Mirdza Ābola
23.02.1923 – 24.02.2007
Mirdza Ābola (1923–2007) – literatūrzinātniece, valodniece, baltkrievu valodas speciāliste. Vairāk nekā 40 darba mūža gadus veltījusi darbam Latvijas PSR Valodas un literatūras institūtā, kur kā zinātniskā līdzstrādniece piedalījusies daudzu institūta kolektīvo izdevumu sagatavošanā. Rakstījusi apceres par Annas Brigaderes, Viļa Lāča, Linarda Laicena, Viļa Plūdoņa u. c. autoru daiļradi. Strādājusi pie Sudrabkalna un Raiņa kopoto rakstu izdošanas (par darbu pie Raiņa Kopoto rakstu izdevuma 1986. gadā saņēmusi Latvijas PSR Valsts prēmiju). Nozīmīga pētnieciskā darba daļa veltīta latviešu un baltkrievu literāro sakaru izpētei, tapuši raksti par latviešu un baltkrievu rakstniekiem Latvijas un Baltkrievijas periodikā un enciklopēdijās. Sastādījusi un komentējusi latviešu dzejas antoloģiju baltkrievu valodā "Latviešu padomju dzeja" (1-2, Minskā 1984, kopā ar S. Paņizņiku), kā arī Raiņa un Jāņa Sudrabkalna darbu izlases. Latviešu valodā tulkojusi baltkrievu literātu V. Karatkeviča, J. Kolasa, S. Paņizņika, kā arī Marka Tvena darbus. 2001. gadā Baltkrievijas valdība viņai piešķīrusi Franciska Skarinas medaļu – par nozīmīgu ieguldījumu baltkrievu-latviešu kultūras sakaru attīstībā. 2010. gada beigās iznāca viņas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca.