Edvarts Vensku

Vensku Edvarts ir dzimis 1855. gada 9./21. oktobrī Sodu jeb Lielsesavas pagastā, Kurzemē, kurā māte Līze un tēvs Jānis Skuja, vēlāk - Skujenieks - nomā Ķirkuču Venskus un Ķirkuču Kraukstus jeb Kraukstu, divas prāvas saimniecības. Viņa kristītais vārds ir Eduards Skuja, mājinieku saukts par Edvartu un arī Haraldu, dzimis Ķirkuču Venskos.
1879. gada vasarā - pirmā tikšanās ar nākošo sievu Irmu Luīzi Alunāni (kristīta Ženija Luīze Otīlija,1857-1934), Ādolfa Alunāna māsu. Laulībā (kāzas 1885. gadā Vensku mājās) ar Luīzi Skujenieci piedzimst četri bērni, to vidū vēlākais publicists un politiskais darbinieks Marģers Skujenieks (1886-1941), vēlākā dzejniece un aktrise Biruta Skujeniece (1888-1931), kā arī māsas Aina un Vita. 1927. gadā ģimenē aug četri mazbērni: Marks Bošs (Boschs, 18 g.), Rainis Dambekalns (17 g.) Ārija Skujeniek (16 g.) un Iskra Bonesko (5 g.).
Par ģimenes dzīvi sīkāk: Luīzes Skujenieces atmiņas par Vensku Edvartu. LU AB Misiņa bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Līgotņu Jēkaba fonds, nr. 141, Rk 6003.

Krājumi: dzeja, proza u.c.1929: Vensku Edvarta Raksti: dzejas un stāsti. Līgotņu Jēkaba sakārtojums un dzīves un daiļrades apskats. Rīga: A. Gulbis.
1900: Ķirkuču dzirnavas: stāsts iz Kurzemes pagātnes. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1897: Pastarītes: dzeja. Cēsis: Galviņa apgāds.
1894: Par šo un to: ievērojumi un apcerējumi. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1893: Tiesu kalendārs 1894. gadam [sastādītājs, tulkotājs un autors]. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1893: Dziesmu pavasaris: dzejas [2. izdevums]. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1893: Jaunas dzejas no Vensku Edvarta. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1882: Dziesmu pavasaris: dzejas no Vensku Edvarta. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1881: Nekrietni bērni [I. Turgeņeva stāsta Степной король Лиръ brīvs tulkojums]. Rīga: Pūcīšu Ģederts.

