Valdis Lukss
21.06.1905 – 24.07.1985
Valdis Lukss (īstajā vārdā Valdemārs Lukss; 1905–1985) – dzejnieks. Dzejā tēlots Otrā pasaules kara pārdzīvojums, frontes ikdiena. Luksa pēckara gadu dzejai raksturīgs padomju iekārtas slavinājums un sociālisma jauncelsmes tēlojums. Pazīstams arī kā dziesmu tekstu autors. Nozīmīga ir Valda Luksa darbība Latvijas Padomju rakstnieku savienībā – viņš ir viens no pirmajiem biedriem, bijis Dzejas sekcijas konsultants, ilggadējs valdes loceklis un valdes pirmais sekretārs.
Dzimšanas laiks/vieta
21.06.1905
Smārdes pagasts
Dzimis Smārdes pagasta Sileniekos.
Miršanas laiks/vieta
24.07.1985
Rīga
Personiska informācija
Dzimis Kristapa un Lības Luksu trīs bērnu ģimenē kā jaunākais dēls. Vecākais brālis 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz Kanādu. Vidējais brālis Roberts 1941. gadā tika nošauts.
Sieva Olga Luksa (1913). Dēls – Jānis (1946), meita – Ruta (1947).1915–1921: sākoties Pirmajam pasaules karam, Valda Luksa ģimene evakuējās uz Akmoļinskas apgabalu netālu no Omskas.
1921: ģimene atgriezās Latvijā, Valdis Lukss apmetās uz dzīvi Rīgā un atsāka mācības.
1938: iestājās nelegālajā organizācijā "Sarkanā palīdzība", kas bija saistīta ar komunistisko pagrīdi.
1941–1945: sākoties kara darbībai Latvijas teritorijā, evakuējās uz Kirovu, Uržumu, vēlāk iestājās Latviešu strēlnieku divīzijā, bija vada komandieris, strādāja frontes laikrakstos "Latviešu Strēlnieks" un "Par Padomju Latviju".
Profesionālā darbība
1925: pirmie dzejoļi publicēti žurnāla "Darba Jaunatne" 9. un 10. numurā.
1926: dzejoļi publicēti kopkrājumā "5x5=25".
Studiju laikā Valdis Lukss publicējies žurnālā "Trauksme", "Domas" u. c. izdevumos.
Dzejoļu krājumi
1941: "Skarbums".
1943: "Sniga sniegi".
1945: "Kara krūze".
1949: izlase "Dzejas".
1955: "Izlase".
1962: "Marts".
1964: "Dzērves".
1970: "Asins raudze".
1973: "Apvaga".
1975: "Strūgala".
1978: "Klātums".
1980: "Iepēdas".
1985: izlase "Norudenes".
Dzejoļu krājumi un poēmas bērniem
1948: "Augsim".
1949: "Uzbrukums N pilsētai".
1951: "Rīta solis".
1953: "Mani draugi".
1954: "Pavasaris".
1955: izlase "Dzejoļi un poēmas".
1956: "Pirmklasnieki".
1957: "Tinces varavīksne".
1959: "Dziesma par slinko Jānīti".
1962: "Dziesma par cāļiem".
1964: "Klases draugs".
1966: "Labrīts".
1970: "Septiņas sarunas".
1974: dzejisks mīklu alfabēts "Kas tas ir?".
1975: "Tā atsoļo rīts".
1977: "Es būšu... Vasaras raibumi".
Poēmas
1945: "Tēvs un dēls".
1948: "Rita sāk dzīvot" (poēma jaunatnei).
1957: "Slava".
1968: "Četri tūkstoši pirmajam – ceļu!".
Kopoti raksti
1965–1967: Raksti 4 sējumos.
Vēstules
1975: "Kara dienu vēstules".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi grāmatās
No krievu valodas
1947: Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti".
1947: Agnija Barto "Tavi svētki".
1948: Agnija Barto "Mazuļi".
1951: Aleksandrs Tvardovskis "Vasilijs Tjorkins" (atdzejojis kopā ar Jāni Plaudi un Pēteri Silu).
1953: Visarions Sajanovs "Ļeņins Gorkos".
1961: Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni'', "Kremļa kuranti", "Trešā patētiskā" (kopā ar Valiju Brutāni, Oļģertu Dunkeru).
1967: Samuils Maršaks "Kaķu nams".
Periodikā Valdis Lukss publicējis literatūrkritiskus rakstus.
Citātu galerija
""Es negribētu teikt, ka mans tēvs ar savu radošo darbību
pastāvošajai iekārtai apzināti maksāja kaut kādas nodevas," spriež Jānis. Viņš
pārstāvēja to revolucionāri domājošo paaudzi, kas augusi trūkumā pagājušā
gadsimta 30. gados un patiesi ticēja komunisma ideāliem. [..] Tēvs nebija
radikāls cilvēks, bet viņš darīja daudz, lai šo spiedienu izturētu un ne viens
vien kompartijai nevēlams autors tomēr varētu publicēties un izdzīvot.
Mudīte: "Tas gan ir fakts – no tā laika rakstniekiem neviens
nekad par Valdi Luksu nav teicis nevienu sliktu vārdu. Vecais Lukss esot bijis
godīgs, krietns cilvēks, lāga vīrs un labs Rakstnieku savienības vadītājs. Viņš vienmēr bija gaiši noskaņots, labvēlīgs pret pasauli, un ar apbrīnojamu humora izjūtu. [..]
