Dzimusi sīkzemnieku Oto Saksa un Minnas Sakses (dzimušas Kļaviņas) ģimenē kā otrais bērns (vecākais brālis Aleksandrs, jaunākie bērni – Austra un Haralds). Lai gan tēvs Oto Sakss bija tikai trīs ziemas mācījies pagastskolā, viņš abonējis "Mājas Viesa Mēnešrakstu", lasījis grāmatas, žurnālus, avīzes, aizrāvies ar šahu. Visvairāk tēvam patikusi dārzniecība – viņš potējis ābelītes (māsas vīrs, muižas dārznieks, piegādājis potzarus), audzējis tomātus, tabaku un puķu stādus. Māte Minna Sakse pēc pagastskolas beigšanas mācījusies Jaungulbenes Siltā meiteņu skolā, pratusi vācu valodu, mīlējusi dziesmas un bijusi laba stāstītāja. Vecaistēvs, kalējs Jānis Sakss, zinājis daudz pasaku un vakaros tās stāstījis.
1913–16: mācījusies Augulienas trīsgadīgajā pagastskolā.
1916–19: mācījusies Lejasciema sešklasīgajā ministrijas skolā. Skolas programmā liela vieta ierādīta krievu valodai, Anna Sakse to apguvusi tik labi, ka lasījusi Puškinu un Ļermantovu orģinālvalodā. Viņa bijusi arī čakla Lejasciema labdarības biedrības bibliotēkas lasītāja.
1917: vienā nedēļā ar dažu dienu starpību no dizantērijas nomirst jaunākā māsa Austra un brālis Haralds.
Pēc Lejasciema sešklasīgajās ministrijas skolas beigšanas vienu gadu Anna Sakse pavadījusi mājās, strādādama visus Lauzas darbus.
1920: Lejasciemā atver reālģimnāziju. Ja reālģimnāzija Lejasciemā nebūtu nodibināta, Anna Sakse izglītību nebūtu varējusi turpināt, jo vecākiem trūkst līdzekļu sūtīt meitu tālākā skolā.
1920–24: mācījusies Lejasciema reālģimnāzijā. Reālģimnāzijas laikā darbojusies skolas literārajā žurnālā "Pirmie Stari". Skolēni iestudējuši arī Annas Brigaderes lugu "Maija un Paija", kurā Anna Sakse atveidojusi Maiju. Ar Zeltītes un Gundegas vārdu parakstīti Annas Sakses vidusskolas gadu dzejoļi un stāsti.
1924: pēc reālģimnāzijas beigšanas gadu dzīvojusi mājās, jo trūkst līdzekļu tālākajām studijām. Strādājusi Lauzās, darot dažādus darbus, lai piepelnītos. Darbojusies Lejasciema labdarības biedrības pašdarbnieku teātra trupā.
1925–27: studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē Pedagoģijas un Baltu filoloģijas nodaļās. Sākumā izvēlas pedagoģijas nodaļu, jo to var pabeigt divos gados un iegūt tiesības strādāt par pamatskolas skolotāju. Kopš 1926. gada rudens pāriet uz baltu filoloģijas nodaļu. Būdama bez līdzekļiem, nesaņemdama stipendiju un vīlusies mācību saturā (latviešu literatūras vēsturi lasa J. Lautenbahs–Jūsmiņš), kad dabū tulkotājas darbu rīta laikrakstā "Pēdējā Brīdī", aiziet no universitātes.
1927–36: strādājusi par tulkotāju, vēlāk par korektori laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (līdz 1928. gadam – redaktors Pāvils Rozītis). Redakcijā strādā dzejniece Paulīna Bārda, ar kuru izveidojas mūža draudzība. Laikrakstā sāk publicēt arī dzejoļus.
1929–32: darbojusies mākslinieku un rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna". Publicējusies žurnālā "Zaļā vārna", piedalījusies literārajos vakaros. Visatzinīgāk uzņemta viņas pasaciņa dzejā "Princese un zaķu gans" (sarakstīta 1925. gadā, publicēta 1929. gadā), kas izaugusi no pasakas, ko bērnībā stāstījis tēvs.
1931: iesaistījusies nelegālās organizācijas "Sarkanā Palīdzība" darbā.
1932–33: atreferējusi politisko tiesu prāvas žurnālā "Sarkanā Palīdzība" (izmantojot laikraksta "Pēdējā Brīdī" darbinieka apliecību, varejusi iekļūt apgabaltiesas sēdēs).
1932. gada 25. novembris: laulības ar žurnālistu un revolucionāru Edgaru Abzolomu (1900–1950), kurš ir viens no aktīviem komunistiskā darba studentiem, strādā par
preses referentu Padomju Savienības vēstniecībā, LU studē tautsaimniecību. Vīrs slimo ar tuberkulozi, un rūpes par ģimeni lielākoties jāuzņemas Annai Saksei.
1934: piedzimst meita Silvija.
1936: piedzimst meita Taiga.
1934–36: darbojusies nelegālajā Latvijas Revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu apvienībā.
1936–38: laikrakstu "Pēdējā Brīdī" slēdz, gan Anna Sakse, gan viņas vīrs ir bezdarbnieki, viņiem ir divi mazi bērni, un viņi dodas uz Lejasciema Lauzām, kur strādā lauku darbus līdz 1938. gada rudenī vīram piedāvā darbu Cēsīs, privātā kaļķu fabrikā par grāmatvedi.
1939. gada sākumā: kad vīrs smagi saslimst, nonāk slimnīcā, vēlāk sanatorijā, strādājusi Cēsu–Valkas zemes grāmatu nodaļā, kur vajadzējis krievu valodas pratēju, pārrakstījusi vecās zemes grāmatas. Cēsīs dzīvodama, sākusi rakstīt romānu "Darba cilts" – par lauku sievietes grūto eksistences cīņu. Septembrī, kad vīrs dabū grāmatveža darbu kādā privātā frizētavā Rīgā, ģimene pamet Cēsis.
1940 febuāris: strādājusi par korektori akciju sabiedrībā "Valters un Rapa" (vispirms izdevniecībā, vēlāk tipogrāfijā).
1940. gada novembris –1941. gada jūnijs: strādājusi laikrakstā "Cīņa" par kultūras nodaļas vadītāju.
1941. gada maijs: pirmo reizi devusies uz Maskavu kā Padomju Latvijas rakstnieku savienības pārstāve.
1941. gada jūnijs: evakuējusies uz Čuvašijas APSR. Evakuācija no Rīgas notiek steigā, meitas pavasarī aizvestas uz laukiem, visu kara laiku par viņām nekas nav zināms un tuvinieki nekā nezina par Annu Saksi un viņas vīru, kuri evakuējas kopā. Divus mēnešus strādājusi pie ražas novākšanas Kārļa Marksa kolhozā Krestņinovas sādžā, Komsomoļskas rajonā.
1941. gada augusts: pārcēlusies uz Kirovu.
1941. gada novembris– 1944: bijusi laikraksta "Cīņa" līdzstrādniece.
1944. gada vasara: saņēmusi Padomju Informācijas Biroja izsaukumu – kopā ar Jūliju Vanagu rakstīt grāmatu par fašisma zvērībām Latvijā. Sākas mājupceļš.
1944. gada augusts: atgriezusies Latvijā, dzīvojusi Madonā, Lejasciemā, no novembra – Rīgā.
1945: Annai Saksei tiek piešķirts Latvijas PSRS Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums.
No 1946: dzīvojusi Mežaparkā. Sākusi rakstīt romānu "Pret kalnu".
1947: žurnāls "Karogs" sāk publicēt romānu "Pret kalnu".
1950. gada augusts: mirst vīrs Edgars Abzolons.
1950–58: kā Padomju miera aizstāvēšanas komitejas locekle padomju delegāciju sastāvā vairākkārt braukusi uz ārzemēm (Austrija, Zviedrija).
Draudzība ar Mežaparka kaimiņu Kārli Prieži (1907–1977).