Oriģināldzeja periodikā1873: Pēc vētras [Reiz dusmas sirdi pildīja]. Mājas Viesa pielikums, nr. 19.
1873: Upmala [Upmalē mēs abi augām]. Baltijas Vēstnesis, nr. 21.
1873: Zīme grāmatā ["Līdz šejien," uzsauc zīme pērlēm šūta.] Baltijas Vēstnesis nr. 25
1874: Nekad tev neteikšu, kā tevi mīlēju. Baltijas Vēstnesis, nr. 5
1874: Bēdunesējai. M.G.L. jaunkundzei [Saule vak`rā nolaižas aiz jūras]. Mājas Viesa pielikums, nr. 13
1874: Pusnaktī [Viss dus jau miegā saldā]; T-gn D-ņas jaunkundzei jaungadā; Visādi slikti [Tu pats par kalpu sevi pataisies]. Mājas Viesa pielikums, nr. 14
1874: Pie Sesavas [Pie Ses`vas, skaista, sēdēdams]; Vakarā [Es sveicinu puķītes mazas]. Mājas Viesis, nr. 25.
1875: Dzimten ar Diev`! [Šodien Tev` atstāju, dzimten`, ar Diev`.] Baltijas Vēstnesis, nr. 10
1875: Svešumā. [Vakarā, kad tumsa metās] Latviešu Avīzes, nr. 21
1875: Nepateicība [Pie kāda strauta krasta]; Pastāvīga piemiņa [Tautas labumu ja gribi]. Mājas Viesa pielikums, nr. 33
1876: Bārenītis [Ļaudis, dodiet dāvaiņu]. Baltijas Vēstnesis, nr. 8
1876: Slims mīļākais [Bāliem iekritušiem vaigiem]. Baltijas Vēstnesis, nr. 33.
1878: Zied rozīte dārza malā. Baltijas Vēstnesis, nr. 38.
1878: Čigāna gudrība [Saki, tēt, kam radīja Dievs tārpus]. Balss, nr. 8.
1879: Bēdulis [Veci ļaudis, jauni ļaudis]. Balss, nr. 21
1879: Vēlējums [Kad man būs kādreiz jāmirst]. Balss, nr. 98.
1879: Pasaciņa [Divi cīruļi reiz sāka]; Rudens migla [Tumša migla, padebeši]. Balss, nr. 101.
1880: Lūgums [Dod man, zeme, māmuliņa]. Balss, nr. 31.
1880: Vakars siena laikā [Strautiņš lēni tek uz leju]. Balss, nr. 56.
1881: Reiz vainadziņu, mīļais [dziesma ar notīm]. Pagalms, nr. 18.
1881: Un ja tu būtu puķe. Balss, nr. 23.
1881: Ilgošanās [Drūms vakars, koki šausli]. Balss, nr. 32.
1883: Rasa [Uz katras puķītes rasa]. Balss, 1883, nr. 4.
1883: Kad puķes zels [Es vizuļu vainagu viju]. Balss, nr. 5.
1884: Lai gan man daža cerība. Soneta. Rota, n. 3.
1884: Rudenī [Līst laukā lietus aumaļām]. Rota, nr. 4.
1885: Kā toreiz [Kā laudaviņ` tev līdzās sēžu]. Rota, nr. 40
1885: Liktenis [Viens siksnas tin ap galvu un ap rokām]. Baltijas Zemkopis(?), nr. 40.
1885: Sarma [Tu, spulgā zeltenīte]. Rota, nr. 50.
1887: Kā citreiz. Sarma. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 99.
1887: Atmiņa. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 120.
1887: Ilgošanās. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 126.
1887: Atstātā. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 161.
1887: Rasa. Čigāna gudrība. Baltijas kalendārs, 101. lpp.
1888: Ilgošanās. Ar A. Jurjāna notīm. Austrums, nr. II, 230. sleja.
1888: Apinītis un tautas meita. Līgavai tālumā. Rudenī. Viņai. Baltijas Kalendārs, 136. lpp.
1892: Sniega pārslas - mūža dienas. Austrums, nr. VI, 396. lpp.
1892: Šūpuļa dziesma. Austrums, nr. VIII, 89. lpp.
1892: Līgaviņa citu ņēma. Austrums, nr. IX, 177. lpp.
1892: Pasaciņa. Austrums, nr. XI, 361. lpp.
1893: Citreiz un tagad. Austrums, nr. II, 181. lpp.
1893: Lieldienu noslēpums. Ziedoņa vējiņam pūšot. Austrums, nr. IV, 380.-381. lpp.
1893: Jaunība un vecums. Laimīgi dzimtenē. Austrums, nr. V, 425. lpp.
1893: Ziedoņa vakarā. Austrums. nr. VI, 584. lpp.
1893: Dalīts azaids. Darbs ceļ vīru. Kas to dabūs? Lapsa kūmiņš sloku medībās. Mazais kuģenieks. Rezignācija. Zaķīša pēdējā stundiņa. Austruma Kalendārs, 80. lpp.
1894: Diezgan telpas. Liktenis. Rezignācija. Trīs rozītes. Vienāds liktenis. Īstais tautas kalendārs, 62. lpp.
1895: Pavasaris. Baltijas Vēstneša pielikums. nr. 97.
1897: Dievs palīdz jaunu gadu sākt! Austrums, nr I, 1. lpp.
1897: Cilvēks. Austrums, 233. lpp.
1897: Bagātais. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 265.
1901: Jel nekurni, ja liktenis.. Ziedonī. Tam bija būt. Tētīt, sniedz jel roku. Jaunā Raža, 5. sēj., 148. - 150. lpp.
1902: Bērzs tīrelī. Nepateicība. Pasaciņa. Rasa. Jaunības Draugs, 119. lpp.
1902: Dalīts azaids. Darbs ceļ vīru. Lepnība. Mazais kuģinieks. Ziema. Bērnu pasaule. 1. grāmatiņa. J. Dievkociņa sakopojums, 7.-9.lpp.

