Mikus Skruzītis

Mikus Skruzītis ir dzimis Miķeļa Skruzīša (1829-1899), "Stanānu" saimnieka, un viņa sievas Dārtas (1840-1916), dzimušas Kundrat, ģimenē. Tēvs no Neretas muižas izpircis zemi, iegūstot vislielākās mājas pagastā (312 pūrvietas) un, prasmīgi saimniekojot, nopelnīja līdzekļus sava dēla skološanai. Tēvs bijis arī grāfa Šuvalova Neretas meža pārzinātājs, pagasta tiesas priekšsēdētājs un pagasta vecākais.
Mikus Skruzītis un viņa māsa Marija Skruzīte (1869-1922) palika neprecējušies, "Stanānos" dzīvojošā Skruzīšu dzimta palika bez turpinājuma.
Māsa Marija Skruzīte, labi skolota, Pirmā pasaules kara laikā "Stanānos" ierīko privātskolu, kurā māca apkaimes bērnus.

Publikācijas presē


Vēsture, dabas zinātnes, ceļojuma apraksti, piemiņas raksti
1884: "Latviešu Avīzes" jaunās redakcijas vadībā [par "Līgo" svētkiem]. Baltijas Vēstnesis, nr. 178.
1885: Iz cilvēces senatnes. Rota, nr. 46, 12.11.
1886: Par zemes attīstīšanos. Rota, nr.7., 8.
1887: Baltijas jūras un viņas piekrastes pārmaiņas. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 43.
1889: Kāds vārdiņš izbraucējiem uz Siguldu. Baltijas Vēstnesis, nr. 107.
1889: Rīgas Pulvera tornis. Vēsturiska skice. Baltijas Vēstnesis, nr. 108.
1890: Kāds vārds Latvju muzeja lietā. Baltijas Vēstnesis, nr. 128.
1892: Tautas svētki Jelgavā 29. un 30. augustā 1892. gadā. Austrums X, 305.-309.lpp.
1892: Jaunās pasaules atradējs [par Kristoforu Kolumbu]. Austrums, X, 293.-297.lpp.
1893: Vidzemes Šveicijā [ceļojuma apraksts]. Austrums, XII, 584.-586.lpp.
1894: Kurzemes Šveicija [ceļojumu apraksts: Sabile, Kandava, Talsi]. Austrums, I, 64.-66.lpp.; II, 184.-185.lpp.; III, 289.-291.lpp.
1894: Jūras dibena noslēpumi. Austrums, I, 81.-82.lpp.
1894: Teodors Billrots [nekrologs]. Austrums, III, 306. lpp.
1894: Sadi Karno [par Francijas prezidenta atentātu]. Austrums, VII, 59.-60.lpp.
1894: Teķnisku nosaukumu lietā. Austrums, VIII, 176. lpp.
1894: Arktiska izstāde Rīgā. Austrums, VIII, 174.-175.lpp.; IX, 253.-254.lpp.
1894: Gaisa kuģi. Austrums, 522.-525.lpp.
1894: Kundziņu Kārlis. Austrums, III, 305. lpp.
1895: Baltijas vēstures un valodu izpētīšanai [bibliogrāfija pēc "Indogermanische Forschungen"] Austrums, I, 80. lpp.
1895: Mūsu lauka irbes (kuratiņas). Zemkopis, nr. 3.
1895: Vēstule iz Prāgas, Baltijas Vēstnesis, nr. 273, nr. 278.
1896: Pirmais zemnieku likumu mēģinājums Kurzemē. Iz Baltijas Tiesību vēstures. Baltijas Vēstnesis, nr.272; Tiesu kalendārs 1900, 46.-52. lpp.
1898: Konversācijas vārdnīcas 27. burtnīca. Baltijas Vēstnesis, nr. 50.
1898: Mūsu konversācijas vārdnīcas lietā, Baltijas Vēstnesis, nr. 110.111.
1898: Veselības aizsargāšanas labā [peļama vienaldzība pret diloņa izplatīšanos] Baltijas Vēstnesis, nr.138.
1904: Par sēklas labību nākamam pavasarim. Zemkopis, nr. 44.

Raksti par teātri, recenzijas

1893: Hermans
Rode-Ebelings. Austrums, IX, 276.lpp.
1893: Iz mūsu
teātra dzīves. Austrums, I pusgadā:
93., 191., 289., 389., 493., 587. lpp.; II pusgadā: 88., 184., 276., 383., 482., 592.lpp.
1893: Pēteris
Ozoliņš. Austrums, IX, 227. lpp.
1894: Iz mūsu
teātra dzīves. Austrums [katrā šā
gada numurā].

Raksti par tradicionālo kultūru, par etnogrāfiju
1887: Par modēm un apģērbu. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 227.
1892: Tautas apģērbs, Austrums, IX, 236.lpp.
1893: Vācele, ķerbele, grezele, grozs. Austrums, III, 289. lpp.
1893: Eža un dobe. Austrums, X, 382.lpp.
1894: Tautiskais apģērbs. Pastala. Austrums, IV, 416.lpp.
1894: Vargas. Austrums, VI, 633. lpp.
1894: Tautisks apģērbs. Kabilniece. Austrums, XII, 537.lpp.
1895: Latviešu tautas apģērbs savā vēsturiskā attīstībā un nozīmē. Kultūrvēsturiska studija. Austrums, I, 10.-13.lpp.; III, 240.-242.lpp.
1896: Par latviešu māju zīmēm. Austrums, nr. 12, 903.-904.lpp.
1897: Par Virgus tautisko apģērbu. Baltijas Vēstnesis, nr. 247.
1898: Senlaiku kapenes, Baltijas Vēstnesis, nr. 186.
1898: Par pilskalniem, upuru kalniem un kapenēm senajā Vidus-Sēlijā, Baltijas Vēstnesis, 290; Baltijas Vēstnesis 1899, 6., 10., 11.
1900: Ueber die ehemalige lettische Färbekunst. Sitzungsberichte der Alterthumsgesellschaft Prussia. [raksts tulkots un publicēts latviski divkārt: 1902; 1916].
1902: Par latviešu senajo krāsošanas mākslu. Tēvija, nr. 21.-23.
1916: Par latviešu citreizējo krāsošanas mākslu. Līdums, nr. 202.-206

Recenzijas par latviešu daiļliteratūru
1892: Kāds vārds
godalgu lietā par oriģināllugām. Baltijas
Vēstnesis, nr. 70.
1893: Apsīšu Jēkaba
Raksti. III Iz tautas bilžu galerijas. Austrums
IV, 384.lpp.
1893: Dzejoļi.
Sacerējis Augusts Kažoks. Austrums,
IV, 384. lpp.

Oriģinālproza
1889: Ziemassvētku
vakarā. Iz tautas dzīves pagātnē. Baltijas
Vēstnesis, nr. 289., 290.

Darbi atsevišķos izdevumos

Monogrāfisks apcerējums
1889: Sēļi - Kurzemes augšgala senči. Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa. [manuskripts 1887, godalgots].

Daiļliteratūras tulkojumi
1878: Nepatiesi uz nāvi notiesāts jeb Pēters Starofskis un skaistā Šušana. Jelgava: J. Šablovskis [stāsts]
1889: Vēršu kupčis. Joku luga 5 cēlienos no Fr.Kaizera "Der Oheim aus Steyermark". Jelgava: Zīslaks.
1890: Mājas atslēga [lugas "Der Hausschlüßel" tulkojums, identificēta pēc recenzijas Düna Zeitung: Lettisches Theater, nr.50(05.03.1890).

Ceļvedis
1888: Vadonis pa Rīgu Latviešu III. vispārīgajos dziedāšanas svētkos. Rīga: "Rigaer Tageblatt" drukātava.
Citi nozīmīgi darbības virzieni
iesūtījis 235 tautasdziesmas Kr. Barona krājumam no Neretas, Ērberģes un Sunākstes līdzdalība III un IV Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku organizēšanā, "tautiskā apģērba" komisijās, zīmējot koristiem stilizētus tautiskā apģērba paraugus, viens no tiem izmantots Dziesmu svētku suvenīra - tautiska lakatiņa pagatavošanālīdzdalība J. Dravnieka Konversācijas vārdnīcas redkolēģijālīdzdalība Jelgavas lauksaimniecības izstādes rīkošanā (1895),
kā tās “apogeju” vācu avīzes (sal. Rigische Rundschau nr.143(1895)) min Skruzīša uzcelto etnogrāfiskiem aprakstiem atbilstošo Augšzemes dūmistabu - guļbaļķu zemnieku māju, kā arī tajā izvietotās zemnieku figūras pilnā augumā raksturīgos tērpos un darot dažādus darbus.līdzdalība Latviešu Etnogrāfiskās izstādes organizēšanā (1896) - izstādes komitejas sekretārs, izstrādā koncepcijas gala variantu.

Skruzītis jau pirms A. Bīlenšteina piedāvāja savu Sēlijas seno robežu interpretāciju, kura lielās līnijās sakrīt ar pašlaik atzīto, lai gan pie Sēlijas viņš droši pieskaitīja arī Kaplavas un Varnaviču apvidu. Skruzītis, varbūt ne bez pamata, izcēla Augšzemes kā "salu zemes" īpatnību, pievērsa uzmanību arī daudzajiem vietvārdiem, kas satur "salas"vārdu. Šī mazā grāmatiņa [par "Sēļi, Kurzemes augšgala senči"] bija pirmais vērā ņemamais latviešu autora darbs Latvijas vēsturiskajā un etniskajā ģeogrāfijā, kur skartas arī latviešu etnoģenēzes problēmas. Līdz ar šā darba parādīšanos Sēlijas un sēļu vārds tika izcelts no aizmirstības un iespiedās plašākas Latvijas lasošās sabiedrības daļas atmiņā.
No: Lilita Vanaga. Mikus Skruzītis. Dabas un vēstures kalendārs 2003. Rīga: Zinātne, 2002, 160.lpp.

[Jelgavas Lauksaimniecības izstāde 1895. gadā] kļuva par pirmo brīvdabas etnogrāfisko ekspozīciju Latvijā un baudīja milzīgu apmeklētāju interesi (..). Tāpēc nav brīnums, ka, izstrādājot Latviešu etnogrāfiskās izstādes plānu brīvā dabā, Skruzītis izmantoja gan paša pieredzi, gan citviet Eiropā tolaik modernus izstāžu iekārtošanas paraugus. Viens no tādiem bija arī čehu etnogrāfiskā izstāde Prāgā, kurp Skruzītis devās 1895. gada novembrī. Ceļā uz Prāgu viņš arī apmeklēja Berlīnes, Drēzdenes un Vīnes muzejus. Kad Skruzītis ieradās Prāgā, izstāde jau bija beigusies un daļēji nojaukta. Skruzītis Prāgā pavadīja divdesmit dienas. Šajā laikā viņu laipni uzņēma čehu filologs, baltu valodu pētnieks Jozefs Zubatijs un arheologs, ģeologs, antropologs, etnogrāfs un topošā čehu etnogrāfiskā muzeja vadītājs Lubors Nīderle. Viņi iepazīstināja Miku Skruzīti ar čehu izstādes rīkošanas un iekārtošanas procesu, uzdāvināja vairāku izstādes nodaļu katalogus un vienu izstādes fotoalbumu (..) Pēc atgriešanās no Čehijas Skruzītis izstrādāja galīgo Latviešu etnogrāfiskās izstādes programmu, ko ar dažām izmaiņām apstiprināja.
Sanita Stinkule. "Steigsimies turpu, kur satek lieli un mazi ceļi, uz Rīgu - uz latviešu izstādi!". Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896. Rīga: Neputns, [2016], 136.-140.lpp.


Piemiņas saglabāšana - Skruzīšu Mikus balva
1991: Velta Toma iedibina Skruzīšu Mikus balvu (7000 rubļu, 1993. gadā - 100 Eur) Latvijas tautskolotājam - pagasta garīgās un kultūras dzīves rosinātājam. Pretendentus izvirza pagastu skolas, tos izvērtē un balvu piešķir Latvijas Kultūras fonda komisija. 1992. gadā balvu saņem Viļakas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lūcija Bondare.

etnogrāfs
literāts

Skruzits

Sk., Skr., M.S., M.Skr.

1872–06.1874
Neretas Ķestera skola
Nereta
mācījies, laiks precizēts pēc: Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. Rīga, 1893, 161.lpp.

08.1874–1876
Jēkabpils apriņķa skola
Jēkabpils
mācījiesJēkabpils apriņķa skolā

1881–1882
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Mācījies pabeidzis reālskolas kursu.

1884–1889
Rīgas Politehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
studējis arhitektūru (1884-1885); ķīmiju (1885-1888) un lauksaimniecību (1888-1889).

1877
Zalve
Strādā pie grāfa Šuvalova inspektora.

1878–1880
Ērberģes muiža
Strādā Ērberģes, toreiz - Taubes muižā - par mežkunga palīgu, gatavojas mācībām ģimnāzijā.

1884–1889
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Referents, pārspriež mākslas un amatniecības jautājumus, kā arī raksta ievadrakstus par etnogrāfiskiem un ar vēsturi saistītiem jautājumiem.

1892–1895
Laikraksts "Tēvija" (1884–1914)
Jelgava
Līdzstrādnieks

1892–1895
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Jelgava
Līdzstrādnieks

1896–1905
Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
Dzīvo un strādā tēva mājās, publicējas latviešu presē

1884–1890
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Rakstvedis no 1884. līdz 1886. gadam un no 1888. līdz 1890. gadam.

1884–1889
Studentu korporācija "Selonija"
Stabu iela 17, Rīga
Studiju laikā Rīgas Politehnikumā korporācijas biedrs

12.1890–14.12.1891
Latviešu muzejs
Merķeļa iela 13, Rīga
Muzeja un monētu krājuma pārzinis, Skruzītis strādā pie arheoloģisko un etnogrāfisko priekšmetu krājuma sakārtošanas. No 1875. līdz 1888. gadam muzeja rīcībā nonākuši 140 arheoloģiski priekšmeti. 1890. gada 3. jūlijā kopā ar P.Kalniņu un J. Valteru dodas pirmajā Rīgas Latviešu biedrības muzeja rīkotajā ekspedīcijā uz Lejaskurzemi - apseko Kurzemes jūrmalu no Embūtes caur Liepāju, Nīcu, Bārtu un Rucavu līdz Klaipēdai, vēlāk Alsungu un Venstpili, no kurienes caur Popi, Dundagu, Talsiem, Kabili Tukumu augusta sākumā atgriežas Rīgā. Ekspedīcijas rezultātā muzejs krietni paplašina kolekcijas, iegūst jaunus teicējus, kā arī uzticīgus etnogrāfisko priekšmetu ziedotājus. No: Matilda Leimane. Latvijas Vēstures muzeja pirmsākums (Rīgas Latviešu biedrības muzejs). Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. daļa. 1996, 50. sēj., 6.(587.) nr., 62.lpp.Skruzītis kā muzeja pārzinis rūpējas arī par muzeja telpu iespējamu paplašināšanu - piedāvā ideju to ierīkot vecajā Pulvertornī, tas tomēr nedod gaidītos rezultātus.

1892–1905
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Darbojies Rakstniecības nodaļā

11.1895
Prāga
Ceļojuma mērķis - Lielā Čeho-slāvu etnogrāfiskā izstādē. Kad Skruzītis Prāgā ierodas, izstāde beigusies, tā arī ir daļēji demontēta. Tomēr Skruzītis Prāgā pavada 20 dienas un iegūst vērtīgu ar izstādi saistītu izziņas materiālu, tiekas ar čehu pētniekiem. Ceļojumu apmaksā (125 rbļ.) Rīgas Latviešu biedrība. Nolūks - gūt pieredzi topošās Latviešu etnogrāfiskās izstādes sagatavošanā. Ceļā apmeklē arī Berlīnes, Drēzdenes un Vīnes muzejus.

1898
Sēlija
Brīvajos brīžos apmeklē Neretu, Pilskalni, Dignāju, apsekojot pilskalnus, upurkalnus, kapulaukus, vācot ziņas, t.sk. nostāstus. Sastāda Vidussēlijas arheoloģisko karti, kuru nodod Latviešu Literārajai (Draugu) biedrībai ar aicinājumu rīkot kopīgas latviešu un vācu arheoloģiskās ekspedīcijas.No: Lilita Vanaga. Mikus Skruzītis. Dabas un Vēstures kalendārs 2003. Rīga, 2002, 165.lpp.

03.10.1981
Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
Māju vietā ar Neretas pagasta vadītāja Tāļa Zālīša un Dižkoku atbrīvotāju grupas gādību uzstādīts tēlnieka Viļņa Titāna sagatavots piemiņas akmens ar mājvietas "Stanāni" vārdu.

05.02.1905
Ķesteru kapi
Apglabāts pēc v.st. 24. janvārī blakus vecākiem un māsai Marijai. Kaps atrodams, ieejot kapsētā, nogriežoties pirmajā celiņā pa kreisi. Uz kapa plāksnes - Rūdolfa Blaumaņa teksta pārfrazējums: "Domājām apsēt lielus laukus, bet ne stūrīša nepaspējām."

Maskavas latviešu pulciņa zinātniskās prēmijas
Sēļi, Kurzemes augšgala senči [tobrīd - manuskripts]
1887