Fricis Rokpelnis
06.10.1909 – 15.09.1969
Fricis Rokpelnis (1909–1969) – rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks. Organizējis Raiņa muzeja izveidošanu (1929), vadījis Raiņa muzeju Durbes pilī un piedalījies Literatūras muzeja organizēšanā. Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gadā, aktīvi iesaistījies jaunā režīma nomenklatūrā. Bijis Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretārs, Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks un Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienības valdes sekretārs. Friča Rokpeļņa daiļrade ir sociālistiskā reālisma estētikā un apliecina komunistiskās ideoloģijas principus. Kopā ar Jūliju Vanagu sarakstījis libretu pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" un Latvijas PSR himnas tekstu. LPSR Valsts prēmijas un PSRS Valsts prēmijas ieguvējs, LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa tēvs.
Dzimšanas laiks/vieta
06.10.1909
Ceplīši
Dzimis Liepājas apriņķa Grobiņas pagasta "Alkšņos" (mūsdienās – Medzes pagasta "Ceplīši").
Miršanas laiks/vieta
15.09.1969
Jūrmala
Personiska informācija
Dzimis laukstrādnieku ģimenē.
1915–1919: Pirmā pasaules kara gados ģimenē dzīvoja Pleskavā un Pleskavas apkaimē.
1919: ģimene atgriezās Latvijā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1929: pirmā publikācija – dzejolis "Draugam, kas šaubās" žurnāla "Signāls" 4. numurā.Pēc tam publicējies žurnālā "Domas", laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Dienas Lapa", "Darba Dzīve".
1941: kopā ar Jūliju Vanagu sarakstījis pirmo padomju oriģināllugu "Ceļa cirtēji" (teātrī 1945. gadā, grāmatā – 1946. gadā).
LITERĀRIE DARBI
Dzejas krājumi
1950: "Auž māsa zvaigzni karogā".1959: izlase "Rudzu maize".
1969: izlase "Vējš cērtas vaigā"
Lugas
1946: "Ceļa cirtēji" (kopā ar Jūliju Vanagu).1948: "Raiņa jaunība".
1950: "Ugunis pie upes".
1965: "Viņš trīs reizes sauca mani" (Raiņa nepabeigto lugu kompozīcija).
1966: "...atceries egles".
1974: "Tēva pārnākšana" ("Gaisma", periodikā un teātrī 1945).
Darbība kinodramaturģijā
1949: scenārijs filmai "Rainis" (kopā ar Vladimiru Krepsu).1959: scenārijs mākslas filmai "Atbalss" (pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas "Aija").
Literārā līdzdarbība mūzikā
1942: kopā ar Frici Rokpelni librets pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" (komponists Nilss Grīnfelds; teātrī 1943. gadā).1945: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis Latvijas PSR Valsts himnas tekstu (komponists Anatols Liepiņš).
1954: librets operai "Uz jauno krastu" (pēc Viļa Lāča romāna).
1965: librets "Audriņi".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas1940: Ļevs Levins "Vijolīšu actiņas".
1942: "Strēlnieku dziesmas" (kopā ar Andreju Balodi un Mirdzu Ķempi).
Sabiedriskā darbība
1929–1933: Latvijas Skolotāju savienības deleģēts, organizējis Raiņa muzeja izveidošanu. Piedalījies Literatūras muzeja organizēšanās Rīgā.20. gadsimta 30. gados darbojies nelegālos pagrīdes izdevumos "Fronte" un "Vienotā Fronte", iestājies Latviešu revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku savienībā, bijis saistīts ar komunistisko kustību.
Citātu galerija
PAR FRICI ROKPELNI
"Īpašu ievērību guva Rokpeļņa kara gadu dzeja, izteiksmē koncentrēta, valodā labskanīga. Tās pamatmotīvi – dzimtenes mīlestība, tautu draudzība, naids pret vācu iebrucējiem. [..] Rokpeļņa dzejā bieži izmantoti folkloras motīvi, atsevišķas tautasdziesmu rindas, kas piešķir tai izteikti latvisku kolorītu."Ābola, Mirdza. Fricis Rokpelnis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 489. lpp.
Saiknes
Jānis Rokpelnis - Dēls
Nodarbes
Pseidonīms
Kvadrāts, Emīls Brūns
Izglītība
Grobiņas 6-klašu pamatskola
Grobiņa
1928
Liepājas ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
1928
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
1931–1933
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, studijas pametis.
Darbavieta
Rīga
Pārdevējs Latvijas Skolotāju savienības grāmatu veikalā.
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Korespondents
1929–1933
Raiņa muzejs Durbes pilī
M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads
Muzeja pārzinis
1935
Rīga
Valsts statistikas pārvalde, tautas skaitīšanas materiālu apstrādātājs
1940
Laikraksts "Darbs"
Rīga
Redakcijas līdzstrādnieks
1940–1941
Rīga
Jaunatnes teātra literārās daļas vadītājs
1940–1941
Rīgas kinohronikas studija
Rīga
Rīgas kinohronikas studijas redaktors
1942
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Dramaturgs
12.1943–1944
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Maskava
Valdes sekretārs
1944
Žurnāls "Karogs"
Maskava
Atbildīgais sekretārs
1944–1952
Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde
Rīga
Priekšnieks
1946
Maskava
PSRS Augstākās Padomes 2. sasaukuma deputāts
1950
Maskava
PSRS Augstākās Padomes 3. sasaukuma deputāts
1952–1954
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Muzeja direktors
1954–1960
Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde
Rīga
Priekšnieks
1960–1969
Rīgas kinostudija
Skolas iela, Rīga
Scenāriju daļas vadītājs, vēlāk – scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis
1962–1965
Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienība
Elizabetes iela 49, Rīga
Valdes pirmais sekretārs
Piemiņas vietas
Ceplīši
Pie Friča Rokpeļņa dzimtajām mājām Grobiņas pagasta "Alkšņos" (mūsdienās – Medzes pagasta "Ceplīši") uzstādīta piemiņas plāksne.
Dalība organizācijās
1940–1969
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1947–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs
1952–1969
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Dienests
1941–1945
Sarkanā armija
Krievija
Apglabāts
18.09.1969
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordeni saņēmis kā Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks.
1946
Staļina prēmija
Prēmija piešķirta par scenāriju kinofilmai "Rainis" (1949).
Otrās pakāpes prēmija
1950
LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
1959
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Rudzu maize".
Literatūrā
1960