Johans Jakobs Harders
30.07.1734 – 04.12.1775
Johans Jakobs Harders (Harder, 1734–1775) – Baltijas apgaismotājs, vācu mācītājs, pedagogs un tulkotājs, latviešu garīgās kultūras pētnieks.Strādājis par Rīgas Kārļa liceja rektoru (1772–1775) un centies ieviest daudzpusīgu, modernu mācību programmu topošo Vidzemes vācu intelektuāļu – tirgotāju un nākamo universitāšu studentu – izglītošanai. Diemžēl viņa centieni nav īstenojušies Vidzemes konservatīvās gaisotnes un daļēji arī Hardera paša pāragrās nāves dēļ. Ar Voltēra (no franču valodas) un Aleksandra Poupa (no angļu valodas) tulkojumiem paplašinājis Baltijas intelektuāļu priekšstatu par Rietumeiropas apgaismības kultūru un tās idejām. Laikam gan pats nozīmīgākais Hardera devums latviešu kultūras vēsturē ir viņa plašais raksts par latviešu ticību un tautas kultūru, galvenokārt mitoloģiju, tautasdziesmām, tradīcijām un mīklām (1764) Baltijas vācu periodikā. Tas ietekmējis vairāku viņa laikabiedru uzskatus, kā arī, iespējams, rosinājis Johana Gotfrīda Herdera interesi par latviešu tautasdziesmām. Hardera latviešu valodas zināšanas parādās divos viņa joprojām nepublicētajos manuskriptos – četrrindēs par Ezopa fabulu tēmām un vācu agrīnās apgaismības dzejnieka K. F. Gellerta garīgo dziesmu atdzejojumos. Abi manuskripti, pateicoties vēsturniekam Edgaram Ceskem, pamanīti un aktualizēti pavisam nesen (2014), raisot pastiprinātu pētnieku interesi par Harderu un viņa lomu Baltijas apgaismībā. Plašu ieskatu Hardera dzīvē un viņa darbības novērtējumu devis Andrejs Johansons grāmatā "Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800" (Daugava, 1975).
Dzimšanas laiks/vieta
30.07.1734
Kaļiņingrada
Pēc citiem avotiem Johans Jakobs Harders ir dzimis 18. augustā.
Miršanas laiks/vieta
04.12.1775
Rīga
Personiska informācija
Johans Jakobs Harders ir dzimis Kēnigsbergas alus darītāja Pētera Hardera un viņa sievas Annas, dzimušas Testeres (Tester) ģimenē. 1759. gada 10. decembrī viņš Smiltenē apprecas ar Sofiju Reinkenu (Reincken). Johana Jākoba jaunākais brālis Kristofs Harders (1747-1818) arī ir strādājis par mācītāju Vidzemē, kā arī sakārtojis un izdevis pirmo kalendāru Vidzemes latviešiem. Abi brāļi nereti kultūras vēsturē sajaukti. Abi kalpojuši Vidzemes lauku draudzēs, kā arī apgaismības ideju aizrauti, rūpējušies par pamācošu literatūru latviešiem, cerot panākt viņu kultūras un izglītības līmeņa un līdz ar to - arī sociālā stāvokļa uzlabošanos.
Profesionālā darbība
Pedagoģiskie raksti un Kārļa liceja programmas
1772: Historischer Bericht von der Feyerlichkeit des kayserlichen Lycei zu Riga in Liefland, bey der... Einführung des Johann Jakob Harder zu Antretung des Rektorats an demselben: nebst den dabey gehaltenen Reden [materiāli, Harderam stājoties Rīgas liceja rektora amatā]1772: Von der entwikelnden Lehrart, der natürlichsten, nützlichsten und Schulen angemessensten: Ein Programm, wodurch .. zu seiner öffentlichen Einführung in das Kayserl. Lyceum..
1773: Von den gegenwärtigen Anstalten im Kayselichen Lyceo / ein Programm .. zu den 15ten, 16ten und 17ten Julii 1773... zu haltenden öffentlichen Examen.. einladet J.J.Harder [Hardera izklāsts par Kārļa liceja izglītības programmu un audzēkņu gara pasaules raksturojums]
1774: Von der Scham vor der Schulzucht: ein Programm mit welchem zu dem öffentlichen Examen des Kayserlichen Lycei.. einladet.
