Mirdza Ābola

5 bildes

23.02.1923 – 24.02.2007

Mirdza Ābola (1923–2007) – literatūrzinātniece, valodniece, baltkrievu valodas speciāliste. Vairāk nekā 40 darba mūža gadus veltījusi darbam Latvijas PSR Valodas un literatūras institūtā, kur kā zinātniskā līdzstrādniece piedalījusies daudzu institūta kolektīvo izdevumu sagatavošanā. Rakstījusi apceres par Annas Brigaderes, Viļa Lāča, Linarda Laicena, Viļa Plūdoņa u. c. autoru daiļradi. Strādājusi pie Sudrabkalna un Raiņa kopoto rakstu izdošanas (par darbu pie Raiņa Kopoto rakstu izdevuma 1986. gadā saņēmusi Latvijas PSR Valsts prēmiju). Nozīmīga pētnieciskā darba daļa veltīta latviešu un baltkrievu literāro sakaru izpētei, tapuši raksti par latviešu un baltkrievu rakstniekiem Latvijas un Baltkrievijas periodikā un enciklopēdijās. Sastādījusi un komentējusi latviešu dzejas antoloģiju baltkrievu valodā "Latviešu padomju dzeja" (1-2, Minskā 1984, kopā ar S. Paņizņiku), kā arī Raiņa un Jāņa Sudrabkalna darbu izlases. Latviešu valodā tulkojusi baltkrievu literātu V. Karatkeviča, J. Kolasa, S. Paņizņika, kā arī Marka Tvena darbus. 2001. gadā Baltkrievijas valdība viņai piešķīrusi Franciska Skarinas medaļu – par nozīmīgu ieguldījumu baltkrievu-latviešu kultūras sakaru attīstībā. 2010. gada beigās iznāca viņas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca.

Dzimšanas laiks/vieta

23.02.1923
Svitene

Miršanas laiks/vieta

24.02.2007

Personiska informācija

Dzīvesbiedrs gleznotājs un mākslas zinātnieks Ojārs Ābols. Dēls – flautists, komponists Juris Ābols.

Profesionālā darbība

Apceres par Annas Brigaderes, Viļa Lāča, Linarda Laicena, Viļa Plūdoņa u. c. autoru daiļradi. Raksti par latviešu un baltkrievu rakstniekiem enciklopēdijās un periodikā.

Piedalījusies Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta kolektīvo izdevumu sagatavošanā:
1957–1962: "Latviešu literatūras vēsture" (4.–6. sējums),
1965: "Tautas dzejnieks Rainis",
1977–1983: Raiņa Kopoti raksti 30 sējumos (1.–3., 5.–7., 17, 1.–3. variantu sējumi),
1985: "Mūsdienu latviešu padomju literatūra. 1960-1980",
1989–1990: "J. Raiņa tulkojumi" (2.–3. sējums).

Plaši pētījusi Jāņa Sudrabkalna daiļradi. Sarakstījusi monogrāfiju par Jāni Sudrabkalnu, sastādījusi un komentējusi viņa "Kopotus rakstus", sakārtojusi dzejnieka bibliogrāfiju, apkopojusi Jāņa Sudrabkalna rakstus par teātri, izdevusi viņa vēstuļu izlasi.

1977: Jānis Sudrabkalns

Latviešu un baltkrievu literāro sakaru pētniecība

Publicējusi rakstus par latviešu un baltkrievu rakstniekiem Latvijas un Baltkrievijas periodikā un enciklopēdijās.
1975: "Rainis un baltkrievi" (baltkrievu valodā Райніс і беларусы);
1977: grāmata par latviešu un baltkrievu literārajiem sakariem "Tā draudzība mūžības ilgumu zin" (kopā ar Dzidru Vīksnu);
1977: "Jānis Sudrabkalns un baltkrievi" (baltkrievu valodā Ян Судрабкалн і беларусы).

Tulkojumi un baltkrievu-latviešu-baltkrievu vārdnīca

Latviešu valodā tulkojusi baltkrievu literātu V. Karatkeviča, J. Kolasa, S. Paņizņika u.c., kā arī Marka Tvena darbus.
1948: Irina Karnauhova "Joka pasakas" (atkārtots izdevums 1949. gadā)
1950: Marks Tvens "Toma Sojera piedzīvojumi"
1952: Marks Tvens "Haklberija Fina piedzīvojumi"
1954: N. Vengrovs "Nikolaja Ostrovska dzīve"
1976: Vladimirs Karatkevičs "Čozenija" (Чазенія)

Latviešu autoru darbu tulkojumi baltkrievu valodā
1984: latviešu dzejas antoloģija baltkrievu valodā "Latviešu padomju dzeja" (1-2, Minskā, sastādītāja, komentētāja, kopā ar S. Paņizņiku);
1993: Raiņa darbu, rakstu un Saeimā par baltkrievu problēmām teikto runu izlase (Minska).

2010. gada beigās iznāca viņas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca.

Zinātniskie grādi

1954: filoloģijas zinātņu kandidāte
1993: filoloģijas doktore

Saiknes

Juris Ābols - Dēls
Ojārs Ābols - Bijušais vīrs

Dzimtais vārds

Mirdza Jaunvalka

Izglītība

1941
Rīgas pilsētas 4. vidusskola
Zvārdes iela 1, Rīga
Beigusi 1941. gadā.

1949
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Beigusi Filoloģijas fakultāti.

Darbavieta

Dalība organizācijās

1991
Starptautiskās baltkrievu asociācijas Latvijā priekšsēdētāja

Apbalvojumi

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā (1-3, 5-7, 17, 1.-3. variantu sēj., 1977-1983).
Zinātnē un ražošanā
1987

Franciska Skorinas medaļa
Medaļa piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu baltkrievu-latviešu kultūras sakaru attīstībā.
2001