Eduards Zīslaks

Dzimis amatnieka Johana Zīslaka ģimenē.
Apprecējies 1875. gadā.

1867. gadā beidzis Jelgavas reālskolu un bijis māceklis guberņas tipogrāfijā Jelgavā (1867–1870) un Pēterburgā. No 1872. līdz 1875. gadam turpinājis amata apgūšanu Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā.

Izdevējdarbība un grāmatu iespiešana
1875. gadā atvēris savu izdevniecību un tipogrāfiju Jelgavā, 1881. gadā ieguvis atļauju ierīkot spiestuvi ar tvaika mašīnu. Zīslaka apgādam raksturīga augstvērtīga grāmatu apdare, viņš ieviesa vairākus jauninājumus: no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus.
Spiestuve pieņēma pasūtinājumus no Pūcīšu Ģederta, Bernharda Dīriķa, Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas, Indriķa (Heinriha) Alunāna, Jēkaba Dravnieka, Māteru Jura grāmatu apgādiem.

Nozīmīgākie Eduarda Zīslaka apgāda izdevumi
1877: Matīss Kaudzīte "Vadons ortogrāfijas mācībā tautas skolām" (arī ar nosaukumu "Ortogrāfijas kurss")
1879: J. V. Gētes "Lapsa Kūmiņš" E. Dinsberga tulkojumā ar vācu oriģinālizdevumam darinātajām V. Kaulbaha ilustrācijām
1879: Jēkabs Vinklers "Zeme kā zvaigzne pasaules plašumā jeb matemātiskā ģeogrāfija"
1880: Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa poēma "Zalkša līgava"
1881: Augusts Bīlenšteins (sast.) 1000 Lettische Rätsel
1883: Augusts Bīlenšteins (sast.) "Latviešu mīklas"
Abi A. Bīlenšteina vākumi līdz pat 1927. gadam paliek plašākie latviešu mīklu apkopojumi.
1876–1888: "Latviešu kalendārs" ar literāro pielikumu
1876–1896: bērnu grāmatu sērija "Grāmatu krājums jaunībai" (10 grāmatas, pēdējais iespiedums pie J. Landsberga)
1880–1884: pirmais latviešu ilustrētais žurnāls "Pagalms"
1884–1889: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas "Rakstu krājums" (2–5)
1888: Ādolfs Alunāns, luga "Kas tie tādi, kas dziedāja"

Nozīmīgākie iespiedumi Eduarda Zīslaka tipogrāfijā
1877–1884: sērija "Latviešu teātra oriģināllugu krājums"
1887: Fricis Brīvzemnieks "Mūsu tautas pasakas" (1. burtn.)
no 1887: žurnāls "Austrums"
Zīslaks rosināja ievietot žurnālā "Austrums" ilustrācijas. Lai izvairītos no žurnāla sadārdzinājuma ārzemēs pasūtīto klišeju dēļ, Zīslaks iekārtoja pie savas spiestuves cinkogrāfiju.
1888: Auseklis "Raksti" (1–2)
1888: Andrejs Pumpura "Lāčplēsis" (1. izdevums)
Iespiedis 2. Vispārīgo latviešu dziesmu svētku afišu (1880) un nošu izdevumus 2. un 3. Vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem (1880, 1888).

1893. gadā Zīslaka spiestuvi nopirka Jēkabs Dravnieks.

"Zieslaks bij no visiem mīļots un cienīts. Viņa famīlijas dzīve bija ļoti laimīga, un veikalā visi viņu turēja augstā godā. Viņš gan bija ļoti stingrs savos prasījumos, bet viņš deva katram taisnību, kam taisnība bija, un palīdzēja katram, cik vien spēja. Satiksmē viņš bija pret visiem vienāds, tiklab pret augstiem, kā pret zemiem. Pat ar vienkāršāko zemnieciņu viņš varēja sarunāties veselu stundu, runāja īpaši par latviešu rakstniecību un mēģināja tā iepazīties ar tautas vēlēšanos.
Mūsu rakstniecības uzplaukšanas ziņā Zieslakam lieli nopelni; viss, kas iz viņa drukātavas nāca, bija labs un glīts. Viņš gāja citiem pa priekšu ar labu priekšzīmi, kura arī nav palikusi neievērota. Lai pieminam tikai viņa galvenākos darbus. Viņš bija pirmais, kas nodibināja latviešiem ilustrētu laikrakstu, kas varēja citu tautu ilustrētiem laikrakstiem stāties godam blakus; viņa "Pagalms" stāv vēl tagad tautai labā piemiņā. [..]
Tāpat ar savu "Latviešu kalendāru" viņš deva labu priekšzīmi. Priekš tam iznāca tikai mazi, nevērtīgi 10 kapeiku kalendāri. Zieslaks bija pirmais, kas izdeva prāvu un glītu kalendāru ar krietnu saturu. Tādēļ ka tas maksāja pirms 20 un vēlāk pat 30 kap. gabalā, visi veikalnieki viņu no iesākuma izzoboja; pa lielākai daļai mēdza teikt, ka latvietis vairāk nekā 10 kap. par kalendāru nemaksājot. Bet iznāca pavisam citādi. Tautai šis krietnais kalendārs iepatika, un tas atrada arvienu vairāk piekritēju. Zieslaka priekšzīmei sekoja daudzi pakaļ, un drīz tā sauktos "lielos kalendārus" būs diezgan grūti saskaitīt. Tomēr Zieslaka kalendārs līdz šim tiklab krietnā satura, kā arī ārīgā glītuma ziņā nenoliedzami stāv pirmajā vietā."

