Meklēt

Lija Brīdaka

8 bildes
Lija Brīdaka
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Dzejas dienās Līgatnē. No labās Imants Ziedonis, Lija Brīdaka, Ilgonis Bērsons, Uldis Bērziņš, Lienīte Osipova, Skaidrīte Kaldupe
Fotogrāfs nezināms. Foto no Ilgoņa Bērsona personiskā arhīva.
Lija Brīdaka "Kalāčos"
2001. gada Eduarda dienas pasākumā viesojas 2000. gada Veidenbauma prēmijas laureāte Lija Brīdaka. Valda Aleksandrova foto. Avots: Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 22, 31.05.2001.
Jānis Sudrabkalns un citi pie "Jāņaskolas"
No labās: Jānis Sudrabkalns, Žanis Grīva, Justs Paļeckis, Gunārs Cīrulis, Lija Brīdaka, Jūlijs Vanags, Anna Brodele, Māra Misiņa, Aleksejs Surkovs, Voldemārs Kalpiņš u.c. Jura Krieviņa foto. Avots: Karogs, Nr. 5, 01.05.1984.
Inga Gaile, Māra Zālīte, Valdis Rūmnieks un Lija Brīdaka
Rakstnieki, atzīmējot Aspazijas 135. dzimšanas dienu 2000. gada 16. martā. Foto: Helmi Rožankovska. Avots: Laiks, Nr. 22, 27.05.2000.
Izdevniecības "Annele" grāmatas "Mūžs kā pasaka. Margarita Stāraste" atklāšanas svētki
No kreisās: Vera Singajevska, Jāzeps Osmanis, Margarita Stāraste, Valdis Rūmnieks, Lija Brīdaka. Foto: Kārlis Pakārklis. Avots: Latvijas Vēstnesis, Nr. 87, 01.06.2004.
G. Selga, L. Brīdaka, J. Sirmbārdis un I. Drozdovs
IV Vissavienības jauno rakstnieku apspriedes dienās Maskavā. Avots: Literatūra un Māksla, Nr. 31, 01.08.1980.
Latviešu rakstnieki Dzejas dienās pie LKP Cēsu rajona komitejas ēkas
Grupas foto. Latviešu rakstnieki un sabiedriskie darbinieki Dzejas dienās pie LKP Cēsu rajona komitejas ēkas. 70. gadu beigas–80. gadu sākums. No kreisās 1. rindā: 2. – Lija Brīdaka, 3. – Olga Lisovska, 4. – Ārija Elksne; 2. rindā: 2. – Miervaldis Birze, 3. – Pēteris Bauģis; 3. rindā: 2. – Mārtiņš Rozentāls; 4. rindā: 2. – Vladimirs Kaijaks. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, inv. nr. 247148 Ā.El. F 2/18
Lomas: dzejniece

03.09.1932 – 19.09.2022

Lija Brīdaka (1932–2022) – dzejniece, prozaiķe. Dzejā raksturīga racionālas, sabiedriski aktīvas sievietes iekšējās pasaules atklāsme, intelektualitāte un pārdzīvojuma apvaldītība. Prozā risinātas pārdomas par sievietes vietu sabiedrībā, ģimenes un mīlestības problēmas. Sastādījusi Annas Ahmatovas dzejas izlasi "Baltie gājputni" (1983), Bellas Ahmaduļinas dzejas izlasi "Noslēpums" (1987), abām arī ievada autore un līdzatdzejotāja.

  • Darba autors (157)
  • Sastādītājs (12)
  • Redaktors (10)
  • Līdzautors (1)
  • Komentāra autors (15)
  • Recepcijas persona (38)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    03.09.1932
    Alūksne

    Miršanas laiks/vieta

    19.09.2022
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimusi grāmatveža un skolotājas ģimenē.
    1947: beigusi Alūksnes septiņgadīgo skolu.
    1951: beigusi Alūksnes vidusskolu.
    1956: beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.
    1956–58: strādājusi par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā.
    1958–63: strādājusi par atbildīgo redaktori Rīgas TV studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.
    1960: tikusi uzņemta Komunistiskajā partijā.
    1962: uzņemta Rakstnieku savienībā.
    1963–64: bijusi žurnāla "Māksla" nodaļas vadītāja.
    1964–66: bijusi Augstākos scenāristu kursu Maskavā klausītāja.
    1967–72: bijusi RS valdes sekretāre.
    1976–78: bijusi izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece.
    1982–87: bijusi Rīgas kinostudijas galvenā redaktore.

