Žanis Grīva

07.12.1910 – 14.06.1982

Žanis Grīva (īstajā vārdā Žanis Folmanis; 1910–1982) – rakstnieks. Literatūrā darbojies galvenokārt prozā, dramaturģijā un publicistikā. Literāros darbos lielāko tiesu izmantoti paša pieredzē gūtie iespaidi. Vairākos darbos izmantojis Spānijas pilsoņa un Otrā pasaules kara tematiku (pats cīnījies frontē), rakstījis par jūrniekiem un zvejniekiem. Rakstījis prozu arī bērniem. Viņš bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekļa kandidāts, vairākkārt tika ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu, ilgus gadus bija Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētājs. Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts, apbalvots ar vairākiem ordeņiem un medaļām.

Darba autors (130)

Komentāra autors (4)

Recepcijas persona (56)

Dzimšanas laiks/vieta

07.12.1910
Aizupe
Dzimis Aizupes pagasta "Ķirpjos".

Miršanas laiks/vieta

14.06.1982
Rīga

Personiska informācija

Dzimis muižas kalpa Kārļa Folmaņa (~1870–1943) un Annas Folmanis (1873–1948) ģimenē. Māsas – Marija (~1897–1918), Lība precējusies – (Irbe; 1899–1947), Anna (precējusies – Valdmanis; 1905–1961) brāļi – Fricis (1902–1973), Jānis (1908–1979), Ādolfs (1913–1917). Tēvs bijis aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Bērnībā agri sācis strādāt lauku darbus. Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējusies uz Vidzemi, bet, kad vācu karaspēks ienācis arī tur, ģimene atgriezusies atpakaļ Aizupē.
Precējies divas reizes – ar Viju Svīkuli (dzimusi Zvezdova; (1924–1971) un 1972. gadā ar Ainu Folmani (dzimusi Sīpols; 1922–1998). 1956. gadā adoptējis sievas Vijas Svīkules nepilngadīgo māsu Dainu Zvezdovu.

1929: iestājies Rīgas 2. arodskolas grāmatrūpniecības nodaļā.
1932: par līdzdalību audzēkņu streika organizēšanā no Rīgas 2. arodskolas izslēgts. Strādājis gadījuma darbus.
1932–1937: sācis mācīties Raiņa vakara vidusskolā.
1937–1939: brīvprātīgi devies uz Spāniju un kā internacionālās brigādes artilērists piedalījies cīņās pie Madrides, Andalūzijā, Estremadurā, Katalonijā, darbojies frontes žurnāla "Fuego!" ("Uguni!") redakcijā.
1939–1941: pēc Spānijas republikas sagrāves nokļuva koncentrācijas nometnēs Francijā.
1941, maijs: atgriezies Latvijā. Strādājis laikraksta "Jaunais Komunārs" redakcijā.
1941–1944: Otrā pasaules karā piedalījies kaujās pie Tallinas un Ļeņingradas. Bijis latviešu strēlnieku divīzijas izlūku vienības komandieris. Kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, demobilizēts.
1944, rudens: atgriezies Latvijā. Strādājis Latvijas Ļeņina Komjaunatnes Savienības Centrālkomitejā.
1945–1947: strādājis laikrakstā "Cīņa".
1947–1949: strādājis Drāmas teātrī par literārās daļas vadītāju.
1962–1981: Miera aizstāvēšanas Latvijas republikas komitejas priekšsēdētājs.

Profesionālā darbība

1931: pirmā publikācija – dzejolis "Divas vēstules" žurnāla "Domas" 7. numurā.
1937: Spānijā sarakstījis pirmo stāstu "Maksiljo", kas publicēts ASV latviešu strādnieku vienības laikrakstā "Strādnieku Cīņa".

Stāsti un stāstu krājumi
1948: "Viņpus Pirenejiem".
1950: "Ulitas upes ieleja".
1950: "Stāsti par Spāniju".
1958: "Vai tu esi cilvēks?".
1961: "Ugunskuģis".
1962: "Noktirne" (ekranizēta 1966).
1964: "Divi cilvēki jūrā".
1966: "Antistāsti".
1974: "Degošais olīvkoks".