Jēkabs Dravnieks. Eduards Zieslaks [nekrologs]. Austrums, Nr. 10, 01.10.1888, 1253.–1258. lpp.

"Ļoti iecienīts XIX gadsimta beigās bija E. Zīslaka izdotais "Latviešu kalendārs", kas sāka iznākt 1876. gadā. Tam bija jau plašāka literārā daļa un populārzinātnisku rakstu pielikums. Šis izdevums iedibināja kalendāra – almanaha izdošanas tradīcijas. Tieši šo pielikumu dēļ kalendāru drīz iecienīja lasītāji. Tas sniedza vēsturiskas ziņas par Latviju, publicēja latviešu kultūras darbinieku dzīves un darbības aprakstus, arī pārskatus par starptautisko stāvokli. Laika gaitā tam radās daudz sekotāju, gandrīz katrs grāmatizdevējs izdeva savu kalendāru."

Līvija Labrence. Latviešu grāmatniecības centrs Kurzemē. Zinātne un Tehnika, Nr. 7, 01.07.1987, 24. lpp.

"E. Zīslaka izdevniecība uzskatāma par vienu no pirmajām, kas rūpējusies par latviešu grāmatas glītu ārējo apdari un līdz ar to mācījusi lasītāju vērtēt grāmatu kā mākslas darbu. Grāmatu apdarē Zīslaka uzņēmums ieviesa daudz jauninājumu. Piemēram, arī nelielām grāmatiņām vāks atšķiras no titullapas, tātad par grāmatas vāku izdevējs īpaši domājis. Parādās krāsainas litogrāfijas, izdevējs daudz domājis par salikumu – nav mazu malu, un divslejīgs salikums ir ļoti rets. Salikumu orientēja pēc centrālās ass, lappuses nav negaumīgi pieblīvētas, lietotas daudzas burtu garnitūras. Iniciāļus tolaik izdevēji lietoja maz, bet Zīslaks izmantoja lielo burtu gravētos iniciāļus. Glītuma labad virsrakstus veidoja izliektā, nevis parastā taisnā līnijā. Lietoja gatavus tipogrāfiskos rotājuma elementus, turklāt vairākās krāsās. Vienam izdevumam arvien bija vienāds papīrs un vienāds krāsas segums. E. Zīslaks izveidoja oriģināliesējumu. Spiestuvē nebija nolietotu burtu. Burtu matrices sākumā pasūtīja Vācijā, vēlāk burtu lietuve bija pašam. Grāmatu formāts bija dažāds atkarībā no izdevuma rakstura.
Savā tipogrāfijā E. Zīslaks pieņēma darbus no tiem latviešu grāmatizdevējiem, kuriem pašiem spiestuvju nebija. Ar Zīslaku sadarbojās Pūcīšu Ģederts, B. Dīriķis, Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa – Rīgā, H. Alunāns, J. Dravnieks, J. Māters – Jelgavā. Augstās tehniskās iespējas, kādas bija E. Zīslaka tipogrāfijai atšķirībā no citām tālaika tipogrāfijām, bija par iemeslu tam, ka pie viņa grezās grāmatu izdevēji gadījumos, kad vajadzēja veikt ļoti sarežģītus iespieddarbus."

Līvija Labrence (1984). E. Zīslaks – "Latviešu kalendāra" izdevējs. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 70.–71. lpp.
Avoti
Līvija Labrence (b. g.). Šķirklis Zīslaks Eduards. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/746/

grāmatizdevējs
izdevējs

Michael Carl Eduard Sieslack, Mihaels Kārlis Eduards Zīslaks

1867–1870
Jelgava
Bijis māceklis Kurzemes guberņas spiestuvē Jelgavā.

12.1867
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
1867. gada decembrī beidzis Jelgavas reālskolu.

1870–1872
Sanktpēterburga
Bijis māceklis guberņas tipogrāfijā Pēterburgā.

1872–1875
Minhene
No 1872. līdz 1875. gadam apguvis iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā.

1872–1875
Parīze
No 1872. līdz 1875. gadam apguvis iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā.

1872–1875
Vīne
No 1872. līdz 1875. gadam apguvis iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā.

1872–1875
Leipciga
No 1872. līdz 1875. gadam apguvis iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā.

1875–1888
Zīslaka apgāds
Jelgava
1875. gadā atvēris savu izdevniecību un tipogrāfiju Jelgavā.

1880
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
1880. gadā kļuva par Jelgavas Latviešu biedrības biedru. Bija 1881. gadā nodibinātās Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas pirmais priekšnieks.

Jelgavas Jāņa kapi
Apbedīts Jelgavā, Jāņa baznīcas kapos (mūsdienās Alunāna parka un Stacijas skvēra apvidus).