1775: Von den Triumphen der Alten, vornehmilch der Römer: ein Programm
Gadījuma teksti: sprediķi, runas un dzeja kāzās un bērēs
1762: Der Tod der Freunde Jesu: eine Leichpredigt bey dem feyerlichen Leichbegängniss des weiland...Herrn Christoph Richter [bēru sprediķis ķezariskajam galma tiesas piesēdētājam, brīvkungam Rihteram]1769: Ueber den Tod des Herrn Oberstwachmeisters v. Hagemeister an seinen Vater [sēru dzejolis]
1773: Blicke einer vollendeten Seele auf die durchgewanderten rauhen Wege ihrer Pilgrimschaft über Ps.CXVI. 7-9: Eine Leichpredigt [bēru sprediķis D.S.fon Mengdenai, muižniecei, kas finansējusi Carnikavas baznīcas remontu]
1773: Sammlung der Reden welche bey der ehrfurchtsvollen Feyer des hohen Vermählungsfestes.. des Großfürsten Paul Petrowitch...[Hardera sastādīts runu krājums sakarā ar nākamā Krievijas cara Pāvela I kāzām]
1774: Trost und Warnung bey dem Grabe geliebter Verstorbenen... Gräfin ...Margaretha Christina von Wachmeister geb.von Vietinghoff[sprediķis M.K.Vahmeisteres bērēs]
Tulkojumi
1768: Die Philosophie der Geschichte des verstorbenen Herrn Abtes Bazin [i.e.Voltaire] übersetzt und mit Anmerkungen begleitet von Johann Jakob Harder, P.z.S. [Voltēra esejas tulkojums]1772: Alexander Pope`s Versuch am Menschen in vier Briefen an Herrn St. John Lord Bolingbroke aus dem Englischen übersetzt von Johann Jakob Harder [A.Poupa reliģiski filozofiskās poēmas vēstulēs atdzejojums]
Kultūrvēsturiski raksti
1763: Geschichte eines Wahnsinnigen Bauernmädchens [notikuma ar vājprātīgu meiteni pārstāsts, balstoties paša priekšstatos par Vidzemes zemnieku garīgo pasauli, ar tam sekojošām reliģiski filozofiskām refleksijām]1764: Untersuchung des Gottesdienstes, der Wissenschaften, Handwerke, Regierungsarten und Sitten der alten Letten aus ihrer Sprache [iespējams, pats galvenais J.J.Hardera raksts par latviešu tautas kultūru, ietekmējis daudzus apgaismotājus, t.sk. G.Merķeli, J.G.Herderu, G.F.Stenderu]
1777: Einige pragmatische Anecdoten von dem lithauischen Fürsten Myndowe [raksts par lietuviešu karali Mindaugu]
Manuskripti
1763: Ta Gellerta Kunga garīgas Dziesmas un svētas Ziņģes iekš latviešu valodas pārceltas [K.F.Gelerta garīgo dziesmu tulkojums 2 eks. : LVVA; LU AB R][b.g.]: Peršiņi par Ezopus pasakām [117 pamācošas četrrindes par Ezopa fabulu tēmām; 2 eks. LVVA un LU AB R; manuskripta teksts publicēts E.Ceskes rakstā (2014)]
Citātu galerija
Gothards Frīdrihs Stenders 1766. gadā vēstulē J.J.Harderam : "Es pateicu Dievam, ka Jūs uzskubināju tiem latviešiem par gaismu tapt (..) Tiešām Dievs labas garīgās dāvanas iekš Jums radinājis. Jūsu iedēsti gan jauki zeļ un zied".
Aija Taimiņa: "Johana Jakoba Hardera publikācija 1764. gadā apliecina, ka viņš būtu uzskatāms par jauno laiku latviešu mitoloģijas pētījumu pamatlicēju".
Andrejs Johansons: "Par tautasdziesmām Harders izteica uzskatus, kas bija tālu priekšā savam laikam (..). Kā dziesmu un citu mutvārdu tradīciju interprets viņš pārspēja Stenderu (..) Harders stādīja latviešu apdziedāšanās dziesmas līdzās Džonetena Svifta satīrām (..) Herders, vēlāk izmantodams Hardera 1764. gada rakstu, ievirzīja latviešu tautas dzeju Eiropas zinātnieku un literātu uzmanības lokā".
