Johans Gotfrīds Fon Herders
25.08.1744 – 18.12.1803
Johans Gotfrīds Fon Herders (1744–1803) – vācu apgaismotājs un vācu romantisma aizsācējs, filozofs un teologs, dzejnieks un literatūrkritiķis, Eiropas tautu mutvārdu folkloras kolekcionārs un publicētājs, kantāšu un oratoriju libretists.
No 1764. gada līdz 1769. gadam strādājis Rīgā, bijis palīgskolotājs Domskolā (1764–1769), pilsētas bibliotekāra palīgs (1764–1769) un palīgmācītājs Ģertrūdes un Jēzus draudzēs (1767–1769). Ieradies Rīgā pēc Domskolas rektora Johana Gothelfa Lindnera uzaicinājuma, kas savukārt izceļoja uz Kēnigsbergu. Pēc studiju biedra un drauga Hāmana ieteikuma Herders Rīgā iepazinies ar pilsētas patriciešiem un tirgotājiem un iedraudzējās ar Bērensu ģimeni, iekļāvies Rīgas vācu inteliģences lokā. Cieša draudzība Herderam izveidojusies ar izdevēju Johanu Frīdrihu Hartknohu un vēlāk arī viņa dēlu. Hartknohi publicējis gandrīz visus Herdera Rīgas perioda darbus un turpinājis publicēt Herdera manuskriptus līdz Herdera mūža galam.1766. gadā Rīgā Herders uzņemts brīvmūrnieku ložā Zum Schwert ("Pie Zobena"). Ar Rīgā tapušajiem darbiem par vācu literatūru viņš ieguvis atzinību vācvalodīgajā Eiropā un aizsācis saraksti ar vācu dzejnieku Johanu Ludvigu Gleimu (Gleim, 1719–1803) un vācu rakstnieku, izdevēju un literatūrkritiķi Frīdrihu Nikolai (Nicolai, 1733–1811). 1769. gadā kopā ar Gustavu Bērensu (Berens, 1725–1792) Herders Rīgu atstājis. Ceļā uz Nanti, uz kuģa klāja Herders sarakstījis darbu Journal meiner Reise im Jahr 1769 ("Mana ceļojuma žurnāls", publ.1846) un Rīgā vairs nekad neatgriezies.
Herders īpašu ieguldījumu devis folkloristikā, t. sk. tautas dziesmu aktualizācijā Eiropā. Interese par latviešu tautasdziesmām Herderam, domājams, radusies, iepazīstoties ar Jāņu svinēšanas tradīcijām Pierīgā. Tautas dziesmu vākšanai un sistematizācijai Herders pievērsies jau pēc Rīgas perioda. Viņš ir rosinājis Baltijas vāciešu interesi par latviešu folkloru. Augusts Vilhelms Hupels, Herdera domubiedrs, viņam nosūtījis vismaz 78 latviešu tautas dziesmu tekstus ar un bez tulkojumiem vācu valodā un vienu melodijas pierakstu. Tos Hupelis bija ieguvis galvenokārt no Vidzemes vācu kolēģiem – mācītājiem latviešu draudzēs. Līdzās citu tautu dziesmām vienpadsmit latviešu tautasdziesmu tulkojumus vāciski Herders kopā ar komentāriem iekļāva darbā Volkslieder ("Tautasdziesmas", 1778–1779); tā atkārtots izdevums tika publicēts ar nosaukumu Stimmen der Völker in Liedern ("Tautu balsis dziesmās", 1807). Tas ir pirmais darbs, kurā Eiropas vācvalodīgais lasītājs tiek iepazīstināts ar latviešu tautasdziesmām. Mūsdienās Herderam nosūtītais latviešu tautasdziesmu materiāls glabājas Herdera arhīvā Berlīnē. Tā ir būtiska liecība par latviešu tautas dziesmām un to atskaņojuma tradīcijām 18. gadsimtā.
Dzimšanas laiks/vieta
25.08.1744
Moronga
Moronga /Mohrungen 18. gadsimtā ir Prūsijas teritorijā.
