Jānis Frīdenbergs-Mieriņš

1 bilde
Lomas: dzejnieks

07.01.1869 – 04.06.1894

Jānis Frīdenbergs-Mieriņš (īstajā vārdā Jānis Frīdenbergs; 1869–1894) – dzejnieks. Viens no ražīgākiem tautiskā romantisma norieta laika dzejniekiem. Dzejnieka Andreja Pablo Mierkalna vectēvs.

Dzimšanas laiks/vieta

07.01.1869
Mazrūtiņi

Miršanas laiks/vieta

04.06.1894
Kuldīga

Personiska informācija

Dzimis saimnieka ģimenē. Precējies ar Alvīnu, dzimušu Beķeris. Dēls Jānis Mieriņš – agronoms. Mazdēls Andrejs Pablo Mierkalns – dzejnieks.

Mācījies Sesavas pagastskolā, Jelgavas reālskolā. Pēc tās beigšanas devies uz Rīgu, lai apgūtu tirdzniecību. Tomēr iecerētā profesija Frīdenbergu-Mieriņu nesaistīja, un viņš sāka strādāt Kuldīgas apriņķa policijas valdē par reģistratoru.

Jānis Frīdenbergs-Mieriņš beidza dzīvi pašnāvībā.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

1887: pirmā publikācija – dzejolis "Pirmais pērkons" laikrakstā "Balss" 1887.29.IV.

Pazīstams galvenokārt kā dzejnieks, publicējis arī dažus stāstus. Ir viens no ražīgākajiem tautiskā romantisma norieta laika dzejniekiem. Mākslinieciskajā ziņā veiksmīgāki ir liriskie dzejoļi, sižetiskie dzejojumi izplūduši un virspusēji. Frīdenberga-Mieriņa dzejas galvenie motīvi – tēvzemes mīlestības cildinājums, sāpes un vilšanās, skumjas un bezcerība. Formas un satura ziņā nozīmīga ir balāde "Taurētājs" (1889). Dzejoļi "Pie ezera", "Viņai" u.c. liecina par liriska dzejnieka talantu.

Jāņa Frīdenberga-Mieriņa dzeja sakopota krājumā "Līgas skaņas" (1-2, 1889-1891).
Rokrakstā palikusi drāma dzejā "Greizsirdības upuri" (glabājas LU Akadēmiskajā bibliotēkā).

Citātu galerija

"No Kuldīgas redzamākiem darbiniekiem vēl pieminams Frīdenberģu Jānis (Mieriņš), ar ko mēs darbojāmies kopā Sadraudzīgā biedrībā kā valdes locekļi. Pa reizei satikos ar Mieriņa arī viņa dzīvoklī, bet sevišķi tuvas attiecības man ar viņu nebija. Mieriņš pēc savas dabas bija kluss, maz runāja, stāstīja; arvien sevī grimis, noslēgts. Raksturīgi bija tas, kad mēs ar viņu, tā jauno sieviņu un tuvo draugu adv. Valtera, gājām pa aleju pastaigāties, tad Mieriņš aizvien domās grimis nogāja labu gabalu uz priekšu, jo viņš pie mūsu sarunām tikpat kā nemaz neņēma dalību. Tad bija jāuzsauc, lai pa gaida, lai neskrej!.. Drīz pēc kāzām Mieriņš nošāvās."

Zeltmatis. Kā es aizbraucu pasaulē. Piesaule, Nr. 12., 1935., 663. lpp.

Saiknes

Nodarbes

Dzimtais vārds

Jānis Frīdenbergs

Izglītība

Sesavas pagastskola
Sesava
Mācījies Sesavas pagastskolā.

Jelgavas reālskola
Jelgava

Darbavieta

Kuldīga
Strādājis Kuldīgas apriņķa policijas valdē par reģistratoru.

Piemiņas vietas

1935
Kuldīga
1935. gadā Kuldīgas pilsētas valde pārdēvēja Mazo Dzirnavu ielu par Frīdenberga-Mieriņa ielu. Lēmums par ielu pārdēvēšanu apstiprināts Pašvaldības departamentā 1934. g. 14. novembrī 101566. num. Mūsdienās Leona Paegles iela.

Apglabāts

1894
Kuldīga
Apbedīts Vecajos kapos.