Jelgavas reālskola
1567. gadā dibināta Jelgavas latīņu, vēlāk - lielā pilsētas skola. Īpašu skolas namu Jelgavā uzceļ 1577. gadā. Sākumā skolā strādā viens skolotājs, kuru uztur Jelgavas pilsoņi, ar 1595.gadu jau rektors un kantors, alga pirmajam - 250 markas gadā, otrajam - 100 markas gadā, kā arī svētkos t.s. vīna nauda; konrektors minēts tikai, sākot ar 1605. gadu. Ar nākamo, 1606. gadu tiek noteiktas regulāras - divreiz gadā - skolas vizitācijas jeb pārbaudes. 1620. gada instrukcija paredz, ka skolotājiem, tāpat kā baznīcas kalpotājiem pienākas brīva kapavieta sv. Trīsvienības baznīcā, tādējādi arī nostiprinot skolas un baznīcas saikni; instrukcijā minētas arī noteiktas skolotāju algas un četrreiz gadā 3 markas t.s. vīna naudas, bet atbildība par malkas sagādi skolai jāuzņemas skolēniem. Ap 1621. gadu skolu izposta Kurzemē iebrukušie zviedri, baznīcas vizitācija atzīst, ka telpas skolai vairs nav izmantojamas, jādomā, ka līdz 1623.gadam skolas Jelgavā nedarbojas, pēc tam pilsētas skola darbojas īrētās telpās. Skolas ēka tiek atjaunota 1630. gadā. Jauna ēka ir uzcelta 1678. gadā Katrīnas ielā (Katharinenstrasse), precīzāk - Katrīnas un Pils ielas stūrī, ēka, kurā ilgus gadus Kurzemes bruņniecība un muižniecība noturēja savus landtāgus. Tomēr 17. gadsimta beigās skolā pastāvīgi krīt audzēkņu skaits,tas ir laiks, kad skolu vada dzejnieks Kristiāns Bornmans, par kuru, atskatoties Kurzemes skolas vēsturē Zontāgs pasmejas - "Bornmans rakstīja dzeju tāpēc, ka viņam nebija skolā nebija ko darīt, vai arī viņš neko skolā nedarīja, jo rakstīja dzeju?" Pēc īsa skolas uzplaukuma 18. gadsimta sākumā pēc pārdzīvotajiem karu un mēra gadiem skolēnu skaits skolā vēl arvien ir niecīgs, piemēram, 1737. gadā skolā pirmajā klasē ir tikai 5 audzēkņi. Rektoru Mačevska, Kirhnera, Kanta un Vatsona laikā skolā atkal piedzīvo uzplaukumu, tiek papildināta mācību programma. 1721. un 1766. gadā publicēts Kurzemes pilsētas skolu likums.
Ievērojami skolotāji: A. Gecelis(Getzelius, konrektors, 1605-1621), K.Bornmanis (Bornmann, rektors 1685-1698, 1700-1714), M.F. Vatsons (Watson, "Latviešu Avīžu" dibinātāja tēvs, rektors 1759-1773,1781-1804), J.H.Kants (Kant, filozofa brālis, rektors 1775-1781; konrektors 1774-1775), J.J. Mačevskis (Maczewski, rektors 1742-1749), G.F. Stenders (Stender, konrektors, 1742-1744), K.A. Kitners (Kütner, rektors 1774-1775, konrektors 1774), E.J. Bīnemanis (Bienemann, kantors 1789-1797).
Par skolas vēsturi līdz 19. gs. vidum no: G.Otto. Die öffentliche Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit. 1567-1806. Monogrāfija publicēta kā pielikums Kurzemes literatūras un mākslas biedrības rakstiem (1904).
1805. gadā lielo pilsētas skolu pārveido par apriņķa skolu un no bijušajām telpām Akadēmijas ielā skola pāriet uz Lielo ielu. 1860. gadā no Jelgavas apriņķa skolas izveido Jelgavas pilsētas reālskolu. 1900. gadā tai uzceļ jaunu ēku Svētes (vēlāk Bisenieka) ielā. Skolas ēka iet bojā 1919. gadā ugunsgrēkā. 1926. gadā ēku atjauno un atver Valsts Jelgavas Skolotāju institūtu, pie tā pastāv piecgadīga paraugskola un internāts. No 1987. gada ēkā atrodas LLU Ekonomikas fakultāte. Nams atrodas Svētes ielā 18.
41 saistītas personas
- Aleksandrs Grēvens
- Almanzors
- Ansis Bandrevičs
- Arnolds Spekke
- Artūrs Veisbergs
- Arvīds Klāvsons
- Ceronis
- Eduards Zīslaks
- Edvards Vulfs
- Edvarts Vensku
- Fridrihs Veinbergs
- Gotfrīds Georgs Mīlihs
- Gothards Frīdrihs Stenders
- Heinrihs Alunāns
- Jānis Berģis
- Jānis Bergs
- Jānis Brigaders
- Jānis Frīdenbergs-Mieriņš
- Janis Mazvērsītis
- Jānis Miezis-Mezevskis
- Jānis Pelūde
- Jānis Rapa
- Jānis Alberts Jansons
- Jēkabs Bullis
- Jēkabs Ļūdēns
- Johans Frīdrihs fon Reke
- Juris Alunāns
- Kārlis Dzelzītis
- Kārlis Jannaus
- Kārlis Priednieks
- Lūcija Bārene
- Ludvigs Griens
- Marģers Stepermanis
- Mikus Skruzītis
- Stepermaņu Krustiņš
- Valdemārs Dambergs
- Valdemārs Skaistlauks
- Valdis Grēviņš
- Voldemārs Ziemelis
- Žanis Gruzevskis
- Zvanpūtis