Viņš bija ideālists, ticēja sociālisma idejām, par spīti šīs
varas nejēdzībām. Taču arī spēja Rakstnieku savienībā saglabāt demokrātisku
gaisotni, veidot augsni, kur nākamajai rakstnieku un dzejnieku paaudzei
attīstīties.""
Lielbārde, Zanda. Dzejnieka mantojums: [par dzejnieku Valdi
Luksu (1905–1985) tekstā stāsta dēls Jānis Lukss, vedekla Mudīte Luksa]. Ievas
Stāsti, 2016, Nr. 9, 29. apr./ 12. maijs, 32., 35. lpp.
Saiknes
Roberts Lukss - Brālis
Nodarbes
Dzimtais vārds
Voldemārs Lukss
Papildu vārdi
Valdemārs
Dzīvesvieta
Baznīcas iela 4, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga
1922
Brīvības iela 149, Rīga
1926
Brīvības iela 151, Rīga
Dzīvojis Brīvības ielā 153 (nams mūsdienās neeksistē).
Darbavieta
–1930
Rīga
Pasniedzis privātstundas
1930–1940
Šoseju un zemes ceļu departaments
Gogoļa iela 3, Rīga
Rēķinvedis
1934
Rīga
Komunistiskās partijas laikraksta "Apskats" redaktors
1940–1941
Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvalde
Rīga
Galvenās literatūras pārvaldes pilnvarotais
1940–1941
Laikraksts "Literatūras Avīze" (1940–1941)
Rīga
Redakcijas sekretārs
08.1940–09.1940
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Rīga
Redaktors
09.1940–06.1941
Latvijas PSR AP Prezidija izdevums "Ziņotājs"
Rīga
Atbildīgais redaktors
09.1941–11.1942
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Frontes laikraksta līdzstrādnieks
11.1942–05.1945
Laikraksts "Par Padomju Latviju"
Krievija
05.1945–02.1946
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Laikraksta redaktors
10.1947–04.1950
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Jauno literātu konsultants
01.04.1950–31.12.1965
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes pirmais sekretārs
1958–1962
PSRS Augstākā Padome
Maskava
5. sasaukuma deputāts
1959–1971
PSRS Rakstnieku savienība
Maskava
Valdes sekretārs.
Reizi vai divreiz gadā darbs (līdz trīs mēnešu ilgs) PSRS Rakstnieku savienībā.
Ceļojums
Japāna
Lielbritānija
Islande
Itālija
11.1947
Rumānija
1948
Vācija
Vācijs Demokrātiskā republika
1960
Čehija
Čehoslovākija
Izglītība
1914–1915
Smārdes pagastskola
Smārde
Mācījies vienu ziemu. Mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš.
1915–1916
Viesienas pagasta Gaiziņkalna sešklašu pamatskola
Viesiena
Mācījies skolā vienu ziemu bēgļu gaitās Vidzemē.
1921–1922
Rīgas pilsētas 2. pamatskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
08.1922–06.1926
Rīgas pilsētas 4. vidusskola
Gaiziņa iela 3, Rīga
1926–1939
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1926. gadā iestājās Arhitektūras fakultātē, 1927. gadā pārgāja uz Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu. Piešķirts vēstures zinātņu kandidāta grāds.
1933./1934., 1934./1935. mācību gadā bijis studiju pārtraukumā obligātā karadienesta dēļ.
Emigrē
06.1915–08.
Piebalgas
09.1915–1916
Viesiena
1916–1917
Omska
Evakuējās uz Akmoļinskas apgabalu netālu no Omskas.
06.1941–08.1941
Kirova
06.1941–08.1941
Uržuma
Dalība organizācijās
1927–1937
Studentu biedrība "Zemgalija"
Rīga
Biedrs
11.1928
Trauksmes grupa
Rīga
Biedrs
1938
Iestājies nelegālajā organizācijā "Sarkanā palīdzība", kas bija saistīta ar komunistisko pagrīdi.
1940–1985
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1944–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs
1952–1985
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
1956–1959
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Loceklis
Dienests
15.04.1934–15.04.1935
Latvijas armija
Aizpute
10. Aizputes kājnieku pulka seržants. Specialitāte kara dienestā – ložmetējnieks.
08.1941–09.1941
Sarkanā armija
Krievija
Latviešu strēlnieku divīzijas vada komandieris
Apglabāts
27.07.1985
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Medaļa "Par kaujas nopelniem"
0
Tēvijas Kara ordenis
2. pakāpe
1944
Medaļa "Par Maskavas aizstāvēšanu"
1944
Medaļa "Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"
1945
Medaļa "Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"
1946
Darba Sarkanā Karoga ordenis
1948
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1955
Darba Sarkanā Karoga ordenis
1956
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija iešķirta par bērnu dzejoļu krājumiem "Pirmklasnieki" un "Tinces varavīksne" un poēmu "Slava".
Literatūrā
1958
Medaļa "20 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1965
Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi"
1968
Oktobra Revolūcijas ordenis
Par nopelniem padomju literatūras attīstīšanā un sakarā ar 70. dzimšanas dienu.
1975