Miršanas laiks/vieta
18.12.1803
Veimāra
Personiska informācija
Cieša, pastāvīga un ilglaicīga draudzība Herderam Rīgā izveidojas ar izdevēju Hartknohu ģimeni. Tās nozīme mērāma ne tik daudz ideju apmaiņas ziņā, cik lietišķā, arī finansiālā palīdzībā. Kādu laiku Herders mitinās Hartknohu namā, bieži muzicē, savukārt Hartknohi cer, ka Heders būs viņu bērnu mājskolotājs. Tas tomēr nenotiek. Hartknohs ne tikai maksā Herderam vislielākos honorārus, bet arī dažkārt kārto Herdera atbildes vēstuļu lietas, t.sk. raksta Herdera vēstules mātei un finansiāli atbalsta viņa ceļojumus, t.sk. no Rīgas uz Nanti 1769. gada vēlā pavasarī. Pēc Herdera ieteikuma savukārt Hartknohs izdod franču filozofa Ruso darbus.
Ar vidzemnieku Garlību Merķeli Herders iepazīstas jau būdams Vācijā. Merķelis Vācijā uzturas no 1796. līdz 1806. gadam. Herders arī uzraksta recenziju par G.Merķeļa "Latviešiem" (Erfurter Nachrichten, 1797) un tieši pēc Herdera ieteikuma Merķelis 1797. gadā dodas uz Kopenhāgenu, lai sešas nedēļas būtu finanšu ministra grāfa Šimmelmaņa sekretārs. Cieša draudzība un vēstuļu apmaiņa jau pēc Herdera nāves Merķelim izveidojas ar Herdera sievu Karolīni Herderi (1750-1809).
Herders tika iecelts muižnieka kārtā 1802. gadā, kopš tā brīža piešķirot viņam titula apzīmējumu von`fon` pirms uzvārda.
Profesionālā darbība
Herders Rīgā strādā par Domskolas palīgskolotāju, pilsētas bibliotēkāra palīgu un piepilsētas baznīcu palīgmācītāju. Rīgā Heders arī daudz raksta par pedagoģiskiem, valodnieciskiem, reliģiskiem, filozofiskiem u.c. jautājumiem un sacer gadījuma dzeju, literatūrkritiskus rakstus. Herdera darbu sarakstā norādīti svarīgākie Rīgas perioda darbi, kā arī tie darbi, kas pirmpublicēti Rīgā Herdera dzīves laikā.
Svarīgākie Rīgas perioda darbi
1766: "Dziesmu skaņa pie iesvētīšanas tās Katrīnes baznīcas Biķerniekos"ir vienīgais Herdera darbs, kas publicēts latviski. Tas ir Rīgas Jāņa baznīcas mācītāja Kristiāna Rāvensberga tulkojums no vācu valodas.1767: Über die neuere Deutsche Literatur: Fragmente, als Beilagen zu den Briefen, die neueste Literatur betreffend. Literatūrkritisku rakstu krājums 3 sējumos, plašāk pazīstams ar nosaukumu Fragmente über die neuere Deutsche Literatur jeb "Fragmenti par jaunāko vācu literatūru. Ar šo darbu Heders kļūst plaši pazīstams Eiropas vācvalodīgajā vidē un iegūst vēstuļu draugus - ievērojamākos vācu rakstniekus.
1769: Kritische Wälder. Oder Betrachtungen, die Wissenschaft und Kunst des Schönen betreffend, nach Maasgabe neuerer Schriften jeb "Kritiskie meži. Vai apcerējumi, kas attiecas uz zinātni un skaistā mākslu", kurā būtiska vieta atvēlēta ne tikai estētikas jautājumiem, bet arī valodas filozofijai.
Herderam iesūtīto 11 latviešu tautasdziesmu pirmpublicējumi vāciski
1778/79: Volkslieder jeb "Tautasdziesmas", krājums sastāv no divām daļām, tas veidots pēc tematiskā principa, 11 latviešu tautasdziesmas un komentāri par tām ievietoti 2. daļā (87.-92. lpp. un 111. - 113. lpp.).1807: Stimmen der Völker in Liedern jeb "Tautu balsis dziesmās" ir krājums, kas nāk klajā jau pēc Herdera nāves. Johana fon Millera kārtojumā tas ieguvis jaunu ģeogrāfisku principu. Ievietojot sākumdaļā ziemeļnieku (skandināvu) dziesmas, Millers drīz nonāk līdz Baltijai. Igauņu, latviešu un lietuviešu dziesmas publicētas vienuviet krājuma sākumdaļā (latviešu dziesmas no 94. - 96. lpp.)