Oriģinālproza periodikā1872: Pārskatīšanās. Baltijas Vēstnesis, nr. 4.- nr. 6.
1872: Iz skolas dzīves. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 14
1872: Smieklu stāstiņi. Latviešu Avīzes, nr. 17., nr. 40.
1872: Kapā savienoti. Oriģinālstāsts iz Kurzemes dzīves. Baltijas Vēstnesis, nr. 47-50.
1874: Caur vieglprātību. Oriģinālstāsts iz Kurzemes dzīves. Baltijas Vēstnesis, nr. 13
1875: Mana pirmā mīlestība. Noveleta iz Kurzemes dzīves. Baltijas Vēstnesis, nr. 3
1875: Paši vainīgi. Mājas Viesa pielikums, nr. 29.
1883: Kam Staburags raud? [tēlojums]. Balss, nr. 5.
1886: Tikai vējš. Ziemassvētku stāstiņš. Baltijas Vēstnesis, nr. 296.
1893: Der Osterhase [Lieldienu pasaka]. Düna Zeitung, nr. 73.
1894: Ķirkuču dzirnavas. Stāsts iz Kurzemes pagātnes. Pasaciņas [Ideālists un naturālists; Kritiķis; Lielība; Darbs un reklāma un oriģināls un plaģiārijs]. Īstais tautas kalendārs, 1.-46. lpp.; 50. lpp.
1895: Par šo un to. Ievērojumi un apcerējumi [apraksts]. Baltijas Vēstnesis, nr. 193.

Atdzejojumi periodikā1872: Puķēm [Jums puķītes, sūdzu, Jūs klusu cietiet]. Tulkojums. Baltijas Vēstnesis, nr.32.
1874: Tu skaista, tikla esi. [pēc Heines]. Mājas Viesa pielikums, nr. 20.
1875: Derīgs padoms. Pēc Heines. [Cilvēks velnu neapsmej]; Rūpīga māte. Pēc Heines [Kas tas par sliktu laiku] Mājas Viesa pielikums, nr. 34
1878: Tu to zini [Debess tumša, mākoņaina, Denisa Davidova dzejoļa "И моя звездочка" atdzejojums]. Balss, nr. 11.
1882: Jūrmalā [pēc Heines]. Pagalms, nr. 13.
1882: Aleksandrs Ipsilanti. V. Millera dzejoļa tulkojums. Pagalms, nr. 20.
1883: Ziemā [pēc Heines]. Balss, nr. 3.
1886: Aleksander Ipsilanti Munkačā [V. Müller]. Baltijas Kalendārs, 119. lpp.
1887: Asra. Jūrmalā. Lotus puķe. [H. Heine]. Baltijas Kalendārs, 101. lpp.
1888: Bērzs tīrelī [Stāv tīrelī uz pakalnītes]. Atdzejojums. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 1.
1888: Ziemā [H.Heine]. Baltijas Kalendārs, 93. lpp.
1893: Lietus pilieni [M. Hartmann]. Austrums, 84. lpp.
1895: Mirušo pieminēšanas dienā [Hermanus von Gilm]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 52.
1897: Mirstot [tulkots no krievu valodas]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 270.

