Zvanpūtis

1897: apcietināts kopā ar citiem jaunstrāvniekiem Pēc atbrīvošanas vienu gadu policijas uzraudzībā pavadījis tēva mājās, tad aizbraucis uz Sibīriju.
1900: bijis ierēdnis zelta raktuvēs Amūras apgabalā, Krievijā. Krievu-japāņu kara laikā mobilizēts, frontē kontuzēts.
1905: dzīvojis dzimtajā novadā, kopā ar E. Andersonu vadījis LSDSP lauku centru "Mežmalieši", izdevis nelegālu laikrakstu "Tautas Balss".
1906: otro reizi devies uz Sibīriju, strādājis gan zelta raktuvēs, gan zvejniecībā.
1910: nokļuvis Kamčatkā, Krievijā. Gājis bojā nelaimes gadījumā – vētras laikā noslīcis jūrā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1894: dzejoļi "Brīvs es plašā jūrā jūtos..." un "Lītis un plūdi" laikraksta "Dienas Lapa" feļetona pielikumā (12.02.)

Citas publikācijas
1894–1895: vairāki dzejoļi iespiesti laikrakstā "Dienas Lapa"
1897: dzejoļi publicēti E. Treimaņa-Zvārguļa sastādītajā antoloģijā "Dzejas pūrs"
1897: dzejoļi publicēti "Saimnieču un zelteņu kalendārā 1897. gadam"
1905: dzejoļi publicēti laikrakstā "Latvietis"

Dzejoļi "Strādnieka kokle" (izveidots no dzejoļiem "Grūtdieņu žēlas" un "Raudula") un "Pie ķeizara pils" kļuvuši par revolūcijas masu dziesmām.

ATDZEJOJUMI

Latviskojis M. Ļermontova, N. Ņekrasova, H. Heines, A. Negri, A. Pļeščejeva dzejoļus. 

PAR ZVANPŪŠA DAIĻRADI

"Zvanpūtis asinājis savus dzejoļus kā cīņas ieročus un metis tos brīvības cīņu svaru kausā par labu darba tautai."

Birkerts, Antons. Dzejnieks Zvanpūtis. Karogs, nr. 5, 1956.

"Viņa dzejas izteiksmei trūkst lakonisma, dzejas gleznu spilgtuma. Ir daži nevēlami prozaismi un grēkojumi pret ritmu. Taču viņa dzejai ir spilgti izteikts sabiedrisks raksturs."

Reiskarte, Zenta. Zvanpūti atceroties. Karogs, nr. 11, 01.11.1973.

"Neraugoties uz nelielo sarakstīto dzejoļu skaitu, kuri galvenokārt, sākot ar 1894. gadu, ir publicēti "Dienas Lapā", Zvanpūtis ir likumsakarīga parādība gadsimtu mijas latviešu dzejā. Attīstoties sabiedriskajai domai, saasinoties iedzīvotāju slāņu pretrunām, bija jārodas asai, neapmierinātai vārsmai, bija jāieskanas trauksmi vēstošām skaņām. Šajā laikā par dzejnieku iekšēji top Rainis, pirmoreiz apkopojumā iznāk Eduarda Veidenbauma dzeja. Rīgā un citās pilsētās organizējas pirmie strādnieku pulciņi, pēc pavisam neilga laika, tikai 10 gadiem, ieblāzmo 1905. gada mēneši, bet vēl ātrāk, pašās gadsimta beigās, kā smags dūres belziens Rīgas un Latvijas pašapmierinātībā ietriecas "Rīgas dumpis". Mums nezināmi apstākļi vai arī ļoti kritiska attieksme pret savu talantu Zvanpūtim nav |āvuši uzrakstīt vairāk, kā arī dzejiskajā izteiksmē sasniegt tālaika latviešu lirikas augstāko līmeni. Šodien mums joprojām ir jāsamierinās arī ar dažādās antoloģijās un E. Treimaņa-Zvārgu|a 1897. gadā izdotajā "Dzejas pūrā" iespiesto. Iespējams, ka daudzas dzejnieka rakstītas rindas noklīdušas, tomēr atcerēties viņu tikai simtajā dzimšanas dienā ir par maz."

Veitners, J. Strādnieku kokles stīgotājs. Padomju Jaunatne, nr. 237, 02.12.1973.

Kārlis Dāvids Viļķers

1880–1887
Lielvircavas 4-klašu pamatskola
Lielvircava
Mācījies Lielvircavas pagastskolā.

1887–1891
mācījiesno kuras pēc tēva nāves izstājies līdzekļu trūkuma dēļ; gala eksāmenus vēlāk nokārtojis Jelgavas reālskolā

1887–1891
Jelgavas reālskola
Svētes iela 18, Jelgava
Mācījies Jelgavas reālskolā, no kuras pēc tēva nāves izstājies līdzekļu trūkuma dēļ. Gala eksāmenus nokārtojis vēlāk.

1894–1897
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Korektors.

1900–1904
Amūras apgabals
Ierēdnis zelta raktuvēs.

1905–1906
Vircava
Kopā ar E. Andersonu vadījis LSDSP lauku centru "Mežmalieši", izdevis nelegālu laikrakstu "Tautas Balss". 

1906–1910
Sibīrija
Strādājis gan zelta raktuvēs, gan zvejniecībā.

1897
Rīga
Apcietināts kopā ar citiem jaunstrāvniekiem.

1904–1905
Krievija
Krievu-japāņu kara laikā mobilizēts, frontē kontuzēts.