Aleksandrs Grēvens
23.08.1679 – 26.08.1746
Aleksandrs Grēvens (Gräven, 1679–1746) – Baltijas vācu mācītājs, Kurzemes baznīcas galva jeb superintendents, kā arī vācu un latviešu reliģiska satura grāmatu sastādītājs, ievadu un pielikumu autors. Pirmās zināšanas ieguvis pie privātskolotājiem, pēc tam mācījies labākajās Kurzemes skolās Bauskā un īslaicīgi arī Jelgavā. Studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē, līdzekļu trūkuma dēļ pēc nepilniem četriem gadiem atgriezies Kurzemē. Vēl būdams 19 gadus vecs, Grēvens ticis ordinēts par mācītāju Codē, pārvarot īslaicīgu Kurzemes mācītāju pretestību viņa agrās jaunības dēļ. Izcēlies ar izcilām sprediķošanas prasmēm un, iespējams, jau pirms 1709. gada apkalpojis paralēli arī Lambartes draudzi. No 1710. gada līdz 1711. gada janvārim Grēvens ir Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma galma mācītājs. 1711. gada pavasarī viņu ieceļ par mācītāju Salgalē un Emburgā, viņš vienlaikus pilda arī Bauskas prāvesta pienākumus. No 1712. gada līdz 1717. gadam Grēvens kalpo apvienotajā Sēlpils un Sunākstes draudzē un vienlaikus ir arī Sēlpils prāvests. Kopš 1717. gada aprīļa līdz 1746.gadam Grēvens ir Jelgavas virsmācītājs, skolu pārraugs un Kurzemes baznīcas galva jeb superintendents.
Ar Grēvena atbalstu un pēc viņa ierosmestiek dibināta un uzcelta Jelgavas hospitāļa jeb nabago baznīca (mitauische Hospital- oder Armenkirche). Būdams konservatīvs protestants, Grēvens ar visu bardzību apkaro hernhūtiešu kustību un tās idejiskos sekotājus, kā arī neatlaidīgi cīnās pret jebkādām netikumības izpausmēm. Tam spilgta liecība ir Grēvena uzruna jelgavniekiem pēc tam, kad 1733. gada 1. jūlijā sešos no rīta Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī ir iespēris zibens.
Grēvens ir rosinājis latviešu reliģiskās literatūras izdošanu – veicinājis Bībeles latviešu tulkojuma revīziju un 2. izdevuma sagatavošanu (1739), ar Grēvena atbalstu publicēts greznais Georga Manceļa sprediķu grāmatas 4. izdevums (1746), Grēvens sakārtojis un sagatavojis publicēšanai arī vairākas luterāņu baznīcas rokasgrāmatas un cita veida reliģisko literatūru darbam vācu un latviešu draudzēs.
Dzimšanas laiks/vieta
23.08.1679
Salgales mācītājmuiža
Dzimis Salgales mācītāja ģimenē.
Miršanas laiks/vieta
26.08.1746
Jelgava
Savā nāves gultā Grēvens svētījis tuviniekus, kas vienojušies ar viņu lūgšanā, pateicis: "Aizveriet grāmatu, pietiek!" un nodevis dvēseli Jēzus rokās. Tas notika 1746. gada 26. augusta pusnaktī pēc divpadsmitiem.
Personiska informācija
Aleksandrs Grēvens ir dzimis Salgales mācītāja Kristiāna Grēvena (Gräven, 1650-1695) un viņa sievas Agneses dzimušas Deningeres (Denninger, ?-1690) ģimenē. Grēvena vectēvs ir Zemerdas (Sömmerda) Tīringenē rātskungs, tēvs ierodas Kurzemē pēc teoloģijas studijām Saksijā. Aleksandra Grēvena māte ir hercoga kapitānleitnanta meita un Bauskas mācītāja Gotharda Reimera mazmeita. Pēc mātes nāves tēvs 1691. gadā apprecas ar Vendulu fon Cobeli (Zobel).
1700. gada 25. augustā apprecas ar Annu Katrīnu Reimersu, Nikolaja Reimersa no Bauskas meitu. Laulībā piedzimst pieci dēli un septiņas meitas. Visi dēli un trīs meitas mirst mērī.
Grēvena dzimtu turpina četras meitas, kas dzimušas jau pēc mēra epidēmijas. No tām vecākā meita Sofija Agate apprecas ar Valentīnu Ifenzenu (Ivensen) – Bauskas latviešu draudzes mācītāju, otrā – ar Johanu Luteru Derperu (Dörper), leitnantu karaļa dienestā, trešā meita Agnese Grēvena apprecas pirmajā laulībā ar Mežotnes mācītāju Joahimu fon der Horstu, otrajā laulībā 1740. gadā – ar mācītāju un dzejnieku Jakobu Frīdrihu Raneusu (Rhanäus, 1710-1792) un ceturtā meita Eva Aleksandrīne Grēvena apprecas ar Mežotnes mācītāju Georgu Jakobu Puzinu (Pusinn).
