Ilze Indrāne

Dzimusi zemnieku Bertas Jātnieces un Jāņa Liepiņa ģimenē. Bērnību pavadījusi Vestienas pagastā, mājās "Branti".

1955: Pirmā publikācija – tēlojums "Vēstule pedagoģijas lektoram" (Skolotāju Avīze, 11.08.1955).

1973: ģenerāļa Teodora Kaufelda atmiņas "Sēkla nedeg" (Liesma). Ilzes Indrānes literārā apdare un priekšvārds.

Īsproza

1959: stāstu un tēlojumu krājums "Dzirkstis" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: stāstu krājums "Maize" (Liesma).
1970: miniatūru krājums "Basām kājām" (Liesma).
2012: stāstu krājums "Divpadsmit logi" (Nordik).

Romāni

1963: "Lazdu laipa" (Latvijas Valsts izdevniecība). Inscenēts Valmieras teātrī 1963. gadā, Jaunatnes teātrī 1964. gadā.
1966: "Cepure ar kastaņiem" (Liesma). Teātrī inscenēts 1972. gadā.
1971: "Ūdensnesējs" (Liesma). Ekranizācija ar nosaukumu "Liktenim spītējot" 1975. gadā.
1980: "Aisma" (Liesma).
1984: "Zemesvēzi dzirdēt" (Liesma). Teātrī inscenēts 1985. gadā.
1996: "Putnu stunda" (Karogs).
2007: "Dievsunīši" (Nordik).

Lugas

1961: "Tilts" (Latvijas Valsts izdevniecība). Inscenēta teātrī 1961. gadā.
1987: "Dzeguzīte gadus skaita" Periodikā publicēta 1965. gadā, teātrī inscenēta 1966. gadā.
"Kam tu zviedzi, kumeliņi?" (iestudēta Ventspils tautas teātrī, 1972)

Proza bērniem

1960: "Tipsis, Topsis un Tedis" (Liesma).
1964: "Kur ir tāda egle..." (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Labā diena" (Liesma).
1969: "Cīņa ar milzi" (Liesma).
1970: "Pirmās klases pasakas" (Liesma).
1974: "Anemone" (Liesma).
1975: "Meklēju zēnu ar zaļām acīm" (Liesma).
1990: "Slotu karalis" (Sprīdītis).
2008: "Baltā stunda" (Zvaigzne ABC).

Par romānu "Lazdu laipa" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1963)

""Lazdu laipa" — tas Ir romāns par jauniešiem, un jauniešiem tas rakstīts. Tāpēc romānā jūtam poētisku pacēlumu, jūtam autores tieksmi runāt pirmreizīgi, īpatnēji, bez moralizēšanas, bet tai pašā laikā atgādinot vienu otru neapstrīdamu patiesību. Tas Ilzei Indrānei arī izdevies. Viņas nemierīgie varoņi, tāpat kā tie labprātāk iet pāri nedrošai laipai, nevis betonētam tiltam, bieži vien pārsteidzas, kļūdās, neizdomā visu līdz galam. Pamazām veidojas raksturi, un ari romāna nobeigumā tie vēl nav kā norūdzis vīns — vēl jāpaiet laikam, lai viņi nobriestu. Tas viss dara romānu simpātisku un droši vien dos tam piekritējus tieši jauniešu vidū."

Zigmonte, Dagnija. Lazdu laipas. Literatūra un Māksla, 20.04.1963.

Par miniatūru krājumu "Basām kājām" (Liesma, 1970)

"Ilzes Indrānes miniatūras vēlreiz apliecina, ka rakstniecei tuva romantiskā maniere, kur pārdzīvojums bieži vien salīdzināts ar "visaugstākajiem lielumiem", mērīts ar "mūžības mērauklu". Tāpat kā romānos "Lazdu laipa" un "Cepure ar kastaņiem", kur pārsvarā valda "romantiskās izjūtas", kas parasti ir hipertrofētas izjūtas, arī šajās miniatūrās dzīves tiešamība skatīta caur dažādu alegoriju, simbolu, izvērstu metaforu, gleznainu salīdzinājumu un citu romantiskai stilistikai raksturīgu elementu prizmu, bet pārdzīvojumu svaigumu un vienreizību rada it kā izbrīnītām bērna acīm ieraudzītā pasaule. Ilzes Indrānes miniatūras ar savu noskaņu bagātību un glezno valodu vairāk līdzinās dzejai prozā. Tajās labi saklausāmas visdažādās dzīves balsis, bieži vien strikti iezīmēti sociālie un psiholoģiskie kontrasti [..]."

Broks, Antons. Pats lielākais brīnums. Stars (Madona), 04.07.1970.

Par romānu "Ūdensnesējs" (Liesma, 1971)

""Ūdensnesējs" nav nekādā ziņā ikdienas parādība mūsdienu latviešu literatūrā. Uz konkrētā literatūras ikdienas fona tas ir sniegums – pārākā pakāpē. (..) Romāns ierauj lasītāju it kā sūcošā, līdz raujošā palu straumē; un tas, kas pamodināto interesi ne tikai notur "uz līmeņa", bet kāpina un vairo, nav intriga, fābulas risinājuma piesaistītājs "kas nu būs", bet gan ietiepīgais un visa izšķīrējs – kā. No šā "kā" veidojas literāru darbu dziļuma dimensijas, un Indrānes jaunajā darbā šī dimensija ir kā staipeknis, kas apmeties ap kaklu un nelaiž vaļā."
Irbe, Gunārs. Viss beigu beigās ir – sarežģīti. Jaunā Gaita, Nr. 93, 1973.

Par stāstu "Anemone" (Liesma, 1974)

"Ilzes Indrānes stāsts atšķiras no vairuma reālistiskās detaļās izslīpētu tēlojumu ar savu galvenās varones romantizēto raksturu. Sociālā fona izvērstu detaļzīmējumu "Anemonē" aizstāj Gundas sapņa, iztēles konfrontācija ar īstenību. [..] "Anemone" ir raksturīgs Indrānes stila darbs, kas audzina jūtu tīrību un spēku, izvirzot augstus morāli ētiskos kritērijus."

Būmanis, Arnolds. Sapņu anemone un īstenība. Karogs, 01.12.1975.

Par romānu "Zemesvēzi dzirdēt" (Liesma, 1984)

"Virsotņu skaitā kritika pamatoti ierindojusi ari Ilzes Indrānos romānu "Zemesvēzi dzirdēt". Šis darbs, kas paver lappusi no nesenās tautas pagātnes, reizē ir liecinājums par psiholoģiskās prozas socializācijas un tamlīdz padziļinājuma iespējām. Pie visa cita tas ir godprātīgi un ar sirds degsmi uzrakstīts darbs, neapejot ne dramatisko, ne traģisko darba cilvēka dzīvē, uzņemoties grūto cilvēka mūža bilancēšanas uzdevumu viņa aiziešanas sakarā. "Zemesvēzi dzirdēt" ir tepat Latvijas zemē un tās ļaudīs iesakņots romāns — liecinājums par Ilzes Indrānes daiļrades dziļo tautiskumu. Un reizē tas ir vispārcilvēciskām vērtībām bagāts sacerējums."

Tabūns, Broņislavs. Fragmentāras piebildes. Karogs, 01.03.1986.

Undīna Liepiņa

Undīna Jātniece

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Lazdu laipa".
Literatūra
1965

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1974

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt".
1984

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Zemesvēzi dzirdēt" (1984).
Literatūrā
1985

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 2012. gada 13. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 15. jūnijā Madonā.
III šķira
2012