Romāni
1953: "Dzīvības ceļš".
1963: "Mīlestība un naids".
1967: "Cilvēks gaida rītu".
1969: "Zemes bērni".

Lugas
1957: "Zibens".
1957: "Sniga sniegi...".
1959: "Medūzas plosts".
1960: "Nemierīgie ūdeņi".
1964: "Noziegums Granādā".
1975: "Septiņi cilindri".
1975: "Somu pirts".

Ceļojumu apraksti
1956: "Zem albatrosa spārniem".
1960: pamfleti "Laikmeta komēdijas".
1966: "Džungļu upe Mellakore".

Proza bērniem
1960: "Pasaka par Diegabiksi".
1963: "Pasaka par zelta brīnumskroti".
1965: "Pasaka par Skudri un Mīkstpēdiņu".
1968: "Bitītes Dūcenītes ceļojums".
1970: "Ho".
1971: "Ziemeļblāzmas zemē".

Dzeja bērniem
1984: "Suņu karaļa Moro piedzīvojumi".

Memuāri
1971: "Atspulgi atmiņu spoguļos".

Saiknes

Aina Folmane - Sieva
Vija Svīkule - Sieva

Nodarbes

autors
rakstnieks

Dzimtais vārds

Žanis Rūdolfs Folmanis

Pseidonīms

Žanis Aizupnieks, Žanis Aizpurnieks, J. Vaivars, Vaivars, Ačuks, Don Kučiljo

Izglītība

–1928
Variebas 6-klašu pamatskola
Varieba

1922–1929
Aizupes pamatskola
Aizupe

09.1929–06.1932
Rīgas 2. arodskola
Strūgu iela 4, Rīga
Mācījies tipogrāfijas nodaļā. Sakarā ar arodskolnieku streika organizēšanu 1932. gadā no skolas izslēgts.

1932–1937
J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga

1945–1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Filoloģijas fakultāte. 3. kursā studijas pametis.

Dalība organizācijās

Vispasaules Miera padome
Padomes loceklis

Rīga
Padomju–bulgāru draudzības biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs

Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība
Prezidija loceklis

Padomju miera aizstāvēšanas komiteja
Prezidija loceklis

1931
Rīga
Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienības biedrs

1933–1934
Latvijas Darba Jaunatnes savienība
Rīga
Iestājies, lai organizētu komunistiskās jaunatnes šūnas.

1934–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1935
Latvijas Revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku nelegālā apvienība
Rīga
Biedrs, 1936. gadā – komitejas loceklis

1938
Spānija
Spānijas komunistiskā partija

1944
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja
Rīga
Loceklis

1947–1982
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs. Ievēlēts valdē 1954. un 1958. gadā.

1952–1982
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1961–02.1971
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Loceklis

01.1976–1982
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Locekļa kandidāts

Darbavieta

05.1927–08.1929
Aizupe
Strādājis par kalpu Aizupes pagastā.

06.1931–06.1932
Rīga
Strādājis dažādus gadījuma darbus

07.1933–03.1934
Rīga
Strādājis dažādus gadījuma darbus

09.1933–11.1933
Rīgas Centrāltirgus
Strādājis pie ābolu tirgotāja Ernesta Sprūda.

03.1934–05.06.1937
Ernesta Plātesa grāmatu spiestuve
Rīga
Kurjers, palīgstrādnieks, ratiņstūmējs, vēlāk – māceklis

15.05.1941–24.06.1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Skolu daļas vadītājs

1944
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja
Rīga
Skolu daļas vadītāja vietnieks

01.1945–11.1947
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Propagandas, vēlāk – literatūras un mākslas nodaļas vadītājs

11.1947–03.1949
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Literārās daļas vadītājs

03.1949–03.1951
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Atbildīgais sekretārs

03.1951–01.1953
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārais konsultants

1962–1981
Latvijas PSR Miera aizstāvēšanas komiteja
Rīga
Komitejas priekšsēdētājs

1962–1966
PSRS Augstākā Padome
Maskava
6. sasaukuma deputāts

1967–1982
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
7. un 8. deputāts

Dienests

06.1932–07.1933
Latvijas armija
Dienests 6. Rīgas kājnieku pulka 2. rotā. Beidzis instruktora kursu 4. Valmieras kāju pulka instruktoru rotā. Pēc kursu beigšanas paaugstināts par kaprāli.