Literatūrkritika un raksti par valodu, folkloru, rakstniekiem un literatūru1876: Vensku Edvarta paziņojums [par pseidonīmu Rietrums "Baltijas Vēstnesī" un "Mājas Viesī"]. Baltijas Vēstnesis, nr. 6.
1879: Mūsu līgusons [nekrologs Auseklim]. Baltijas Zemkopis, nr. 9.
1880: "Mērnieku laiki" Romāns no Kaudzītes Matīsa un Reiņa. Balss, nr. 67.
1880: "Sadzīves viļņi". Oriģinālromāns no Th. Rolanda. Balss, nr. 68.
1880: Kaudzītes Matīsa "Smaidi un asaras" jeb dzejnieku labdienas. Balss, nr. 71
1882: Heines nicināšana [par E. Dinsberga atdzejojumiem, publicētiem M. Kaudzītes "Dzejnieku labdienās"]. Pagalms, nr. 18.
1886: 300 gadu aiztecējuši kopš tā laika, kad latviešu valodā iespiesta pirmā grāmata. Baltijas Vēstnesis, nr. 142 [sākotnēji - runa RLB ZK vasaras sapulcē].
1886: Beletristiskie ražojumi latviešu rakstniecībā 1885. gadā. Baltijas Vēstnesis, nr. 150 [sākotnēji - runa RLB ZK vasaras sapulcē].
1887: Krišjānis Kalniņš [nekrologs]. Baltijas Kalendārs, 74.-80.lpp.
1887: Par valodas tīrību. Baltijas Vēstnesis, nr. 27.
1887: A.S. Puškins. Baltijas Vēstnesis, nr. 46. - 48.
1887: Literāriska zādzība [par Šablovska "Ziņģu grāmatiņu"] Baltijas Vēstnesis, nr. 161.
1887: Beletristiskie ražojumi latviešu rakstniecībā 1886. gadā. R.L.B. Rakstu krājums IV, 87.-99. lpp.
1892: Par šo un to. Apcerējumi un ievērojumi [R.L.B. teātra komisija un godalgas], Austrums, nr. II, 161.-163.lpp.
1892: Par šo un to. Apcerējumi un ievērojumi [Āronu Matīss par Kr. Valdemāru kā vācu dzejnieku]. Austrums, nr. XII, 452.-458. lpp.
1892: Vecais hofrāts [par B.Dīriķi]. Austrums, X, 241.-246. lpp.
1892: Ganiņa ievērojumi, Austrums, XI, 399.lpp.
1893: Par īpašumu un piederumu [no valdoniecības viedokļa]. Baltijas Vēstnesis, nr. 73., 101.
1894: Dzeja kā gadusimteņa gara virziena spogulis. Baltijas Vēstnesis, nr. 119.-120.
1896: Par latviešu liriskiem ražojumiem. Baltijas Vēstnesis, nr. 175.

