Kēnigsbergas Universitāte

Universitāti dibina Prūsijas grāfs Alberts 1544. gadā kā pasaulē otro protestantisko universitāti (pēc Marburgas universitātes). Par godu dibinātājam tā tiek saukta par Alberta Universitāti jeb Albertīnu (vāciski: Albertus-Universität Königsberg, Albertina). 1945. gadā daļa Austrumprūsijas nonāk Padomju Savienības sastāvā,tai skaitā Kēnigsberga un 1946. gadā pilsētu pārdēvē par Kaļiņingradu. Albertīnu slēdz, vācu studenti spiesti izceļot. Kaļiņingradā universitāti atjauno 1967. gadā. Līdz 2005. gadam pilsētā darbojas Kaļiņingradas Valsts Universitāte, kas turpmākajos gados piedzīvo vairākas nosaukuma maiņas. Pašlaik bijušās Kēnigsbergas universitātes vietā studenti mācās Imanuela Kanta Baltijas federālajā universitātē (Балтийский федеральный университет имени Иммануила Канта).

Universitātes uzplaukums saistīts ar apgaismības laikmetu, tā bija galvenā Baltijas vāciešu, jo īpaši Kurzemes vāciešu studiju vieta. Kēnigsbergas universitātē 18. gadsimtā studējuši vācu filozofi, pedagogi, teologi un literāti J.K.Gotšeds, J.G.Hamanis, J.G.Herders, E.T.A.Hofmans, I.Kants, kas bija universitātes rektors (1786-1788) u.c. Šajā laikā universitāte atradās t.s. Kneiphofā, kvartālā, kuru iznīcināja Otrā pasaules kara laikā.