    90. gadi: aktīvi darbojusies Rēriha biedrībā.

    Profesionālā darbība

    1953: pirmā publikācija – dzejolis "Audēja" laikraksta "Padomju Jaunatne" pielikumā (25. aprīlis).
    1953: pirmā publikācija prozā – stāsts "Es neesmu tevī vīlies..." žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (6. nr.).

    1997: tulkojusi Somijas zviedru rakstnieces M.Tikanenes romānu dzejā "Gadsimta mīlas stāsts" (kopā ar R.Lediņu).

    Dzeja

    "Man dzīve dāvina smaidu" (1962)
    "Zem pērkona debesīm" (1966)
    "Domu dienas" (1968)
    "Uzticības vārdi" (1972)
    "Gulbju pavadīšana" (1977)
    "Mazas ironeskas" (1979)
    "Mūžīgais vaicājums" (1986)
    "Māja" (1992, Bellas Ahmaduļinas un Lijas Brīdakas kopkrājums ar Brīdakas priekšvārdu un atdzejojumu)
    "Divēji vēji" (1997)
    "Magoņu mākoņi" (1999)

    Izlases

    "Septembra tembrs" (1982)
    "Mežraga sauciens" (2002)
    "Varavīksnes loks" (2022)

    Proza

    "Dienas prasa atbildi..." (1964)
    "Portrets profilā" (1970)
    "Pilsētas atslēgas" (1975, ekranizēts 1973)
    "Atspēle" (1997)
    "Aizvējš pie jūras" (2000)
    "Melnās ogas" (2001)
    "Atstāt pēdas..." (2002)
    "Atbalss bez balss" (2020)
    "Liktenīgie krustojumi" (2022)

    Bērniem

    "Egļu zvaniņš" (pasakas, 1997)
    "Spicie prātiņi" (dzeja, 1999)

    Luga

    "Annas diena" (iestudēta Limbažu tautas teātrī, 1998)

    Kinoscenāriji

    "Stari stiklā" (par kādu jaunu stikla rūpnīcas strādnieci, kurai ir mākslinieces dotības) (1969)
    "Pilsētas atslēgas" (par padomju darbinieces ikdienas dzīvi) (1974)

    Sastādītāja

    Anna Ahmatova. "Baltie gājputni" (dzejas izlase, 1983) (latviešu un krievu valodā) (arī ievada autore un līdzatdzejotāja)
    Bella Ahmaduļina "Noslēpums" (dzejas izlase, 1987) (arī ievada autore un līdzatdzejotāja)
    "Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā" (1997)
    Valda Mora "Jāsteidzas dzīvot" (1997) (arī priekšvārda autore)
    Ilze Kalnāre "Īsas vasaras rasa" (dzejas izlase, 1998).

    Citātu galerija

    "Pirmajos dzejoļu krājumos "Man dzīve dāvina smaidu" (1962), "Zem pērkona dabesīm" (1966) un "Domu dienas" (1968) vēl samērā trafareta metaforika un tēli, bet jau pietiekami skaidri iezīmējas daiļrades būtība – racionālas, sabiedriski aktīvas sievietes iekšējās pasaules atklāsme, apvienojot publicistisku kaismi un klusinātos toņos risinātas pārdomas par cilvēka dzīvi un pārdzīvoto. Krājumos "Uzticības vārdi" (1972), "Gulbju pavadīšana" (1977), "Mūžīgais vaicājums" (1986) dominē intelektualitāte un pārdzīvojuma apvaldītība, asociatīvā tēlainībā turpināta savas esības izpēte. Sievišķīgā piesardzība un atbildības sajūta, nosliece uz pašapceri mijas ar savdabīgu ironiju, dažkārt tā kāpināta līdz sarkasmam (krājumā "Mazas ironeskas", 1979). Meditācija par sievietes vietu sabiedrībā ir arī garo stāstu "Dienas prasa atbildi..." (1964), "Pilsētas atslēgas" (1975), stāstu krājuma "Portrets profilā" (1970) galvenā tematika. 90. gadi, it īpaši gadsimta nogale, kad rakstniece darbojas Rēriha biedrībā, ir aktīvs posms Brīdakas daiļradē. Dzejoļu krājumos "Divēji vēji" (1997) un "Magoņu mākoņi" (1999) daudzveidojas izjūtu pasaule un tēlainība, padziļinās filozofiskā dzīves un laikmeta uztvere. Romānos "Atspēle" (1997), "Aizvējš pie jūras" (2000) un "Melnās ogas" (2001) risinātas ģimenes un mīlestības problēmas. Dzīves un mūža atziņas apkopotas miniatūru krājumā "Atstāt pēdas..." (2002)."