Publicistika1872: Rēķinuma uzdevumi. Latviešu Avīzes, nr. 33., nr. 36, nr. 41.
1873: Pāvests Pius IX un skaitlis 19. Baltijas Vēstnesis, nr. 20.
1875: Gabaliņš iz pāvesta Pius IX. dzīves. Mājas Viesa pielikums, nr. 29.
1875: Gan nokavēta, bet vajadzīga atbilde [uz Lapas Mārtiņa "Iz Leipcigas"]. Mājas Viesis, nr. 31.
1879: Vēstule iz Pēterburgas [par Pēterburgas Labdarības biedrības gada svētkiem]. Balss, nr. 23.
1879: Vēl par pūķi. Gabaliņš iz latviešu māņu ticības. Balss, nr. 91
1880: Vēl kādi vārdi par II. vispārīgiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Baltijas Zemkopis, nr. 31
1880: Vācu ceļa rādītāji. Balss, nr. 74
1881: Dole [par skolu]. Balss, nr. 17
1881: Jaunpiebalga [par skolu]. Balss, nr.18
1882: Laika zīmes [par "Latviešu Avīzēm" kā latviešu ķengātājām], Baltijas Vēstnesis, nr.40 un nr.41.
1882: Kas nav pareizi, tas nav pareizi [polemika ar "Latviešu Avīzēm"] Baltijas Vēstnesis, nr. 68
1885: Lūgums krāšanas un aizdošanas kasēm. Balss, nr. 15
1885: Vēstules par tautas saimniecību. Rota, nr. 19., 28., 44.
1887: Tautība un tautas valoda. Baltijas Vēstnesis, nr. 13.
1890: Labdarība un tautas saimniecība. Baltijas Vēstnesis, nr. 257.
1891: Ceļu uzraudzība Vidzemes guberņā. Balss, nr. 45.
1892: Par pūšļotājiem un labdariem. Mājas Viesis, nr. 51.-52.
1892: Mūsu ceļi. Baltijas Vēstnesis, nr. 289., 292., 294., 296.; 1893, nr. 66.-67.; nr. 86.
1892: Nauda un tās vērtība. Baltijas Vēstnesis, nr. 284.
1892: Pagasta tiesas sludinājumi par bāriņu mantu. Mājas Viesis, nr. 50.
1893: Vēl par darbu un darba algu. Baltijas Vēstnesis, nr. 5.
1893: Sodi par nekārtīgu ceļu taisīšanu. Baltijas Vēstnesis, nr. 74.-75.
1893: Atdusa un svētdienas svētīšana. Baltijas Vēstnesis, nr. 140.
1893: Par netiklu pagasta locekļu izslēgšanu no pagasta sabiedrības, Baltijas Vēstnesis, nr. 213.
1894: Jauni likumi par fabrikām un strādnieku apsardzību. Baltijas Vēstnesis, nr. 86. un 117.
1894: Mūsu ūdeņi. Baltijas Vēstnesis, nr. 250.
1894: Labdarība un tautas saimniecība. Baltijas Vēstnesis, nr. 257.
1894: Tiesas un instances; Apelācija un kasācija; Prāvas kārtība miera tiesās; Pagasta tiesas un zemnieku virstiesas; Dažādi sodi par amata pārkāpumiem; Dažādu dokumentu paraugi; Alfabētisks norādītājs par dažādiem termiņiem un tiesu nodokļiem. Tiesu Kalendārs, 1.-57.lpp.
1895: J.A. Višņegradskij [nekrologs bijušajam Krievijas finanšu ministram]. Baltijas Vēstnesis, nr. 72.
1895: Lielceļi Kurzemē. Baltijas Vēstnesis, nr. 82
1895: Papīra nauda un devalvācija. Baltijas Vēstnesis, nr. 94.
1895: Mūsu dienišķa maize. Baltijas Vēstnesis, nr. 104.
1895: Tiesas pristavs un pagasta vecākais. Tiesu kalendārs, 87. lpp.
1896: Krievijas finanšu reforma. Baltijas Vēstnesis, nr.79.
1896: Ķilkas [Clupea sprattus]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 280.
Vārdi, kas uzieti "Baltijas Vēstnesī" 1874. gadā nr. 1. un nr.2, 1875. gada nr. 49, bet kas Ulmaņa vārdnīcē neatronās vai nepareizi tulkoti. [kopā ar B.Dīriķi un K. Kalniņu]. RLB ZK Rakstu krājums. I 42.-45. lpp.

Viņa kā latviešu jurista nāve atstāj dziļu robu. Viņš nevien rakstījis vairākus rakstus par tiesības zinātni "Baltijas Vēstnesī" un "Austrumā", bet arī izdevis 1894. gadā pirmo tiesas kalendāru (..). Sadzīvē viņš bija ļoti patīkams cilvēks; gara dāvanas tam bij piešķirtas ļoti bagātā mērā; kā dzejnieks viņš pieder pie latviešu dzejnieku virsaišiem.
Fricis Kārkluvalks. Nekrologi. Baltijas tiesu kalendārs 1898. gadam. Rīga, 1897, 40. lpp.

Vensku Edvarts bija ļoti mīkstas, piemīlīgas dabas cilvēks, katras uzupurēšanās spējīgs draugs, nesavtīgs, devīgs, laipns, viesmīlīgs visaugstākā veidā. (..) Viņa labās īpašības tā bija pārsvarā, ka negatīvās maz ievēroja un tās ātri nogrima aizmirstībā. Puķkopis, dzejnieks, ļoti sensitīvs cilvēks, mans vīrs visā sava mūža laikā, cik iespējams, vairījās no nepatikšanām. Šis plecīgais, lielais, staltais cilvēks, ārēji Lāčplēša tips, no dabas nebij pavisam ciets. Noli me tangere! Un činavnieks! No tāda viņam nebij ne asins piliena.
Luīzes Skujenieces atmiņas. No: Vensku Edvarta Raksti. Rīga, 1929, 60. lpp.

