Kārlis Priednieks
03.07.1896 – 05.02.1938
Kārlis Priednieks (dzimis Kārlis Ozols, 1896–1938) – latviešu padomju dzejnieks 20. gadsimta 20.–30. gados. Darbojās Viskrievijas Proletkulta organizācijā. Popularizēja proletkulta idejas latviešu literatūrā. Izdeva rakstu krājumu "Sarkanais pavediens" un žurnālu "Darba Zvans". Sarakstījis dzejoļu krājumus "Darbu vārdi" (1926), "Sirdis celtnē" (1930), "Mūsu traktori uzbrūk" (1933).
Tematiski dzejā dominē strēlnieku cīņas, pēcrevolūcijas laiks un jaunās pasaules celšanas koncepts, atsevišķos dzejoļos ilgas pēc Latvijas. Dzejoļi ir deklaratīvi un patosa pilni; vairāk apraksta reālijas un kolektīvo pasaules redzējumu, indivīda pieredze un sajūtas nav būtiskas.
Dzimšanas laiks/vieta
03.07.1896
Līvbērze
Miršanas laiks/vieta
05.02.1938
Butova
Publiski dominē informācija, ka miris 1943. gadā, taču dokumentēts, ka ir nošauts 1938. gada 8. februārī.
Personiska informācija
1896. gada 3. jūlijā: dzimis zemnieku ģimenē Līvbērzes pagastā.
20. gs. sākums: mācījies Jelgavas reālskolā.
1910–1916: strādājis dažādus darbus Rīgā.
1912. gadā: iestājies Latvijas Sociāldemokrātu partijā.
1916–1917: strādā par kantoristu Maskavā; aktīvi iesaistās revolucionārajā pagrīdes darbā.
1916. gadā: apcietināts par dokumentu viltošanu; uzturas Butirkas cietumā.
1917. gadā: strēlnieks latviešu rezerves pulkā.
1919. gadā: strādā Pēterpils latviešu strādnieku teātra padomē.
1919–1921: Sarkanās Armijas sastāvā piedalās Krievijas Pilsoņu karā.
20. gs. 20.–30. gadi: ierēdnis dažādās padomju institūcijās, veicinot izglītības un literatūras attīstību.
1937. gada 14. decembrī: apcietināts par iesaistīšanos pretpadomju latviešu teroristiskajā organizācijā.
1938. gada 5. februārī: nošauts Butovas cietumā.
Precējies ar krievu revolucionāri Jekaterinu Fjodorovu.
Profesionālā darbība
Pirmie dzejoļi publicēti 1917. gadā strēlnieku laikrakstos.
No 1919. gada aktīvi publicē dzejoļus, recenzijas un literatūrkritiskus rakstus padomju izdevumos; kopā ar Pēteri Veini un Alvilu Cepli izdod rakstu krājumu "Sarkanie Pavedieni" un žurnālu "Darba Zvans". Popularizē proletkulta idejas.
Dzejoļu krājumi1926: "Darbu vārdi".
1930: "Sirdis celtnē".
1933: "Mūsu traktori uzbrūk".
Dzejoļu izlases
1961: "Друг мой, сердце" (sastādījis un atdzejojis Jurijs Abizovs).
Citātu galerija
Dzejoļu tematika galvenokārt saistās ar pirmo pēcrevolūcijas gadu celtniecību. Dzejnieks cenšas aktīvi iekļauties tajā saasinātajā šķiru cīņā, kurā top un veidojas jaunais, ar to saistās visas viņa intereses; personīgās izjūtas šķiet nenozīmīgas, un par tām viņš raksta maz. Sava laika kritika (A. Zaprovska, J. Janele-Viena u. c.) K. Priedniekam pamatoti pārmeta frāžainību, tukšu skaļumu, deklaratīvismu, no kā cieš daudzi dzejoļi. Šos trūkumus viņam neizdevās pārvarēt. [..]
Baznīcā, ku mātes klanījās dievmātes priekšā, bet dēli un meitas tika kristīti, tagad ierīkots klubs un šie paši jaunieši bezbēdīgi priecājas: "Un baznīcā tajā pie grāvja...", Ukrainas auglīgajā stepē kādreizējais latviešu strēlnieks vada savu traktoru un dzied veco strēlnieku dziesmu, no kuras reiz bijās balto armijas ("Traktoru nakts brauciens stepē"), uz jaunceltni atnāk neveikls kazaks un biedriskā kolektīvā izaug par pirmrindnieku ("Sludinājums"), Almatā asfaltē pirmo ielu ("Notikums").
Hiršs, Harijs. «Друг мой, cepдце». Karogs, Nr. 8, 1962, 147. lpp.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Kārlis Ozols
Pseidonīms
Ādams, Onufrijs, Jānis Zemzarītis, Skarifikators, K. Ozols-Priednieks
Izglītība
1901–1910
Jelgavas reālskola
Svētes iela 18, Jelgava
Dzīvesvieta
1910–1916
Rīga
1921–1931
Maskava
1934–1938
Maskava
Darbavieta
1916–1917
Maskava
Kantorists
1919
Sanktpēterburga
Strādā Pēterpils latviešu strādnieku teātra padomē.
1931–1934
Kazahstāna
Organizē labības sagādi, kārto dzelzceļa darbu, vada Kazahijas centrālo laikrakstu korespondentu brigādi.
Apcietinājums
1916
Maskava
apcietināts par dokumentu viltošanu
1937–1938
Butova
apcietināts par iesaistīšanos pretpadomju teroristiskajā latviešu organizācijā
Dienests
1917
Latviešu strēlnieku rezerves bataljons
1919–1921
Sarkanā armija
Piedalās Krievijas pilsoņu karā.