Stepermaņu Krustiņš
10.02.1860 – 25.05.1941
STEPERMAŅU Krustiņš (1860-1941) ir latviešu dramaturgs, sabiedriskais darbinieks un publicists. Stepermaņu Krustiņš ir cēlies no Kroņa Vircavas zemnieku dzimtas, mācījies Jelgavas reālskolā (1872-1877), pāris gadus dienējis Krievijas armijā (1881-1883) un strādājis par rakstvedi Jelgavā. Stepermaņu Krustiņš sāk publicēties 1878. gadā - "Latviešu Avīzēs" parādās pirmie viņa dzejoļi. Jelgavā Stepermaņu Krustiņš iepazīstas arī ar latviešu avīžniekiem un ienāk latviešu inteliģences aprindās. 1888. gadā Stepermaņu Krustiņš pārceļas uz Saldu, tur atver grāmatveikalu, apgādu un bibliotēku, kā arī dibina Sadraudzības un Pārtikas biedrību. 1894. gadā viņš pārceļas uz Bausku un ņem apgādu līdzi. Arī Bauskā Stepermanis atver grāmatnīcu un dibina Sadraudzīgo biedrību. Saldū un Bauskā Stepermaņu Krustiņa uzņēmumi un biedrības kļūst par rosīgu ļaužu pulcēšanās centru. Diemžēl viņa uzņēmējdarbību pārtrauc Pirmais pasaules karš. Kopā ar ģimeni Stepermaņu Krustiņš Baltiju pamet un dodas bēgļu gaitās pie paziņām uz Kaukāzu, tur viņš strādā pie siena sagatavošanas tālākpārdošanai, arī šeit ienākumi aug. Pasaules kara noslēgumā, Stepermaņu Krustiņš piedzīvo Krievijas naudas reformu, kas piecos gados nopelnīto algu pārvērš vienā maizes kukulī. Atgriezies Latvijā, viņš atrod Bauskas māju izpostītu un pārceļas uz Jūrmalu. Stepermaņu Krustiņš savas dzīves pēdējās desmitgades vada Valteros netālu no Lielupes, strādādams kā Jūrmalas pilsētas galvas biedrs (1922-1928) un arī paša dibinātās Jūrmalas bankas direktors (1931-1939). Tomēr sabiedriskā darbība ir tikai viena viņa dzīves daļa. No jaunā dzejnieka izaug pirmais latviešu traģēdiju un drāmu rakstnieks. Stepermaņu Krustiņa iedvesmas avoti ir angļu rakstnieks Viljams Šekspīrs un Baltijas un Krievijas vēsture. Daļa viņa lugu tēlo vēsturiskus notikumus - zemgaļu cīņas ar vācu ordeni ("Zemgalieši" I daļa, 1883/1887), Baltijas politiskās problēmas Ziemeļu kara laikā ("Altranstetas asins zieds" 1893), Krievijas cara Nikolaja II noslepkavošanu un Rasputina lomu Krievijas liktenī ("Revolūcija", 1924), bet viņam ir arī vairākas sadzīves drāmas, kuru centrā mīlestība, noziegums un tā atriebība, Baltijai raksturīgie kārtu un nacionālie jautājumi utml. Kopumā Stepermaņu Krustiņa dramatiskie darbi ir vāji, viņam pietrūcis kā talanta, tā izglītības. Sava neliela loma Stepermaņu Krustiņam ir arī latviešu publicistikā - polemiskas pārdomas par laikmeta kultūras aktualitātēm, piemēram, Raiņa lugu "Pusideālists" (1905), Aspazijas "Zaudētajām tiesībām" (1903), par Baltijas vācu un latviešu savstarpējām attiecībām (1901, 1902 u.c.), par latviešu valodu (1888), par pretalkohola kustību un latviešu kooperāciju vinš ir publicējis "Dienas Lapā", "Balsī", "Baltijas Vēstnesī" un citos laikrakstos, visvairāk - ap 19. un 20. gadsimta miju. Kā ar šiem rakstiem un lugām, tā arī ar savu sabiedrisko un komerciālo darbību Stepermaņu Krustiņš ir atzīstams par nozīmīgu tautas atmodas laikmeta darbinieku. Pārlūkojot viņa darbību un rakstīto kopumā, jāatzīst, ka līdzās ģimenē ieaudzinātai dziļai dievbijībai, otra Stepermaņu Krustiņa dzīves pamatvērtība ir savas tautas mīlestība, tās izglītības, kultūras un materiālās labklājības veicināšana.