Vensku Edvarta [dzejā] nekāda lielā dažādība, nekādi spilgtumi, nekādi fantāzijas kairinājumi; viss gludens, vienkāršs, rāms, dzīvas vientiesības pilns. Vietvietām uzejam krāsas no šīs dabas gleznas. It ievērojama loma viņa dzejā ir tekošam ūdenim, strautiņam (..) Ar šīm vienkārši piemīlīgām gleznām saskan Vensku Edvarta jūtas. Viņa mīlestība ir dziļa, klusa, kā Dieva lūgšana. Viņas saknes ir meklējamas mātes mīlestībā (..) Un kad viņš sēž blakām ļaudaviņai, tad viņa mīlestība pret šo apskaidrojas, sakusdama ar mātes mīlestību. (..) Tāpat kā tautas dzejā un vispārīgi visjaunākajos mīlestības dzejas paraugos pasaules literatūrā, arī Vensku Edvarta dzejā mīlestība cieši savērpjas ar dabas iespaidiem. (..) Šie mīlestības un dabas dzejoļi ir Vensku Edvarta dzejas vēl ilgi neiznīcināmais kodols. Tie arvienu piederas pie vislabākajiem latviešu lirikas paraugiem.
Teodors Zeiferts. Vensku Edvarts. Jaunā raža. 1. sēj. Cēsis, 1898, 24.-26.lpp.

Bet vissirsnīgākās tās no Vensku Edvarta dziesmiņām, kur viņš sarunājas ar bērniem kā ar saviem mīļajiem draugiem. Šāda sirsnība dveš, piemēram, no dziesmiņām "Mazais kuģenieks", "Darbs ceļ vīru" un citām. Tā kā Vensku Edvartam bērni bijuši tik mīļi, tad arī bērni, protams, skaita viņu par savu draugu un pieminēs viņu ilgi.
Jūlijs Dievkociņš. Dzejnieks Vensku Edvarts. Bērnu Pasaule. I grāmatiņa. Rīga, 1902, 47. lpp.

Vensku Edvarts ir viens no tipiskākiem 80./90.gadu sērās mazpilsoniskās romantikas priekšstāvjiem. Viņam zināma radniecība ar Esenberģi, tomēr Esenberģis ir jūtās dziļāks, formā daudz pilnīgāks (..) Viņš [Vensku Edvarts] gan ir tulkojis daļu Heines dzejoļu; bet viņam kā visiem 80.gadu romantiķiem, bij tuvs ne Heine-smējējs, bet Heine-skumējs. Vensku Edvarta dzejnieka sejā ir rāms prieks un rāmas sēras.
Pēteris Ērmanis. Vensku Edvarta piemiņai. Latvju Grāmata, nr. 1 (1922), 16. lpp.