Grēvena meitu ģimenēs aug divdesmit mazbērni, no kuriem 11 viņš pats ir izvadījis mūžībā.
Profesionālā darbība
Grāmatu sastādītājs un redaktors
1727: Jelgauas Jauna in pilniga latviešu dziesmu=grāmata [plašs A.Grēvena priekšvārds, t.sk. par latviešiem un garīgo dziesmu dziedāšanu,par zemnieku atšķirībām dažādās draudzēs]1727: Jauna latviešu baznīcas-kungu grāmata [Kurzemes luterāņu baznīcas rokasgrāmata, pievienots evaņģeliju tulkojums un Flāvija vēstījums par Jeruzalemes izpostīšanu, veido vienu izdevumu ar Kurzemes dziesmugrāmatu].
1741: Vollständiges Kirchen-Buch, Darinnen alle Priestliche Handelungen und Reqvisita Ministerii Ecclesiastici Die in denen Fürstenthumern Curland und Semgallen zeithero gebräuchlich gewesen enthalten [luterāņu rokasgrāmata mācītājiem darbam vācu draudzēs, pielikumā Grēvena autobiogrāfija un ziņas par 1738. gadā kristītajiem 146 tatāru gūstekņu bērniem: 106 bērni kristīti 6. janvārī Mežotnes baznīcā, vēl 40 bērni - tieši pēc gada 1739. gada 6. janvārī. Katram nokristītajam bērnām galvā uzlikts vainadziņš, tie turpmākos 30 gadus glabājušies Mežotnes baznīcā pie sienas. Bērni atsūtīta no Krimas uz Rundāli kā davana hercogam Ernestam Bīronam, piederīgi altajiešu saimei. Vēl 1907. gadā Mežotnes mācītājs norāda, ka apkārtnē sastopami vārdi Turks, Turciņš ar tatāru rases pazīmēm, par to sīkāk: W.Bielenstein. Sitzungsberichte der kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst. 1907, S.17-18.].
1744: Kurländisches neues und vollständiges lettisches Gesangbuch [Kurzemes 1727. gada dziesmu grāmatas atkārtots izdevums, vairs nav pievienots pielikums ar neritmiskajām, t.sk. Manceļa dziesmām]. Grāmatai piesiets klāt arī Jaunās Derības evaņģeliju un Flāvija vēstījuma par Jeruzalemes izpostīšanu (1685, 1727) atkārtots izdevums, kā arī Zālamana sakāmvārdu un Zīraka gudrības grāmatas atkārtots izdevums (1685).
1744: Lettische Neu verbesserte und vollständige Kirchen-Agende oder Hand-Buch [latviešu draudzes strādājošiem vācu mācītājiem domāta luterāņu baznīcas rokasgrāmata, 1727. gada atkārtots izdevums].
Citātu galerija
Baltijas vācu vēsturnieks Heinrihs Dīderikss Aleksandru Grēvenu raksturo kā gudru un enerģisku, bet arī lepnu un varaskāru cilvēku, kam piemita izcilas kanceles runātāja jeb sprediķotāja prasmes (Alexander Gräven, ein kluger und energischer, aber auch stolzer und herrschsüchtiger Mann.. er war von großer Kanzelberedsamkeit.)
No: [H.Diederichs]. Die Stadtgemeinde an der St.Trinitatis-Kirche zu Mitau und ihre Selbstständigkeit, S.7.
"Garīgs Herkuless" – tā, pieminot nopelnus latviešu labā jeb "nabaga zemesļaužu garīgā celsmē",Grēvenu dēvē Grobiņas prāvests mācītājs Joahims Baumanis ([J.Baumann]. Traur-Rede.
No: J.F.Hesselberg. Denkmal der Liebe und Ehrerbietung dem Alexander Gräven errichtet. Königsberg, 1747, S.31)
Apriķu mācītājs Johans Frīdrihs Heselbergs Grēvena piemiņas krājumā sniedz plašu ieskatu viņa dzīvē, norādītams, ka, pirmkārt, Grēvens tobrīd ir bijis visilgāk – 29 gadus – superintendenta amatā, otrkārt, šajos gados eksaminējis un ordinējis 93 Kurzemes mācītājus, vēl 120 mācītājus ievedis amatā; treškārt 47 dzīves gadus kalpojis mācītāja amatā, ceturtkārt, 46 gadus nodzīvojis godīgā laulībā ar savu iemīļoto laulāto draudzeni: o, reta laime! Piektkārt, 1738. gada 14. maijā turējis runu pie Jelgavas jaunās pils pamatakmens likšanas, sestkārt, kā Jelgavas virsmācītājs kopā ar saviem znotiem mācītājiem kristījis 146 tatāru un turku gūstekņu bērnus un 18 jūdu prozelītus, kurus vēlāk, pēc kristīgās mācības pamatu apguves, arī iesvētījis, septītkārt, bijis spiests arī uzņemties nepatīkamo kāda mācītāja atstādināšanas procedūru.