Stepermaņu Krustiņa rokraksti, t.sk. autobiogrāfija, lasāmi LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas Retumu fondā.
Dzimšanas laiks/vieta
10.02.1860
Vircava
Esmu dzimis 1860. gada 10. februārī (pēc jaunā stila) Kroņa Vircavas Stepēnu mājās kā lauksaimnieka dēls. Vecākiem bija četri bērni - trīs dēli un viena meita, no kuriem es tas pastarītis (..). Stepēnu māju zeme bija 180 pūrvietu liela, bez tam vēl sešas pūrvietas pļavu pie Lielupes un trīspadsmit pūrvietu pļavu pie Sesavas upes.No Stepermaņu Krustiņa dzīves apraksta. Grāmata, 1990, nr. 5, 82. lpp.
Miršanas laiks/vieta
25.05.1941
Rīga
Personiska informācija
STEPERMAŅU Krustiņš (īst. v. Kristaps Krustiņš Stepermanis; 1860 - 1941) ir dzimis Kroņa Vircavas, vēlākā Vircavas pagasta Stepēnos saimnieka ģimenē kā jaunākais dēls četru bērnu pulkā. Saldū strādādams, 1888. gada Ziemassvētkos Stepermanis apprecas ar labi izglītoto latviešu dzejas cienītāju Grietiņu Bīriņu (mir. 1898. IX), ar kuru jau iepazinies, dziedādams sava brāļa vadītā Jaunsvirlaukas korī. Ģimenē piedzimst meita Austra (mir. 1906) un dēli Paulis, Radagaiss (1895-1902) un Marģers (1898-1968). 1902. gadā Stepermaņu Krustiņš stājas otrajā laulībā ar Rīgas namsaimnieka meitu Olgu Veidi (1875-1941).
Māte bija ļoti dievticīga sieviete, tā bija Diduļu meita, viņas māte bija no kaimiņiem Vaideļiem, tiešām no Vaideļu dzimtas pie Salgales baznīcas, kur sensenos laikos otrā pusē Lielupei, iepretim Vaideļu mājām bija lielais ozols, kur notika vaidelaišu svinības. No mātes, šķiet, esmu iemīlējis dziesmas dzejot, kuras viņai tik ļoti patika.
Stepermaņu Krustiņš. Citēts pēc: Voldemārs Bergs. Vircava. Novada vēsture. Rīga: Valters un Rapa, 1940.
Profesionālā darbība
Sabiedriskā darbība1888: dibina Saldus Sadraudzīgo biedrību, pirmais tās priekšnieks, atver Saldū grāmatnīcu
1889: dibina Saldus bibliotēku un apgādu; dibina Pārtikas biedrību, pirmais priekšnieks; rīko teātra izrādes un spēlē pats
1890 7. I : Saldus Pārtikas biedrības veikala atvēršana
1893: atbalsta Saldus Sadraudzīgās biedrības nama celšanu
1894 (?): dibina Bauskas Sadraudzīgo biedrību
1922 - 1928: Jūrmalas pilsētas galvas biedrs un finanšu nodaļas vadītājs
1931 - 1939: dibina Rīgas Jūrmalas banku, pirmais tās direktors
Lugas 1887: Zemgalieši [sarakstīta 1883, pirmā latviešu vēsturiskā drāma par zemgaļu cīņām ar vācu ordeni]
1893: Altranstetas asins zieds [latviešu traģēdijas sākotne, centrā - Ziemeļu kara notikumi, idealizēts Reiholda fon Patkula tēls un viņa loma Baltijas liktenī]
1893: Mācītāja meita [patētiski romantiska mīlestības drāma]
1893: Ūdens meita [kārtu un nacionālā šķirtne kā drāmas cēlonis mīlestībā, pirmizr. 1905]
1893: Sodība [slepkavība un atmaksa]
1895: Ganu meita
1895: Goda dēļ [luga - disputs par Hermaņa Zudermaņa drāmas "Gods" izrādi]
1924: Revolūcija [cara Nikolaja II nogalināšana un Rasputina loma tajā]
1925: Zemgalieši. 2. daļa par latviešu strēlnieku cīņām I pasaules kara laikā un neatkarības karā
Nepublicēti darbi 1895: Plītnieks [sadzīves drāma 5 cēlienos, cenzūra aizliedz izrādīt. Fricis Adamovičs, toreiz skolotājs Bauskā, pēc lugas izlasīšanas nodēvē Stepermani par latviešu Šekspīru - Stepermaņu Krustiņa Atmiņas. LU ABR XV, III / RK3380, 8.-9. lpp.].