Skruzītis un Skujenieks mani ieveda latviešu rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku aprindās, kuras noturēja savas kārtējās sēdes "Parka pagrabā", tagadējās Merķeļa ielas un Brīvības bulvāra stūrī. Še bez jau minētiem kārtīgi ieradās Pāvils Pļavnieks, saukts Kotzebue, jo viņš bija pārcēlis latviski daudz vācu teātra gabalu, Džons Dīriķis no "Baltijas Vēstneša", kapelmeistars Wölferts, klusais Rūdolfs Blaumanis, kurš nebaudīja ne pilītes alkohola un Ādolfs Alunāns ar Kazimiru vai citu aktieri, varbūt Bodnieku. Sarunas norisinājās kā latviešu, tā vācu valodās, katrs runāja tādā valodā, kāda viņam bija vairāk pa omai (..). Kad Ādolfs Alunāns vai Skujenieks bija labā omā, tad gāja vaļā īsta starpsaucienu, joku un anekdotu uguņošana (..). Liela loma šai pulciņā piekrita omulīgajam un pie glāzītes stipri saistītajam Edvartam Skujeniekam, jo viņš vēlā vakara stundā ar tādu izteiksmi prata deklamēt mazus latviešu, krievu un vācu liriskus dzejojumus, ka kapelmeistars Fišers, kurš tāpat bija uzticams glāzītei, izteicās: Skujenieks spējot cilvēku tieši pārcelt neziņā.
Oskars Grosbergs. No veciem laikiem. Jaunākās Ziņas, nr. 27 (1931).
Vensku Edvarta dzeja mūzikāRihards Dubra
Dziesma "Ziemassvētku jūtas" sieviešu korim.
Jāzeps Vītols
Dziesma "Bērzs tīrelī" [atdzejojums] jauktajam korim
"Ziemassvētku dziesma" jauktajam korim.
Jēkabs Graubiņš
Dziesma "Laimīgā" jauktajam korim
Jāzeps Mediņš
Dziesma "Vakars siena laikā" balsij ar klavierēm.
Ansis Freimanis
Dziesma "Sarma" balsij ar klavierēm
Valdemārs Ozoliņš
"Ziemassvētku dziesma" jauktajam korim
Andrejs Jurjāns
Dziesma "Ilgošanās"
Dziesma "Jau mēness starus laista" [H.Heines "Der Mond ist aufgegangen" atdzejojums] jauktajam korim un soprānam solo ar stīgu orķestri vai klavieru pavadījumu.
RecepcijaStrādoņa un Puriņu Klāva atmiņas, Līgotņu Jēkaba materiāli par Vensku Edvartu, Vensku Edvarta nepublicētā novele "Mīlestības mantiniece", dzejoļi, rakstu uzmetumi rokrakstā u.c. LU AB Misiņa bibliotēkas Retumu nodaļā Līgotņu Jēkaba un Alfrēda Gobas fondā.

Edvards Skujenieks

Rietums, Ausrums, Rietruma Ēdis, H. Soģenieks, Haralds, Edvart Jenèe, S-neeks, E. Sk-k.

1867
Sodu skola
Sesavas pagasts
mācījies vācu valodu, ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu.

09.1868–12.1869
Annas pamatskola
Krišjāņa Barona iela, Jelgava
Mācās pie skolotāja Heinriha Dāvida Bāra, "Latviešu Avīžu" līdzstrādnieka, skolā latviešu valoda ir oficiāls mācību priekšmets.

01.1870–06.1872
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
mācījies divus gadus.

01.1873–05.1874
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
iepriekšējā pusgadā apguvis grieķu un latīņu valodu, iestājas ģimnāzijas kvintā. Domājams, pēc strīda ar skolas inspektoru, no ģimnāzijas izstājas."Kā jauneklis Vensku Edvarts nebij tik daudz skaists, cik interesants. Sākot no kravates, ieskaitot viņa drīzāk vidējo, nekā garo augumu, jutekliskās lūpas un dīgstošās ūsiņas, bet par visām lietām viņa kuplie cirtainie mati bija Jelgavas kundzīšu "ak un vai". Tādi mati bija dabas jaukākā balva un dzejnieka talanta ārējais apliecinājums". No: Līgotņu Jēkabs. Vensku Edvarts. Biogrāfija. Vensku Edvarta Raksti. Rīga, 1929, 21.lpp.

08.1874–1878
Kuldīgas ģimnāzija
Kuldīga
mācījies, padziļinājis zināšanas vācu literatūrā un vēsturē, īpaši aizrāvies ar H. Heines dzeju. Nesaskaņu dēļ ar ticības mācības skolotāju mācītāju Rēderu, no skolas izstājas.

12.1878
Rīgas pilsētas ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
nokārto abitūrijas eksāmenus.

01.1879–1884
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Juridiskajā fakultātē studējis tieslietas, draudzība ar Ausekli, vēlāk - rūpes par viņa piemiņas saglabāšanu.

1872–01.09.1888
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Sākumā - līdzstrādnieks; kopš 1887. gada sākuma - otrais redaktors.

