Jānis Endzelīns

Dzimis kā otrais dēls Kauguru pagasta Mičkēnu māju saimnieka un brāļu draudzes teicējtētiņa Mārča Endzeliņa (vācu valodā: Endselin) otrajā laulībā ar Kristīni Grasmani (1842–1917).

Viņa tēvs Mičkēnu mājas 19. gs. 60. gados bija no muižas izpircis dzimtīpašumā par 6000 rubļiem.

Brāļi: Hermanis Enzeliņš un Augusts Endzeliņš.

Bērni: Melita Endzelīna, Lūcijs Endzelīns (šahists), Līvija Endzelīna (gleznotāja).

1927: apprecējās ar savu studenti Martu Grimmu (1901–1983), bet laulība drīz vien tika šķirta. 

1931: kandidēja uz ievēlēšanu Saeimā Arveda Berga Nacionālās apvienības sarakstā (Nr. 15) kopā ar Longinu Ausēju, Gustavu Celmiņu, Juri Plāķi un citiem. Šis saraksts Saeimā neiekļuva.

PAGODINĀJUMI

Vītauta Dižā universitātes (Vytauto Didžiojo universitetas) goda doktors.
LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.
J. Endzelīna vārdā nosauktas ielas Rīgā un Valmierā.

1938: Zenta Mauriņa publicējusi J. Endzelīnam veltītu eseju.

J. ENDZELĪNU PORTRETĒJUŠI VAIRĀKI GLEZNOTĀJI

1949: Elza Kalniņa.

1958; 1960: Jānis Roberts Tillbergs.

1964: Līvija Endzelīna.

1987: Šarūns Milkevičs (Šarūnas Milkevičius).

1996: Uldis Zemzaris.

1958: Teodors Zeltiņš attēlojis profesoru romānā "Rožu gaitenis".

1960: Juris Bajārs radījis J. Endzelīna krūšutēlu.

J. ENDZELĪNAM VELTĪTIE DZEJOĻI

1958: Mirdza Ķempe "Latvju bite san".

1959: Kārlis Krūza "Agrais arājs".

J. ENDZELĪNAM VELTĪTIE RAKSTU KRĀJUMI

1933: Latvijā un Itālijā.

1935: Lietuvā.

1959; 1972: LPSR.

1960: ASV.

1955: Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskola.

1970: Latvijas Zinātņu akadēmija sāk piešķirt J. Endzelīna  balvu par izciliem darbiem baltistikā.

2022: Valodniekam veltīta Apvidvārdu talka.

2023: J. Endzelīna 150. dzimšanas diena 22.02. iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.

2023: Vietvārdu diena, konference 22. februārī, izstāde. Īpaši Jānim Endzelīnam veltīts LU Latviešu valodas institūta žurnāla Linguistica Lettica 2023. gada numurs.

Pastāvīgu zinātnieku atzinību guvis kā vēsturiski salīdzināmās valodniecības speciālists. Pievērsies vietvārdu vākšanai un izpētei, ieguldījis lielu darbu jaunās latviešu ortogrāfijas izstrādāšanā un ieviešanā, kā arī literārās valodas kopšanā.
Jānis Endzelīns ir 15 zinātnisku grāmatu un vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors latviešu, vācu un krievu valodā kopš 1897. gada.

1892: Pirmie darbi – dzejas tulkojumi no grieķu un latīņu valodas, piemēram, “Horācija ode” (“Austrums”, Nr. 5), ar pseidonīmu Kaugurietis.
1893: Pirmā recenzija – par Kārļa Mīlenbaha atdzejotās Homēra “Odisejas” 5. un 6. dziedājumu (“Austrums”), ar parakstu J. Cilvēks.
1897: Pirmie zinātniskie raksti – "Par latviešu prepozīcijām" ("Austrums" Nr. 8); "Diftongu un garo vokāļu izruna latviešu valodā" (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums Nr. 11).

SARAKSTĪTĀS UN SAKĀRTOTĀS GRĀMATAS

1907: "Latviešu gramatika" (kopā ar Kārli Mīlenbahu).

1907: "Latviešu valodas mācība" (līdz 1993. gadam 14 izdevumos. Kopā ar Kārli Mīlenbahu).

1921: "Izrunas un rakstības vadonis" (kopā ar Pēteri Šmitu).

1922: "Lettische Grammatik" (Latviešu valodas gramatika).

