PAR ROMĀNU "IDEĀLISTI"
"Viss tas nu materiāls labs, bet — kā padevusies pati romāna celtne? Un vai jel maz tur vēl atlika autoram spēku romāna celtnei, ja viņam citi nolūki, ne mākslinieciski? Tad arī jāsaka, ka panākumi še tikai vidēji. Mākslinieciskais līmenis nav visai augsts. Īpaši pats svarīgākais — saimniecības izveidošanas darbs — vairāk aprakstīts nekā parādīts. Ainas vienmuļas, bez raksturīguma; lasītājs savu acu prekšā daudz neko neredz, viņam jāpieliek daudz spēku, lai iedomātos aiz protokola pašu tiesas un nozieguma ainu. Cilvēku tipi, tiklab pašu ideālistu, kā viņu pretinieku — barona, mācītāja — gan vēsturiski pareizi līdz pārspīlējumam, bet pārāk stīvi, bez individuālajām īpašībām. Interesi modina skats pie Pobedonosceva, bet jo sevišķi 1905. gada notikumi. Reakcijas trakošana, lai arī varbūt pārspīlēta, bet tomēr ticama, jo pilnīgi iederas tai laikā. Un vācu muižnieku sašutumu arī varam iedomāties, ja tikai nepiemiedzam acis pret latviešu revolūcionāru darbību. Vācu baronu un krievu kazāku rīkošanās Celmiņa muižā un tās apkārtnē katra latviešu lasītāja dvēselē uzvandīs lielāko sašutumu, bet arī domas: kas latvietim darāms, lai tas neatkārtotos, lai svešnieks ar šādiem nolūkiem nespertu kāju uz Latvijas zemes?"
Goba, A. Kārlis Jannau's. Ideālisti. Daugava, nr. 3, 01.03.1933.