Izdevējdarbība un grāmatu tirdzniecība
1873. gadā Jelgavā, Lielajā ielā 21 atvēra grāmatveikalu ar plašu maksas lasāmbibliotēku un apgādu. Vēlāk filiāles iekārtotas Jelgavā un Bauskā.
No 1892. gada bija spiestuves īpašnieks Jelgavā. Iespiedis vairākus laikrakstus, no 1892. gada laikrakstu "Tēvija".
Nozīmīgākie izdevumi
Dzīves laikā apgādājis apmēram 280 grāmatu – latviešu prozu un dzeju, lubu literatūru, lugas (aptuveni 50), zinātniskos izdevumus un tulkojumus.
Pirmais izdotais darbs – brāļa Jura Alunāna rakstu apkopojums "Tautas saimniecība" (laists klajā 1867. gada martā). Grāmatas pielikumā Heinriha Alunāna uzrakstīta brāļa Jura biogrāfija.
1867, 1869: Jura Alunāna "Dziesmiņas"
1879: brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki" (pirmizdevums)
1880: Matīsa Kaudzītes sastādītā dzejas antoloģija "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas" (pirmizdevums)
Galvenokārt Ādolfa Alunāna lugas – "Paša audzināts" (1869), "Mucenieks un muceniece" (1872), "Icigs Mozess" u.c. atkārtotos publicējumos.
Apgādājis valodu mācību grāmatas un vārdnīcas, 19. gadsimta 90. gados aktīvi darbojies zinātniskajā grāmatniecībā.
1891: A. Lerha-Puškaiša "Latviešu tautas pasakas" (1-3)
1891: K. Mīlenbahs "Par valodas dabu un sākumu"
1889, 1891: enciklopēdiskais rakstu krājums "Sēta, daba, pasaule" (5., 6. laidiens)
1893: K. Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" (2. daļa)
1893–1901: "Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājums" (3.–6. laidiens)
1897–1898: "Konversācijas vārdnīcas" 27., 28. burtnīca
Izdevis arī Valtera Skota, Čarlza Dikensa, Bjērnstjernes Bjernsona darbus, bērnu un jaunatnes literatūru (kopš 1886. gada sērijā "Bibliotēka").
Darbība literatūrā un publicistikā
No 1857. gada publikācijas laikrakstā "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes", krājumā "Sēta, daba, pasaule" u.c. par izglītības, tautsaimniecības, zemkopības, dabaszinātņu, ģeogrāfijas, vēstures, valodniecības u.c. jautājumiem, latviešu un krievu presē publicējis rakstus pret latviešu pārvācošanu.
Sarakstījis tēlojumus, stāstu "Kāršu spēlēšanas augļi" (1859), apceri "Kurzemes ļaudis un vidi" (pēc A. Heikinga, 1867).
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
Tulkojis Nikolaja Gogoļa lugu "Revidents" (1871), Aleksandra Ostrovska lugu "Pašu ļaudis – gan izlīgsim" (1873).