1922; 1925: "Latvijas vietu vārdi" (2 sējumos, piedaloties A. Ābelei, J. Kauliņam un P. Šmitam).

1922: "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca" (piedalījies sastādīšanā).

1928: "Dažādas valodas kļūdas".

1936: "Baltu valodu teksti".

1938: "Latviešu valodas skaņas un formas".

1942: "Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca" (piedalījies sastādīšanā).

1943: "Senprūšu valoda".

1945: "Ievads baltu filoloģijā".

1948: "Baltu valodu skaņas un formas".

1951: "Latviešu valodas gramatika".

1956; 1961: "Latvijas PSR vietvārdi" (2 sējumos).

1971: "Darbu izlase" (4 sējumos).

TULKOJUMS NO LATĪŅU VALODAS

1938: Gajs Kornēlijs Tacits "Ģermānija".

REDIĢĒTIE IZDEVUMI

1921–1940: "Filologu biedrības raksti" (1–20).

1923–1932: Kārlis Mīlenbahs "Latviešu valodas vārdnīca" (1–4).

1924; 1936: Eduards Ozoliņš "Latviešu pareizrakstības vārdnīca".

1926; 1934: Eduards Ozoliņš "Svešvārdu vārdnīca".

1928–1932: "Latvju tautas daiņas" (1–12).

1934–1946: Kārlis Mīlenbahs "Latviešu valodas vārdnīca" (1–2. Kopā ar Edīti Hauzenbergu sagatavojis papildinājumus un labojumus).

1935: "Valodas prakses jautājumi".

1940: "Valodas un rakstības jautājumi".

PUBLIKĀCIJAS (IZLASE)

1902: "Daži jautājumi par latviešu valodu, K. Mīlenbaha izskaidroti" (Pēterburgas Avīžu Literārais Pielikums 20.10. Nr. 84). 

1912: "J. A. Dubura Latviešu fonētikas ābece" (Dzimtenes Vēstnesis, 05.05. Nr. 102).

1920: "Par s un z jaunajā rakstībā" (Latvijas Sargs, 29.08. Nr. 195).

1921: "Par Latvijas vietu vārdu rakstību" (Latvijas Sargs, 01.05. Nr. 97).

1921: "Prof. J. Lautenbach. Kleine lettische Sprachlehre zum Selbstunterricht" (Izglītības ministrijas mēnešraksts, 01.11. Nr. 11). 

1924: "Piezīmes par pagastu vārdiem" (Latvis, 19.03. Nr. 750).

1933: "Latviešu valodnieku turpmākie uzdevumi" (Burtnieks, 01.11. Nr. 11).

1940: "Par jauna uzvārda izraudzīšanos" (Latvijas Skola, 01.01. Nr. 1).

1942: "Oficiālu pareizrakstības vārdnīcu klajā laižot" (Izglītības Mēnešraksts, 01.01. Nr. 1).

1951: "Daži atzinumi par mūsu gramatikas terminiem" (Skolotāju Avīze, 13.04. Nr. 15).

JĀŅA ENDZELĪNA LINGVISTISKĀ DARBĪBA

"Jānis Endzelīns (1873. 22. II — 1961. 1. VII) ir viens no lielākajiem mūsu gadsimta pirmās puses valodniekiem. Akadēmiķa zinātnisko darbību raksturo viņa lielais ieguldījums latviešu valodas zinātniskajā izpētē un baltu valodu vēsturiski salīdzināmajā valodniecībā. Pirms Jāņa Endzelīna salīdzināmās valodniecības pētījumos izmantoja galvenokārt lietuviešu valodas faktus arī tad, ja analizēja un skaidroja visu baltu valodu vēsturi. J. Endzelīna lingvistiskā darbība bija ļoti ražīga un daudzpusīga. Jau mūsu gadsimta sākumā valodnieks savāca bagātīgu dialektu un izlokšņu materiālu, izstrādāja programmu šī materiāla zinātniskajai pētīšanai un aprakstīšanai. Izlokšņu un dialektu fakti plaši skaidroti un analizēti daudzos J. Endzelīna darbos, un Jāni Endzelīnu var uzskatīt par latviešu dialektoloģijas pamatlicēju."

Nītiņa, Daina. Vispārīgās valodniecības jautājumi akadēmiķa Jāņa Endzelīna darbos. Veltījums akadēmiķim Jānim Endzelīnam. Rīga: Zinātne. 1972. 11. lpp.

