Ēvalds Vilks
08.02.1923 – 16.09.1976
Ēvalds Vilks (īstajā vārdā Ēvalds Lācis; 1923–1976) – rakstnieks un žurnālists, viens no izcilākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu īsprozas meistariem. Nozīmīgākie darbi: stāsti "Divpadsmit kilometri" (1963), "Pusnakts stundā" (1968), īsprozas krājumi "Zaļais koks" (1960), "Mežonis" (1968), izlase "Labs paziņa" (1973). Strādājis periodiskajos izdevumos – laikrakstā "Padomju Jaunatne", žurnālā "Zvaigzne", vadījis laikraksta "Literatūra un Māksla" prozas nodaļu, ievedis literatūrā daudzus jaunos autorus.
Dzimšanas laiks/vieta
08.02.1923
Valka
Miršanas laiks/vieta
16.09.1976
Rīga
Personiska informācija
Dzimis Valkā daudzbērnu ģimenē. Tēvs – galdnieks.
Pirmajā laulībā ar tulkotāju Vizmu Lāci dzimusi meita – literāte un žurnāliste Aija Lāce. Otrajā laulībā bijis precējies ar literatūrkritiķi Intu Čaklo.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
Pirmā literārā publikācija
1945: stāsts "Vecā Pasternaka dēls" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (09.04.)
Stāstu krājumi
1949: "Cilvēki ar vienu patiesību" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1955: "Rudens dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: "Zaļais koks" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Piecas minūtes par vēlu" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: "Lāga zēni" (Liesma).
1968: "Mežonis" (Liesma).
Stāstu izlases
1963: "Stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1973: "Labs paziņa" (Liesma).
1979: "Izlase" (Zvaigzne).
Kopoti raksti
1982–1986: "Kopoti raksti" 5 sējumos (Liesma; sastādījis Harijs Hiršs), 3. sējumā (1983) apkopoti tikai periodikā publicētie un dzīves laikā nepublicētie stāsti.
Kinoscenāriji
1963: pēc stāsta “Viss notika vasarā” motīviem Gunārs Priede veidojis scenāriju īsfilmai "Nekur vairs nav jāiet" (režisors Gunārs Piesis; Rīgas kinostudija).
70. gados strādājis pie četriem kinoscenārijiem, taču neviens no tiem nav īstenots, to vidū – "Pusnakts stundā" (arī "Pusnakts viesis", 1971–1972) pēc tāda paša nosaukuma stāsta motīviem.
Tulkojumi
Ēvalda Vilka stāsti tulkoti un publicēti lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, turkmēņu, vācu valodā.
Literārā procesa veidošanā nozīmīgi ir Ēvalda Vilka raksti par aktuālajām prozas problēmām, tie apkopoti grāmatā "No dzīves – par dzīvi" (1980, sastādījusi Inta Čaklā) un "Kopotu rakstu" 4. sējumā (1983).
Citātu galerija
"1941. gadā kaŗā aizgāja zaļš jauneklis, 1944. gadā Latvijā atgriezās cilvēks ar smagu dzīves pieredzes nastu, un tomēr, gribas domāt, cilvēks, kas ticēja jaunās varas spējai celt, atjaunot Latviju. Cilvēks, kas bija iekšā toreizējā oficiālajā žurnālistikā, tātad arī mazāk vai vairāk spēja pildīt tai izvirzītās prasības.
Lai kā baiļu eskalācija būtu aizvērusi cilvēkiem mutes, tautā ejot, Vilks nevarēja patiesību nedzirdēt un neredzēt. Agrāk vai vēlāk viņam vajadzēja ieraudzīt pretrunu starp viņa partijas sludinātajām skaistajām cilvēkmīlestības tēzēm un cilvēku beztiesīgo, nožēlojamo stāvokli īstenībā. Lai arī kā viņš ticēja (centās vai gribēja ticēt?) ikreizējiem partijas plēnumiem un saprātīgākas politikas solījumiem, agrāk vai vēlāk Vilkam ar viņa aso jūtīgumu pret cilvēka sāpi, pazemojumu, netaisnību bija jānokļūst zināmā opozīcijā valdošajai ideoloģijai [..]."
Kronta, Ildze. Portretskice politizētā laikā. Jaunā Gaita, Nr. 175, 1989.
Saiknes
Aija Lāce - Meita
Inta Čaklā - Sieva
Vizma Lāce - Bijusī sieva
Pseidonīms
Ēvalds Vilks, Ž. Skreja
Papildu vārdi
Ēvalds Lācis
Izglītība
1930–29.05.1937
Valkas pamatskola
Valkas pilsētas Ādama Tērauda pamatskola
1937–1940
Valkas valsts arodskola
Galdniecības nodaļa
02.1944
1944. gada februārī sācis mācīties partijas un padomju darbinieku kursos Kirovā.
1951–01.10.1953
Rīgas Republikāniskā neklātienes vidusskola
1953. gadā beidzis Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu.
Darbavieta
03.1940
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Rīga
No 1940. gada marta laikraksta "Jaunais Komunārs" līdzstrādnieks.
1942
Omskas apgabals, Sibīrija
Pēc demobilizācijas strādājis Kormilovkas rajona kolhozā "Nākotne".
03.1944–10.1944
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja
Maskava
Pēc partijas un padomju darbinieku kursu beigšanas bijis Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (LĻKJS) instruktors Maskavā.
10.1944–1955
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
1955–1966
Žurnāls "Zvaigzne" (1950–1994)
Rīga
1967–1976
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Prozas nodaļas redaktors.
Dienests
1941–02.1942
Igaunija
Otrajam pasaules karam sākoties, brīvprātīgi iestājies iznīcinātāju bataljonā, kaujās Igaunijā ievainots rokā, ārstējies Ļeņingradas un Omskas hospitāļos. 1942. gada februārī demobilizēts kā trešās grupas invalīds.
Dalība organizācijās
1945–1976
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
28.11.1945. uzņemts par biedra kandidātu.
1949–1976
Latvijas Komunistiskā partija
Rīga
1960–1976
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Rīga
Apglabāts
19.09.1976
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Rudens dienās".
Literatūra
1957
Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Pusnakts stundā".
1970
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1970
Darba Sarkanā Karoga ordenis
Rakstnieka 50 gadu jubilejā
1973