No: J.F.Hesselberg. Denkmal der Liebe und Ehrerbietung dem Alexander Gräven errichtet. Königsberg, 1747, S. 17-18.
"..viņš visu mūžu kalpoja "skaidrai Lutera ticībai" resp. ortodoksijai (..), stūrgalvīgā rakstura dēļ viņam atkārtoti gadījās asas ķildas un pat tiesas prāvas tiklab ar mācītājiem, kā muižniekiem. Grēvenam rūpēja, ka dievkalpojumi notiktu glītās telpās (..). Bez tam viņš [Grēvens] atzīmē kā nopelnu, ka 1736. gadā ievadījis Kurzemes baznīcu ģenerālvizitāciju."
No: A. Johansons. Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800. Daugava, 1975, 289. lpp.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Alexander Gräven
Izglītība
1693–1695
Bauskas pilsētas skola
Bauska
Nav zināms kad sācis mācības, bet līdz ar rektora Johana Stefana Šleifa (Schleiff, ?-1695) nāvi pārgājis uz Jelgavas skolu
1695–1695
Jelgavas reālskola
Svētes iela 18, Jelgava
Īsu brīdi mācījies Jelgavas lielajā pilsētas skolā rektora un dzejnieka Kristiāna Bornmaņa laikā.
16.07.1695–1698
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Studējis teoloģiju, bet mācības pārtraucis trūkuma dēļ un atgriezies Kurzemē.
Darbavieta
27.07.1699–1710
Codes luterāņu draudze
Codes evaņģēliski luteriskā baznīca
Kalpoja par draudzes mācītāju, kopš 1709. gada, bet iespējams jau agrāk, katru otro svētdienu kalpoja arī Lambartes draudzē.
1711–1712
Salgales draudze
Salgales evaņģēliski luteriskā baznīca
Strādā par mācītāju Salgales un Emburgas draudzēs, vienlaikus apstiprināts arī Bauskas prāvesta amatā
1712–1717
Sēlpils un Sunākstes draudze
Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
Apvienotās draudzes mācītājs un Sēlpils prāvests, ierodas Sēlpilī 1713. gada janvārī.
04.1717–26.08.1746
Jelgavas Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā draudze
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca
Jelgavas virsmācītājs un vienlaikus Kurzemes baznīcas galva jeb superintendents
Ceļojums
13.05.1710–19.07.1710
Liepāja
Kurzemes prāvesti liek Grēvenam kā Kurzemes garīdzniecības pārstāvim teikt runu latīņu valodā, sagaidot pēc studijām atgriežamies jauno hercogu Frīdrihu Vilhelmu. Hercogs atbild latīniski un novērtē Grēvena talantu. 1710. gada 19.jūlijā Grēvens kļūst par hercoga galma mācītāju.
08.1710–01.1711
Sanktpēterburga
Kā Kurzemes heroga galma mācītājs pavada hercogu Frīdrihu Vilhelmu uz Pēterburgu, piedalās hercoga kāzās ar cara Pētera I brāļa meitu Annu Joanovnu, ir klāt hercoga dzīves pēdējā brīdī 1711. gada 21. janvārī atceļā no Pēterburgas uz Kurzemi.
Apglabāts
09.10.1746
Jelgavas Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā draudze
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca
9. oktobrī četros pēcpusdienā sēru namā sākās bēres ar miršanas dziesmu, tai seko Grobiņas prāvesta Joahima Baumaņa un Hugenberga kunga, Dundagas mācītāja, runas, tad atkal dzied dziesmu, pēc tās 12 mācītāji noceļ zārku no sēru paaugstinājuma un iznes pa durvīm, lai kārtotos gājienam: priekšgalā pilsētas skolas skolēni un skolotāji, tad septiņi cienījami mācītāji un aiz viņiem mirušais uz katafalka, kam blakus iet četri prāvesti, katrā pusē – divi, aiz zārka seko pārējie bēru dalībnieki skaistā kārtībā, dziedot dziesmas un baznīcu zvanu pavadīti. Gājiens dodas uz Trīsvienības baznīcu. Pārpildītā un vaska sveču apgaismotajā baznīca bēriniekus sagaida ar pazīstamā jelgavnieka Fēra kunga (Fehr) mūzikas skaņām un rituāls ar sēru sprediķiem un dziesmām turpinās. No: J.F.Hesselberg. Denkmal der Liebe und Ehrerbietung dem Alexander Gräven errichtet. Königsberg, 1747.