Johans Jakobs Harders 1764. gadā raksta: "Zemnieks ar savu cildeno darbu būtu pelnījis daudz vairāk cieņas nekā visādi vācu slaisti, kas, aizbēguši no arkla savā dzimtenē, šeit nopirkuši parūku un medību dunci, liekas dēvēties par kungiem un apietas ar zemniekiem nepanesami uzpūtīgi un nežēlīgi".
J.J.Harders "Peršiņi par tām Ezopusa pasakām": Pasaules staigātais! klaus, še, / Ko māca tev tā skudrīte:
Kop savu dzimtu vietiņu, / Tad netiksi par postītu.
Glāb žigli katru cilvēku / Iekš briesmības iegrimušu:
Ja pats nu briesmās iekritīs, / Ir citi tevi izpestīs.
Neuztic visiem cilvēkiem - / Daudz blēžu ir pie ticīgiem:
Kas nelaimē pie blēža muks, / Tam šis to villu dikti plūks.
Tu vēlies bērnu tikušu? / Tēvs, pats padari tikumu,
Jo velti būs tā mācība,/ Ja tēvs nedar` kā pamāca.
Tas maizes kumāss rociņā / Mūs tiešām gardāk gausina,
Un saldāki iekš vēd[e]ru lien/ Kā irbe, kas pa lauku skrien.
Iekš briesmības draugs uzticams / Ir reti, reti atrodams,
Iekš laimes katrs gan pieglaužās, / Bet bēdās visi atkāpjās.
Mīļ tavus bērnus vienādi, / Nelēlo šo, to - ienīsti,
Jo, atstājot to nīdētu, / Tu maitāsi to mīļaju.
Ko maksā jaukums nejēgam, / Tas tikai derēs apsmieklam,
Tas miesas skaistums novīst drīz, / Bet gudrs prāts neizgaisīs.
Edgars Ceske: "Johana Jakoba Hardera dzejas formā sacerētās pamācības Ēzopa fabulām it kā pārmet tiltu no 16. gadsimta pirmās puses vācu humānisma [B.Valdisa fabulām] uz Vidzemes apgaismību 18. gadsimta otrajā pusē."
Recepcija1965: Andrejs Johansons. Herder, Harder und ein lettisches Bauernmädchen. Zeitschrift für Volkskunde. nr. 61.
2014: Edgars Ceske. Johans Jakobs Harders. "Peršiņi par tām Ezopus pasakām". Latvijas Arhīvi. (3) 36.-50. lpp.
2018: Edgars Ceske. Divi par zudušiem uzskatīti 18. gadsimta teksti un Gotharda Frīdriha Stendera komentāri par tiem. Johans Jakobs Harders "Peršiņi par Ezopus pasakām". Krājumā Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā. 119.- 128. lpp.
2018: Aija Taimiņa: "Cienīgs mācītājs! Izredzēts mīļojams draugs!": par Veco Stenderu un diviem brāļiem Harderiem. Krājumā Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā. 291.- 304. lpp.
Saiknes
Kristofs Harders - Brālis
Dzimtais vārds
Johann Jakob Harder
Pseidonīms
J. J. H.
Izglītība
–1748
Kneiphofas ģimnāzija
Kaļiņingrada
Mācījies Kneiphofas ģimnāzijā jeb toreiz - Kēnigsbergas Domskolā, precīzs mācību laiks nav zināms.
02.04.1750
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Sk. Kēnigsbergas Universitātes matrikulu: http://pbc.gda.pl/dlibra/docmetadata?id=41968438.lpp.
Darbavieta
1759–1771
Suntažu baznīca
Suntaži
Suntažu draudzes mācītājs
1771–1773
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle
Strādājis par diakonu, pēc tam par mācītāju sv.Jēkaba baznīcā
1771–1773
Rīgas licejs jeb Kārļa licejs
Mazā Pils iela 4, Rīga
Rīgas liceja jeb Kārļa liceja rektors un jauna mācību plāna autors