1897: Tumšas ēnas [cenzūra aizliedz izrādīt].
Antikrists [vēsturiska traģēdija 5 cēlienos]
Grēks [revolūcijas drāma 3 cēlienos]
Zelta ceļš [vēsturiska drāma 5 cēlienos]
Pūra lāde [joku luga 3 cēlienos]
Burtnieks [dzejoļu krājums]
Stāstu virkne: Dzeltējušas lapas
Ceļš uz sirdi [īsprozas krājums]
Citātu galerija
Bet tagad, lasītāj, es lūdzu - neper mani,
Ka atkal atgādināt gribu Stepermani!
Viņš - ciltstēvs visiem Saldus grāmatniekiem,
Kas nododas kā lasīšanas pūlēm, tā rakstīšanas priekiem.
Reiz baltā tīrumā viņš pirmo vagu dzina,
Nu Saldus grāmatnieki to lai apart zina!
Valdemārs Ancītis. Vēlreiz par to pašu. 1973. Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos. 2. daļa. Rīga: Garā pupa, 1994, 109.lpp.
Stepermaņu Krustiņš - gan pats īpatnējākais latviešu dramatiķis, kas pirmais mēģinājis radīt liela stila latviešu drāmu, smeldams vielu no savas tautas senvēstures.
Vilis Ambainis. Stepermaņu Krustiņš. Sējējs, 1940, nr. 3, 1.marts.
Teodors Zeiferts reiz izteicies kādā priekšlasījumā, Stepermanis ir vienīgais 80. un 90.gadu sākuma latviešu drāmatiķis, kas "nav locījis ceļus skatuves Bāla priekšā", t.i. nav rakstījis viegli rādāmās tautas lugas, bet domājis par liela stila traģēdiju; viņa sapņus piepildīja Aspazija, Rainis, Brigadere u.c. Stepermanis daudz mācījies no Šēkspīra, bet viņu varētu salīdzināt arī, piemēram, ar Sumarokovu, kas krievu drāmatiskās rakstniecības sākumā mēģināja dot skatuves darbus lielā stilā.
Pēteris Ērmanis. Stepermaņu Krustiņš. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1938, nr. 3.
Stepermaņu Krustiņu.. varētu atzīt par slieksni, kas šķir primitīvo, didaktiskiem mērķiem kalpojošo latviešu drāmu no klasiskās mākslas drāmas, jo no pirmās viņš ir apzinīgi atraisījies, bet otrai nav spējis visā pilnībā tuvoties.
Paula Jēgere-Freimane. Latviešu literatūras vēsture. 3. sēj. L. Bērziņa virsredakcijā. Rīga, 1935., 82. lpp.
[Stepermaņu Krustiņa] lugu galvenā tematika - vēsture un misticizēta romantika, traģiski cilvēku likteņi. (..) Stepermaņu Krustiņš tiecies rādīt liela stila drāmas, tās lielākoties rakstītas saistītā valodā (piecpēdu jambos), tomēr skatuvei maz piemērotas, bieži izplūdūšas, ar nekonsekvencēm varoņu raksturos.