Sprediķi un reliģiski traktāti
Savā pēdējā sprediķī Jēzus baznīcā, Heders uzsvēra, ka viņa spredķi ir domāti uzklausīšanai, bet ne lasīšanai. Līdz ar to daļa sprediķu, kaut bija saglabājusies, tika pirmoreiz publicēta 19. gadsimta beigās Bernharda Zufana (Suphan) sastādītājos Herdera Kopotajos rakstos (33 sēj.,Berlīne, 1877-1913), kā piemēram Über das Gebet, Über die Göttlichkeit und Gebrauch. Pēc aizceļošanas no Rīgas 18. gadsimta pēdējās divās desmitgadēs Herders savas apceres par Bībeli un reliģiskiem jautājumiem vēl arvien publicē Rīgā Hartknoha apgādā.
Literatūrkritiski, pedagoģiska un filozofiska satura raksti Kaut arī Kopoti raksti iznāk vēl Herdera dzīves laikā, tie ir nepilnīgi un daudzkas, tai skaitā raksti un runas, to fragmenti un uzmetumi, kas tapuši Rīgas periodā, paliek nepublicēti. Šai ziņā ļoti lielu darbu paveic Herdera dēls Emīls Gotfrīds fon HERDERS (1783-1855), kas publicē Herdera manuskriptus un vēstules 1846. gadā 3 sējumos (1.sējums 3 grāmatās; 2.sējums un trešais sējums 2 grāmatās) J.G.Herder`s Lebensbild. Sein chronologisch-geordneter Briefwechsel, verbunden mit den hierhergehörigen Mittheilungen aus seinem ungedruckten Nachlasse, und mit den nöthigen Belegen aus seinen und seiner Zeitgenossen Schriften ("J.G.Herdera dzīves tēlojums. Viņa hronoloģiski sakārtotā sarakste, iesieta kopā ar tai piederošajiem rakstiem no viņa nepublicētā mantojuma un ar nepieciešamiem pielikumiem no viņa un viņa laikabiedru rakstiem").Šis vērtīgais izdevums ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondā.
Tomēr arī turpmāk 19. un vēl 20. gadsimtā, publicējot Herdera Kopotus rakstus, nereti izdodas atrast jaunus iepriekš plašākai sabiedrībai nezināmus rokrakstus. Herdera dzīves un darbības izpētei ļoti būtisks ir viņa fonds Berlīnes Valsts bibliotēkā.
Citātu galerija
"Das Herdersche in Herder ist in Riga gewachsen" [Herderiskais Herders ir izaudzis Rīgā].
Kurt Stavenhagen. Herder in Riga. Riga: G. Löffler, 1925, S.13.
"Daiļgaru varenais karals, no Dailēm bagāti balvots,
Dēvēts par "blēņām", kas tiek, burtin tas apburt Tev` spēj;
Latviešu dzejas pulksteni Tev ar cerēm tīk zvanīt.
Dievīgas balsis skan, - pasaules malās dzird."
Auseklis. Herderam. Ozolu vaiņaki.Ausekļa Kopoti raksti. Rīga: Gulbis [b.g.], 245. lpp.
"Bet vēl lielāku sajūsmu uz jauno paaudzi atstāja Herders ar saviem fantāzijas un sajūsmas pilnajiem rakstiem un ar savu personu. Gētes dzīvē satikšanās ar Herderu Strasburgā bija, kā viņš pats atzinās, svarīgākais notikums, kurš viņa gara un rakstura attīstībai deva paliekošu virzienu. Herders bija tikai piecus gadus vecāks par Gēti, bet daudz piedzīvojis un patstāvīgi pārdomājis; ar plašiem un jauniem uzskatiem uz poēziju, mākslu, vēsturi, filozofiju. Herders atvēra ar saviem rakstiem īstas poēzijas saprašanu; rādīja, ka dzeja nav tikai t.s. izglītoto šķiru dzimtīpašums un rotāšanās priekšmets, bet visas tautas un visu tautību piederums; ka viņas avots ir tautas uzskatos un jūtās un ka īsta poēzija ir dabiska un raksturiska; viņš cildināja dabiskās tautas dziesmas pretī mākslas dzejai (..) daba ir pārāka par mākslu, pirmdaba pret nedabiskumu! (Urnatur wider Unnatur), tas pats: "retourner à la nature" kā 1793.g., tikai kluss sāņu noviļņojums."