"Gandrīz līdz sava mūža beigām 1961 .gadā viņš bija aktīvs valodnieks, kopā sarakstīdams ap 300 zinātnisku un populāri zinātnisku darbu, galvenokārt latviešu valodas gramatikā, vēsturē un salīdzināmajā valodniecībā. Viņu ar pilnām tiesībām var uzskatīt par latviešu valodniecības un filoloģijas zinātnisko pamatlicēju."

Karulis, Konstantīns. Jānis Endzelīns un latviešu valodas vēsture. Latvijas Vēstnesis. 10.10.1997.

NOPELNI LATVIEŠU VALODAS PRAKSĒ

"Jānis Endzelīns zinātniski dziļi izpētījis latviešu valodu un to pacēlis pienācīgā vietā salīdzināmajā valodniecībā līdzās lietuvju valodai, parādīdams latviešu valodas faktu patstāvīgo vērtību indoeiropiešu valodu problēmu pētniecībā. Viņa nopelni latviešu valodas praksē – mūsu pašreizējās rakstības izveidošanā un literārās valodas izkopšanā nav pārvērtējami."

Stradiņš, Jānis. Jānis Endzelīns un mūsu Zinātņu Akadēmija. Latvijas Vēstnesis. 08.10.1997. 

JĀNIS ENDZELĪNS KĀ UNIVERSITĀTES PROFESORS

"Apbrīnojama un neparasta bija Endzelīna precizitāte: reizē ar zvanu viņš ieradās auditorijā un bez liekiem ievadiem un vārdiem sāka savu tiešo vielas stāstījumu. Lekcija ilga 90 minūtes bez pārtraukuma, un visu vielu profesors stāstīja no galvas bez jebkāda palīglīdzekļa, grūtākos valodas piemērus, piemēram, senprūšu, lietuvju un citus, rakstīja uz tāfeles un skaidroja. Tukšu vietu šais lekcijās nebija, tā ka studenti dabūja krietni nopūlēties ar vielas pierakstīšanu."

Šmite, Elfrīda. Viņš necieta liekvārdību. Literatūra un Māksla. 03.02.1990.

Kaugurietis, J. Cilvēks

Endselin, Mičkēnu Jānis Endzelins, Mitschken Jahn Endselin, Endzeliņš

Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Rīga
Īstenais loceklis.

Igauņu Zinātnes biedrība
Tartu
Goda biedrs.

Lietuviešu Zinātņu biedrība
Viļņa
Goda biedrs.

Amerikas Lingvistu biedrība
Ņujorka
Goda biedrs.

Čehijas Karaliskā zinātņu biedrība
Prāga
Ārējais biedrs.

Čehu Zinātņu un mākslas akadēmija
Prāga
Ārējais biedrs.

Nīderlandes Karaliskā Zinātņu akadēmija
Amsterdama
Ārējais biedrs.

Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija
Stokholma
Ārējais biedrs.

Getingenes Karaliskā Zinātņu biedrība
Getingene
Korespondētājloceklis.

Kēnigsbergas Zinātņu biedrība
Vācija
Korespondētājloceklis.

Helsinku Somugru biedrība
Helsinki
Korespondētājloceklis.

1893–1900
Studentu korporācija "Lettonia"
Tartu

1908–1940
Rīgas Latviešu biedrība
Rīga

1920–1940
Filologu biedrība
Rīga
Dibinātājs un vadītājs.

1925
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Goda biedrs

1881–1884
Kauguru pagastskola
Kauguri

1885–1888
Valmieras apriņķa skola
Valmiera

1888–1892
Rīgas pilsētas klasiskā ģimnāzija
Rīga

1893–1897
Tērbatas Universitāte
Tartu
Klasiskās filoloģijas nodaļa

1897–1900
Tērbatas Universitāte
Tartu
Slāvu filoloģijas nodaļa

1905
Tērbatas Universitāte
Tartu
Ieguvis salīdzināmās valodniecības maģistra grādu par darba "Latviešu prievārdi" 1. daļu.

1912
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Salīdzinādams baltu un slāvu valodu skaņu un gramatiskās sistēmas, kā arī leksiku, viņš radīja versiju par seno baltu un slāvu valodu attiecībām un to izklāstīja grāmatā "Slāvu un baltu etīdes" (Славяно-балтийские этюды, 1911). Aizstāvējis to kā disertāciju, ieguva salīdzināmās valodniecības doktora grādu.