05.06.1937–09.02.1939
Spānija
Kā brīvprātīgais internacionālās brigādes artilērists devies uz Spāniju. Iedalīts 1. Slāvu smagās artilērijas grupā Kolarova. Frontē strādājis kā lielgabalu komandieris un observators, vēlāk – seržants. Cīnījies pie Madrides, Andalūzijā, Estremadurā, Katalonijā.

07.1941–12.1944
Sarkanā armija
Krievija
Palīdzējis organizēt latviešu strādnieku gvardes bataljonu, vēlāk ir tā komandieris. Piedalījies kaujās Ziemeļu-rietumu frontē. Piedalījies Tallinas un Ļeņingradas aizstāvēšanā, pēc tam – Latviešu strēlnieku divīzijas pulka izlūku priekšnieks. 1943. gada martā kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, hospitalizēts Jaroslavļā.

1943
Jaroslavļa

Apcietinājums

09.02.1939–12.03.1941
Sensiprjēna
Koncentrācijas nometne

09.02.1939–12.03.1941
Gurs
Koncentrācijas nometne

09.02.1939–12.03.1941
Aržalē
Koncentrācijas nometne

09.02.1939–12.03.1941
Les Milles
Koncentrācijas nometne

Dzīvesvieta

12.03.1941–15.05.1941
Maskava

05.1941–06.1941
Bruņinieku iela 50, Rīga

1943–1944
Jaroslavļa
1943. gada martā kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, hospitalizēts Jaroslavļā.

1950
Kokneses prospekts 14, Rīga

Ceļojums

1956
Tūrisma brauciens pa Eiropu – Francija, Itālija, Grieķija, Turcija.

1956
Fēru salas
Brauciens no Farēru salām līdz Kaļiņingradai.

1956
Kaļiņingrada
Brauciens no Farēru salām līdz Kaļiņingradai.

1959
Špicbergena
Komandējums speciālā uzdevumā.

1959
Arhangeļska
Komandējums speciālā uzdevumā.

1959
Murmanska
Komandējums speciālā uzdevumā.

1959
Londona
Komandējums speciālā uzdevumā.

1963
Bulgārija

1963
Gvineja

12.1964
Francija
Komandējumā uz Francijas Ārlietu ministrijas Kultūras sakaru departamentu.

1965
Donava
Miera reiss pa Donavu. Vispasaules Miera padomes delegācijas brauciens

04.09.1965–07.09.1965
Vīne

07.09.1965
Budapešta

1966
Vjetnama

12.1966
Kuba
Komandējums Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas sastāvā.

1969
Bulgārija
Komandējums Padomju-bulgāru draudzības biedrības delegācijas sastāvā.

1970
Spānija
Komandējums PSRS Draudzības un kultūras sakaru biedrības pasniedzēju delegācijas sastāvā

11.1971–12.1971
Vjetnama
Komandējums Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas vadībā.

1972
Čehoslovākija
Vispasaules Miera padomes plēnums Čehoslovākijā.

18.05.1973–09.06.1973
Kruīzs pa Baltijas un Ziemeļjūru: Ļeņingrada – Gdiņa – Varnemunde – Kopenhāgena – Oslo – Hamburga – Stokholma – Helsinki – Ļeņingrada

18.05.1973
Sanktpēterburga

19.05.1973
Kronštate

20.05.1973
Gdiņa

21.05.1973
Varnemunde

22.05.1973
Rostoka

23.05.1973–24.05.1973
Kopenhāgena

25.05.1973–28.05.1973
Oslo, Norvēģija

1974
Somija

1974
Bulgārija

1975
Varšava

1975–1976
Helsinki
Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas sastāvā

06.05.1975
Sanktpēterburga