Rainis. Iz Gētes jaunām dienām. Literārisks atskats. Kopoti raksti. 18. sējums, Rīga: Zinātne, 1982,274. lpp.
"..arī latviešiem nākas atzīmēt šo ideju ziņā sevišķi bagāto garu, kas ar dziļāku dzejas izpratni nekā viņa priekšgājēji ir sekmējis literatūras attīstību visas pasaules mērogā, it sevišķi, protams, savā tēvijā Vācijā, bet līdz ar to ir atracis mūsu pa daļai aizbirušos avotus."
Ludis Bērziņš. Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007, 89.lpp.
"Bille raud (..) Līdz Herdera pieminekļa apžogam viņa tiek. Vismaz ir, kur ieķerties un atspiest galvu. Pāri, tikko jaušami, vīd vienīgās lampas izgaismotie skolas logi (..) Billei jātiek galā vienai. Viņa dziļi rauj elpu, ņemas, kamēr saņemas un paceļ acis. Viņai pretī skatās Herders. Atkal puikas apgriezuši nolauzto galvu otrādi.
- Tev arī nekā neiet, vecais, - Bille nošņukst. Vēl daži īsi aizelsieni, un viņa var laist vaļā auksto režģi. Ja vien tik drausmīgi nesāpētu kājas."
Vizma Belševica. Billes skaistā jaunība. Rīga: Jumava, 1999, 137.lpp. [epizode no mācību laika 2. Rīgas Poligrāfiskajā arodskolā, 1946-1948].
Recepcija
1903: Alexander von Freytag-Loringhoven. Herder in Riga: Festspiel in einem Aufzuge zu Herders 100jährigen Todestage [Luga. "Herders Rīgā: svētku izrāde vienā cēlienā Herdera simtajai nāves gadadienai par piemiņu" - apzīmogots režijas eksemplārs, noraksts. Latvijas Nacionālā Bibliotēka RXA 422, 25].
1904: K.Walter. Herders Wirken und Wachsen in Riga. Baltische Monatschrift, nr. 57, S.28-49. [plaša, īpaši Herdera darbībai Rīgā veltīta publikācija]
1909: Georg Berkholz. Festvortrag bei Enthüllung des Herder-Denkmals, Geschichte des Wortes "baltisch". Riga: Jonck&Poliewsky.
1917: Arend Buchholtz. [Herder in Riga]. Ostsee und Ostland. Hrsg.von Dr.Otto Grautoff. I Die Baltischen Provinzen. Bd. 6 Bilder aus baltischer Vergangenheit. Berlin: F.Lehmann, S. 77-83. [vispārīgs ieskats Herdera Rīgas periodā].
1978: Walter Dietze. Johann Gottried Herder: Weltbild, Menschbild, Wirkung. Weimar: Ständige Kommision für Kultur bei der Stadtverordnetenversammlung der Stadt Weimar. [Monogrāfija par Herdera dzīvi un darbību, otrais izdevums 1980. gadā]
1989: Bultmann, Christoph. Herder als Schüler
des Philologen Michaelis. Zur Rigaer Erstfassung der »Archäologie« Bückeburger
Gespräche über Johann Gottfried Herder 1988: Älteste Urkunde des
Menschengeschlechts. Hrsg. v. Brigitte Poschmann. Rinteln,
S. 64-80. [rakstā skatīts konkrēts Herdera uzskatu aspekts, viņa koncepts "arheoloģija", kura izstrāde aizsākās Rīgā, kā arī Johana Dāvida Mihaeliss (Michaelis, 1717-1791) ietekme uz Herderu].
1990: Menze, Ernest A.Königsberg and
Riga: the genesis and significance of Herder’s historical thought. Herder
today: contributions from the International Herder Conference, Nov. 5-8, 1987,
Stanford, California / edited by Kurt Mueller-Vollmer. BerliN; New York: W. de
Gruyter, S. 90-107. [Herdera idejas par vēsturisku skatījumu Kēnigsbergas un Rīgas posmā].
1991: Johann Gottfried Herder. Selected early works, 1764-1767: Addresses, essays and drafts; fragments on recent German literature. Ed. Ernest A.Menze, Karl Menges. Pennsylvania: Pennsylvania State University [Herdera Rīgas perioda rakstu, uzmetumu, rakstu fragmentu izlase ar komentāriem].
