Jānis Rapa

Dzimis 1885. gada 17. aprīlī plkst. 6.00 no rīta turīga saimnieka Kristapa un Annas (1860–1943) Rapu ģimenē. Māsa – Natālija.
Jāņa Rapas vectēva sieva ir Jāņa un Annas Brigaderu tēva māsa.

Mācījies vietējā pagastskolā, beidzis Jelgavas reālskolu (1905), Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības fakultāti (1910).

1911. gadā savā īpašumā ieguva Annas Brigaderes brāļa Jāņa Brigadera grāmatu apgādu, kā arī veikalu.

Jāņa Rapas dēls Guntiņš no pirmās sievas Martas miris drīz pēc dzemdībām. Neilgi pēc tam asins saindēšanās dēļ mūžībā aizgājusi arī sieva Marta Rapa (dzimusi Līdums, 1901–1931).
Otrā laulība – ar skolotāju, vēlāko grāmatizdevēju Elfrīdu Rapu (dzimušu Pētersoni). Laulībā dzimst dēls – nākamais grāmatizdevējs Jānis Rapa (jr.).

Izdevējdarbība
1911. gadā ieguva īpašumā Jāņa Brigadera grāmatu apgādu un veikalu.
1912. gadā nodibināja (kopā ar Arturu Valteru) grāmatniecības uzņēmumu "Valters un Rapa" (komanditsabiedrība, no 1920. gada akciju sabiedrība). Rapa bija tās direktors rīkotājs, un viņa vadībā akciju sabiedrība izveidojās par lielāko un nozīmīgāko latviešu izdevniecību ar spiestuvi un veikalu (apmēram 50% no visas Latvijas grāmatu produkcijas). Uzņēmums izdeva latviešu un pasaules rakstnieku, filozofu, zinātnieku, folkloras darbus augstvērtīgā tehniskā un ilustratīvā apdarē.

Rapa darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās (V. Olava, Z. Meierovica, A. Brigaderes fonds), 1922–1936 bija Latvijas grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs, iekārtoja A. Brigaderes muzeju un parku Tērvetes Sprīdīšos, rakstīja presē par grāmatniecības un sabiedriskiem jautājumiem, par A. Brigaderi ("Daugava", 1934, 1).

1940. gadā padomju vara uzņēmumu "Valters un Rapa" nacionalizēja (uz tā bāzes izveidoja VAPP apgādu).
Rapa beidza dzīvi pašnāvībā.

Recepcija
2012: Zigurds Vidiņš par J. Rapas ģimeni uzņēmis filmu "Grāmatnieku gadsimts" (2012).

Studentu korporācija "Talavija"
Lāčplēša iela 30, Rīga
Studiju laikā iepazinies ar Zigfrīdu Annu Meierovicu, kura mudināts iestājies studentu korporācijā "Tālavija", kļūdams par aktīvu biedru un literāru sapulču organizatoru. Pēc studijām Rapa darbojās Filistru biedrībā, bet kopš 1914. gada bija "Tālavijas" Filistru biedrības priekšsēdētājs.

1922–1936
Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrība
Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs

1894
Kalnamuižas pagastskola
Tērvete
No 1894. gada mācījies Kalnamuižas pagastskolā.

1905
Jelgavas reālskola
Svētes iela 18, Jelgava
1905. gadā beidzis Jelgavas reālskolu ar zelta medaļu.

1906–1910
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Sākotnēji iestājies Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē, 1905./1906. mācību gada rudenī Rapa pārgāja uz Tirdzniecības fakultāti. 1911. gada 27. janvārī ieguva tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, aizstāvēdams disertāciju "Anglijas un Vācijas tirdzniecības un rūpniecības banku organizācija un darbība". Institūtu J. Rapa beidza ar pirmās šķiras diplomu.

1910
Marijas iela, Rīga
Paralēli studijām Rīgas Politehniskajā institūtā strādājis Jāņa Brigadera grāmatu veikalā un apgādā Marijas ielā.

1912–1940
Valters un Rapa
1912. gadā kopā ar Arturu Valteru dibinājis grāmatniecības akciju sabiedrību "Valters un Rapa". Uzņēmumā pildījis direktora rīkotāja amata pienākumus.

1933–1940
Rakstnieces Annas Brigaderes muzejs "Sprīdīši"
Sprīdīši
Annas Brigaderes muzeja dibinātājs un pirmais vadītājs

1940–1941
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
Strādājis VAPP par tehnisko redaktoru.

12.01.1926–07.11.1926
Brīvības iela 38, Rīga

1990
Dobeles novada grāmatnieku muzejs
Ķipi
Mūsdienās Jāņa Rapas dzimtajās mājās ierīkots muzejs, kurā daļa ekspozīcijas veltīta Jānim Rapam, apskatāma arī plaša apgādā "Valters un Rapa" izdoto grāmatu kolekcija.

Rīgas Pirmie Meža kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 1927. gada 15. novembrī.
III šķira
1927