. Krājuma kompozīcijā uzsvērts galvenais – mīlestība uz dzimto zemi un savu tautu, rūpes par izdzīvot spējīgām, ētiski stiprām nākamajām paaudzēm."

Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.