Jānis Zālītis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003, 558.lpp.
Saiknes
Marģers Stepermanis - Dēls
Dzimtais vārds
Kristaps Krustiņš Stepermanis
Pseidonīms
Māriņš, Mārinis, Māriņa
Izglītība
1872–1877
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Mācījies pie skolotāja Vītola, komponista Jāzepa Vītola tēva.
Darbavieta
1877–1881
Jelgava
Strādā par rakstvedi pie Vircavas mežziņa Šmēmaņa (Schmemann) Jelgavā. Darbu turpina arī no 1885. līdz 1888. gadam.
1884
Rīgas Pilsētas Policijas Avīze
Rīga
Strādā par tulkotāju no krievu un vācu valodas, iepazīstas ar avīžnieku dzīvi Rīgā, ar Bernhardu Dīriķi, Vensku Edvartu, Aleksandru Vēberu u.c., kā arī ar izdevēju Pūcīšu Ģedertu.
1888–1894
K. Stepermaņa apgāds
Striķu iela 14, Saldus
Nodibina un vada savu grāmatu apgādu, atver grāmatveikalu un bibliotēku. Līdztekus tam strādā kā darbvedis un tulks pie izmeklēšanas tiesneša policijas kancelejā.
1894–06.1915
K. Stepermaņa apgāds
Rūpniecības iela 14, Bauska
Sievas tiesvedības mantojuma lietā dēļ pārceļas uz Bausku, turpina izdevējdarbību, atver grāmatveikalu toreizējā Tirgus laukumā.Pats no hipotēku bankas par 15.000 rubļiem viņš nopirka pašu lielāko māju Bauskā, kur daļu lielās telpas nomāja skolām un baptistu draudzei dievkalpojumiem, bet pārējās apdzīvoja īrnieki.Voldemārs Bergs. Vircava. Novada vēsture. Rīga: Valters un Rapa, 1940, 149.lpp.
Dienests
1881–1883
Kazarmu iela, Rīga
Dienē kā savvaļnieks jeb brīvprātīgais Krievijas armijas Vjazemskas dienesta un savvaļnieku pulkā. Vasaras kara apmācības notiek pie Ikšķiles.
Apcietinājums
1905
Jelgava
Par ierosinājumu sadalīt muižu zemi vienu mēnesi apcietinājumā. Naktī vairākus apcietināja, arī mani, un noveda uz Jelgavu, bet Čakstes kungs [vēlākais Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste], kas toreiz bija Krievijas valsts padomes loceklis, aizstāvēja mani pie ģenerālgubernatora, aizrādīdams, ka es kā lauksaimniecības biedrības priekšnieks izpildījis savu uzdevumu, veicinot ar lauksaimniecības lielāku paplašināšanu ienākumus arī valsts labklājības labā. Un es tiku atsvabināts.Citēts pēc: Voldemārs Bergs. Vircava: novada vēsture. Rīga: Valters un Rapa, 1940, 149. lpp.Stepermaņu Krustiņa atmiņas par šo notikumu: Dieva vaļa. Tautas Balss, 1922, nr. 31. - 37.
Emigrē
1915–01.1921
Novorogovskaja
Pirmā pasaules kara laikā no Bauskas izbrauc uz Alsviķiem, 1915. gadā - uz bēgļu nometni Elvā (Tartu apriņķis), kopš 1916. gada piecus gadus - Kaukāzā - Novorogovskaja, kur atbild par siena iepirkšanu un presēšanu, kā arī nosūtīšanu tālāk pārdošanai uz Baku. 1920. gadā ceļo uz Rostovu, lai 1921. gada janvārī atgrieztos Latvijā.
Dzīvesvieta
1921–1941
Valteri
Dzīvo Jūrmalā, Valteros, netālu no Lielupes, pilsētas galvas biedrs (1922-1928), finanšu nodaļas vadītājs un pilsētas bankas direktors (1931-1939).
Apglabāts
Apglabāts Rīgā, Meža kapos