1893–1908
Tartu

1908–1920
Harkiva

1920
Rīga

1903–1909
Tērbatas Universitāte
Tartu
Salīdzināmās un slāvu valodniecības privātdocents. Docēja latīņu valodas fonētiku un morfoloģiju, latīņu valodas vēsturisko gramatiku, grieķu dialektoloģiju, slāvu akcentoloģiju.

1908–1911
Rīgas Latviešu biedrība
Rīga
Ortogrāfijas komisijas loceklis

1909–1920
Harkovas Universitāte
Harkiva
Privātcocenta, ārkārtas profesora un profesora amatā Salīdzināmās valodniecības un sanskrita katedrā un Augstākajos sieviešu kursos. Docēja ievadu valodniecībā, indoeiropiešu salīdzināmo gramatiku, ģermāņu valodu salīdzināmo gramatiku, sanskritu, lietuviešu, senprūšu, senpersu un citu valodu kursus, vadīja eksperimentālās fonētikas kabinetu.

1920
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
Mācījis gramatiku

1920–1950
Latvijas Augstskola
Rīga
Profesors. Docēja latviešu valodas zinātnisko gramatiku, baltu valodu salīdzināmo gramatiku, slāvu valodu salīdzināmo gramatiku, ievadu baltu filoloģijā, leišu valodas zinātnisko gramatiku, ģermāņu pirmvalodu, senislandiešu, sensakšu valodu, sanskritu un citas.

1920–1923
Latvijas Augstskola
Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns.

1920–1940
Filologu biedrība
Rīga
Dibinātājs un vadītājs.

1921–1940
Latvijas Augstskola
Rīga
Baltu filoloģijas nodaļa. Izveidoja un vadīja pirmo un ilgus gadus vienīgo šādu nodaļu pasaules universitātēs.

1921–1940
Filologu biedrības izdevums
Rīga
Pirmo 20 sējumu redaktors.

1922–1940
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Rīga
Valodniecības nodaļas priekšnieks.Jau kopš 1899. gada Endzelīns  kopā ar K. Mīlenbahu  Zinību komisijas darbības ietvaros organizēja ekskursijas latviešu valodas izlokšņu pētīšanai.

1925–1929
Latviešu folkloras krātuve
Rīga
Izveides aktīvs atbalstītājs, kolēģijas pirmais priekšsēdētājs. Krātuves fondu bagātināšanā piedalījās līdz pat 1943. gadam. 

1936–1946
Rīga
Latviešu valodas krātuves izveides rosinātājs un izlokšņu pētīšanas vadītājs.

1938–1940
Rīgas Latviešu biedrība
Rīga
Zinātņu komitejas priekšnieks.

1944–1950
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Latviešu valodas katedras vadītājs.

1946–1953
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Valodas daļas vadītājs.

1953–1961
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Vārdnīcu sektora vadītājs. Tur nodarbojās ar vietvārdu apstrādi, aktīvi piedalījās terminoloģijas, pareizrakstības, pareizrunas un citu valodas prakses un runas kultūras problēmu risināšanā.

26.09.2018
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Eiropas valodu dienā Humanitāro zinātņu fakultātē tika atklāts Jāņa Endzelīna portrets.

27.09.2019
Raiņa kapi
Tika atklāts kapa piemineklis Jānim Endzelīnam un viņa meitai Līvijai Endzelīnai.

1961
Raiņa kapi

Svētās Annas ordenis
1913

Svētās Annas ordenis
1916

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latvijas vietu vārdi" (2. d.)
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. No ordeņa atteicies.
III šķira
1926

Čehoslovākijas Baltā lauvas ordenis
1933

Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis
1937

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu valodas skaņas un formas".
Zinātne
1939

Tēvzemes balva
1939

Humbolta medaļa
1940

Sarkanās Zvaigznes ordenis
Ordeni saņēmis kā Latvijas Valsts Universitātes baltu valodu katedras vadītājs.
1946

Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordenis piešķirts sakarā ar profesora J. Endzelīna 80. dzimšanas gadu un atzīmējot viņa auglīgo zinātnisko darbu.
1953

Ļeņina ordenis
1954

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par darba "Latvijas PSR vietvārdi" 1. daļas 1. sējumu.
Zinātnē un ražošanā
1957

Ļeņina prēmija
Prēmija piešķirta par pētījumiem baltu filoloģijā ("Latviešu valodas gramatika").
Zinātne
1958