    Diāna Kurpniece. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

    Saiknes

    Ēriks Lejietis - Bijušais vīrs
    Māra Svīre - Māsa

    Nodarbes

    dzejniece

    Papildu vārdi

    Lejiete

    Izglītība

    1940–1947
    Alūksne
    Alūksnes septiņgadīgā skola

    1947–1951
    Alūksnes vidusskola
    Alūksne

    1951–1956
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

    1964–1966
    Augstākie režijas un scenāristu kursi
    Maskava

    Darbavieta

    1956–1958
    Bauskas 1. vidusskola
    Uzvaras iela 10, Bauska
    Skolotāja

    1958–1963
    Rīga
    Strādājusi par atbildīgo redaktori Rīgas TV studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.

    1963–1964
    Žurnāls "Māksla"
    Rīga
    Nodaļas vadītāja

    1967–1972
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Valdes sekretāre

    1976–1978
    Izdevniecība "Liesma"
    Aspazijas bulvāris 24, Rīga
    Galvenā redaktora vietniece

    1982–1987
    Rīgas kinostudija
    Šmerļa iela 3, Rīga
    Galvenā redaktore

    Dalība organizācijās

    1960
    Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
    Biedre.

    1962–1990
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedre

    1990
    Latvijas Rakstnieku savienība
    Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
    Biedre

    Ceļojums

    1970
    Dienvidslāvija

    1973
    Ungārija

    1975
    Vācijas Demokrātiskā Republika

    09.1975
    Dānija
    PSRS Rakstnieku savienības uzdevumā.

    1976
    Rumānija

    1976
    Rumānija
    Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

    1977
    Lielbritānija
    Brauciens PSRS Rakstnieku savienības Inkomisijas (ārzemju komisijas) sastāvā, uz 2 nedēļām.

    03.1977
    Rumānija
    Divu nedēļu brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

    09.1979
    Bulgārija
    Brauciens tūrisma grupā uz 18 dienām.

    10.1979
    Vācijas Demokrātiskā Republika
    Brauciens Latvijas Padomju rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

    10.1981
    Indija
    Brauciens uz 14 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā dalībai starptautiskā Džavaharlala Neru piemiņas fonda sēdēs.

    1982
    Čehoslovākija
    Brauciens delegācijas sastāvā.

    1982
    Tuvie Austrumi
    Brauciens materiāla vākšanai.

    09.1982
    Čehoslovākija
    Brauciens no PSRS Rakstnieku savienības uz 10 dienām.

    04.1983
    Somija
    Brauciens uz desmit dienām PSRS Kultūras sakaru biedrības specializētās grupas sastāvā.

    Apbalvojumi

    LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
    1976

    Latvijas PSR Valsts prēmija
    Prēmija piešķirta par republikas presē publicētajiem aktuālajiem, sabiedriski nozīmīgajiem publicistiskajiem rakstiem "Uzvaras pavasari atceroties", "Lai gūtu jaunus apvāršņus", "Lielo kontrastu zeme" u.c., kā arī par dzejoļu krājumiem.
    Literatūrā
    1977

    Latvijas PSR Valsts prēmija
    Prēmija piešķirta par republikas presē publicētajiem aktuālajiem, sabiedriski nozīmīgajiem publicistiskajiem rakstiem "Uzvaras pavasari atceroties", "Lai gūtu jaunus apvāršņus", "Lielo kontrastu zemē" un citiem, kā arī par dzejoļu krājumiem.
    1977