Jānis Berģis

LITERĀRĀ DARBĪBA

Dzejoļu un kupleju krājums
1882: "Jocīgas dzejas un kuplejas"

SASTĀDĪTĀJS

1893–1899: bibliogrāfija "Latviešu rakstniecības rādītājs" (1–2, kopā ar izdevēju J. Šablovski)
1895: latgaliešu grāmatu saraksts Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas "Rakstu krājumā" (pēc G. Manteifeļa)

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

1883: E. Labiša luga "Man nav vaļas"
1884: joku luga vienā cēlienā "Dūšele"
1886: stāsts "Mazais blandonis"
1888: Š. Birhes-Pfeiferes luga "Ubags un viņa audzēkne"
1889: vācu tautas pasaku krājums "Pasakas bērniem"
1892: V. Oldenburga stāsts "Don Rodrigo jeb mēris Mailandes pilsētā"
1894: H. Zūdermaņa romāns "Reiz bija"
1898: K. Rīdla stāsts "Marija jeb paļaušanās uz Dievu atnes laimi"
1898: stāsts "Noziegums aiz mantas kārības jeb kaps kā kluss apsūdzētājs"
1898: F. Hofmaņa stāsts "Tobis un Malis, stāsts iz vergu dzīves Rīt-Indijā"
1898: N. Frīsa stāsts "Ulāna sieva"
1898: N. Frīsa stāsts "Pazudis un atkal atrasts"
1899: stāsts "Miroņu pilsēta jeb slavenais vēršu kāvējs Karloss Sotello"
1900: stāsts "Aizgājēji un indianietis jeb ticības spēks"
1900: F. Merijata un O. Hekera "Stūrmans Rāde, jaunais Robinsons, jeb kuģa "Pacifik" bojā iešana"
1900: A. Vāgnera "Pļāpāšanas stundiņa bērnu istabā"

PAR JĀNI BERĢI

"Ne virsotne, bet godīgs darbarūķis, vietumis lielāks, vietumis mazāks zobratiņš, kas kopā ar citiem līdzīgiem piedalījās lielā kultūras rata virzībā. Cilvēks, kas nav tiecies pēc ārēja goda un pašreklāmas, jo nav atstājis par sevi ne kādus nospiedumus laikabiedru atmiņās, ne fotogrāfijas. Tādēļ mums nav lemts skatīt viņu vaigā."

Limane, Lilija. Piemiņas vārdi bibliogrāfam Jānim Berģim (1861–1900). Bibliotēku Pasaule, Nr. 35, 01.04.2006.

PAR JĀŅA BERĢA TULKOJUMIEM

"J. Berģis ir viens no ražīgākajiem sava laika tulkotajiem. Viņa tulkoto grāmatu skaits sasniedz pusotra desmita, daudzas no tam iznākušas J. Šablovska sērijā "Tautas bibliotēka". Nevar tomēr sacīt, ka J. Berģis tulkošanai būtu izraudzījies literāri augstvērtīgus darbus. Parasti tie ir stāsti, kas atbilst mazizglītotu lasītāju gaumei un kuru iznākšanas vienīgais attaisnojums ir izdevēja peļņa. No mūsdienu viedokļa par nepieņemamiem jāuzskata arī J. Berģa tulkošanas principi. Tāpat kā daudzi citi tulkotāji tai laikā, arī J. Berģis pie oriģināla nemēdz stingri turēties, nereti oriģinālu viņš tikai "atstāsta". Bieži vien grāmatas titullapā nav atzīmēts pat autora vārds [..]."

Ancītis, V. Divus novadniekus atceroties. Padomju Zeme, Nr. 6, 13.01.1966.

PAR JĀNI BERĢI KĀ BIBLIOGRĀFU

"Daudz nopietnāka nozīme nekā tulkotāja ir J. Berģa bibliogrāfa darbam. Viņa "Latviešu rakstniecības rādītājs. Rokas grāmata visiem grāmatu tirgotājiem, kolportieriem, skolotājiem un katram, kas ar grāmatām nodarbojas" (1. sējums 1893., 2. – 1899. gadā; 2. sējumam par līdzautoru atzīmēts arī J. Šablovskis) ir plašs darbs, kurā uzrādīts ap 400 grāmatu nosaukumu. Kaut arī J. Berģa rādītājam ir nenoliedzami trūkumi, tas – pēc K. Egles vērtējuma – "bija labs uzziņnieks, kas izmantojams dažādiem nolūkiem – tirdzniecībā, pašizglītībai, bibliotēkām, grāmatniekiem utt.". Latviešu bibliogrāfijā J. Berģa darbs uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem pirms J. Misiņa kapitālā darba."

Ancītis, V. Divus novadniekus atceroties. Padomju Zeme, Nr. 6, 13.01.1966.

aktieris
bibliogrāfs
tulkotājs

Aizkalns

Berģu Jānis

mācījiesbeidzis Jelgavas reālskolu

Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava

1881
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Piedalījies biedrības rīkotajās teātra izrādēs.

1900
Zanderu kapi