1885
Laikraksts "Die Heimath"
Rīga
Otrais redaktors, raksta par Baltijas sadzīves jautājumiem, sevišķi juridiskām lietām.

1885–01.1886
Žurnāls "Rota" (1884–1887)
līdzstrādnieks, no 1885.gada oktobra - vadītājs redaktors, raksta iekšzemes un ārzemju ziņas, lokalizē dažus prozas darbus, pieņem redakcijas apmeklētājus, naudas trūkuma dēļ no redakcijas aiziet.

01.09.1888–1892
Smiltene
Valkas apriņķa policijas priekšnieka jaunākais palīgs, nesaskaņu dēļ ar vietējiem birokrātiem un sakarā ar nolaidīgu pienākumu pildīšanu atlaists no darba. "Viņš iestājās policijas dienestā, lai varētu uz laukiem dzīvot un savas puķes kopt, jo savas mājas Zemgalē [Ķirkuču Venskus] viņš bija pārdevis, lai samaksātu vekseļus, kurus viņš kā students bija aiz labsirdības un laipnības pret biedriem kā galvotājs parakstījis."No Luīzes Skujnieces atmiņām. No: Vensku Edvarta Raksti. Rīga, 1929, 60.lpp.

1892–1897
Laikraksts "Düna Zeitung" (1887–1909)
Rīga
Līdzstrādnieks par latviešu sabiedrības jautājumiem un tiesu referents, pēc dažiem avotiem nodarbināts redakcijā kopš 1895. gada.

1892–1897
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Līdzstrādnieks, ievadnieks, iekšzemes nodaļas vadītājs.

1884–1888
Tērbatas iela, Rīga
Dzīvo Tērbatas ielas 46. nr.

1892–1894
Meža iela, Rīga
Dzīvo kaimiņos literātam Puriņu Klāvam, dodas kopīgās pastaigās pa Āgenskalnu, sadraudzējas. Par šo sīkāk: Puriņu Klāva atmiņas par Vensku Edvartu. LU AB Misiņa bibliotēkas Rokrakstu un Reto grāmatu nodaļa. Līgotņu Jēkaba fonds, nr. 146, Rk 6008.

01.1884–12.1884
Pēterburgas Latviešu Labdarības biedrība
Sanktpēterburga
Biedrības loceklis, iepazīstas ar Jurjānu Andreju, Stērstu Andreju, Kažoku Dāvi, Jāzepu Vītolu u.c.

1885–1897
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Kopš 1885.gada 24. novembra - biedrības revidents.

1885–1897
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Latviešu daiļliteratūras referents 1886. un 1887. gadā; latviešu lirikas referents 1895., 1896. un 1897. gadā. Derīgu grāmatu nodaļā kopā ar B.Dīriķi, A.Butulu, V.Altberģi un Pūcīšu Ģedertu izstrādā tās instrukciju, piemēram, par honorāriem, par valodas tīrību publikācijās, strādā pie "Pēterburgas Avīzēm" veltīta rakstu krājuma sagatavošanas.

1892
Pret drošības naudu atbrīvots. 1897. gada 12. / 24. maijā galvojums tiek atsaukts.

29.05.1897
Rīgas Lielie kapi
17./29. maijā 6os pēc pusdienas apglabāts toreizējos Rīgas Jāņa kapos maza pavadītāju pulciņa klātbūtnē. Pie kapa runā Pēteris Alunāns no Jelgavas, Zvārguļu Edvards, Puriņu Klāvs un Pēteris Ozoliņš. Padomju laikā kapavieta tiek izpostīta, piemineklis nogāzsts, 2001. gadā piemineklis atjaunots, pieminot Vensku Edvartu, Luīzi Skujenieci un viņu dēlu Marģeri Skujenieku. Par kapa vietas sakopšanu un pieminekļa atjaunošanu: Ilgonis Bērsons. Piemiņas vieta trim Skujeniekiem. Literatūra un Māksla Latvijā, 2001, nr.26, 28.jūn. 3.lpp.