1996: Gisela von Busse. Herder auf Reisen: drei Kapitel aus seinem Leben: seinen Briefen, Tagebüchern, Schriften und nacherzählt. Hans-Busso von Busse. [Monogrāfija par Herdera ceļojumiem, sākumdaļā par jūras ceļojumu uz Franciju no Rīgas].
1999: Paul Mitzenheim. Herder und Riga. Europa in der Frühen Neuzeit, ed. Erich Donnert, Vol. 5. Weimar: Böhlau, S. 495-503.
2004: Couturier, Daniel. Herder à Nantes et à Angers en 1769. Longué: Vieux Logis [ietverts arī Herdera jūras ceļojums no Rīgas uz Nanti 1769.gadā].
2007: Tadeusz
Zubiński. Herder w Rydze i inne szkice bałtyckie. Toruń : Wydawnictwo Adam Marszałek [Herderu Rīgā un Baltijas skices].
2008: Singing the nations: Herder`s legacy. Ed.Dace Bula, Sigrid Rieuwerts. Trier: Wissenschaftlicher Verlag.
2013: John Vivian. Herders “weltmännische Bildung” in Riga 1764-1769. In: Triangulum 19 (2013), S. 87-118. [Rīgas posms Herdera dzīvē kā "pasaules pilsoņa" tapšanas laiks].
2014: Guntis Šmidchens. Herder`s discovery of Baltic Songs. The power of song: nonviolent national culture in the Baltic singing revolution. Seattle: University of Washington Press.
2016: Kaspar Renner. Herder in Riga. 1764-1769: Quellen zur Wirkungsgeschichte. Zeitschrift für Germanistik 26 (2016), 118-133. [Herdera Rīgas posms avotpētnieciskā aspektā].
2016: Bellmann, Tina. Die Interdependenz von Selbst- und Gotteserkenntnis: Herders Rigaer Predigten. J. G. HERDER: FROM COGNITION TO CULTURAL SCIENCE / VON DER ERKENNTNIS ZUR KULTURWISSENSCHAFT. Contributions based on the 2014 Conference of the International Herder Society at Purdue University, West Lafayette, Indiana. Edited by Beate Allert. Heidelberg: Synchron, S. 49-62 [raksts ietver Herdera Rīgas perioda sprediķu analīzi].
2017: Raynal-Herder-Merkel. Transformationen der Antikolonialismusdebatte in der europäischen Aufklärung. Hrsg. von Zorl-Gothart Mix, Hinrich Ahrend in Zusammenarbeit mit Kristina Kandler [ieskats pret koloniālismu vērstajā Eiropas apgaismības polemikā, kuras dal;ibnieki ir Rainals, Heders un Merķelis].
2019: Kaspar Renner. Herder und die gelehrte Öffentlichkeit in Riga. Eine Relektüre der "Publikumsschrift" von 1756. Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert: Medien, Institutionen, Akteure. Bd, 2 Zwischen Aufklärung und Nationalem Erwachen. Hrsg. von Raivis Bičevskis, Jost Eickmeyer, Andris Levans. Heidelberg: Universitätsverlag Winter, S.217-235.
Dzimtais vārds
Johann Gottfried von Herder
Papildu vārdi
Johans Gotfrīds Herders
Izglītība
1762–1764
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Studējis teoloģiju, klausījies lekcijas pie I.Kanta, apmainījies ar idejām ar J.G.Hāmani, T.G.Hipelu, J.G.Šefneru un citiem
Dzīvesvieta
1764–1769
Herdera laukums
Norāde avīzē "Rigasche Stadtblätter" (1856, nr.5, S.39):...Bewohner des dem Hause des Hofgerichts-Advocaten Petersen gegenüber belegenen Schul-Eckhauses bei der kleinen Wage [Iedzīvotājs namā, kas atrodas galmatiesas advokāta Petersena mājai pretī pieguļošās skolas stūrī pie Mazajiem svariem].
Piemiņas vietas
25.08.1764
Herdera laukums
Par godu simtajai gadadienai kopš Herdera ierašanās Rīgā un 120. gadadienai kopš viņa dzimšanas 1864. gadā atklāts piemineklis bijušajā Mazo Svaru laukumā pretī mājai, kurā Herders dzīvojis - J.G.Herdera krūšutēls uz čuguna postamenta. Paraugs: Herdera piemineklis Veimārā (Herders mācītāja talārā pilnā augumā). Arhitekts Ludvigs Šallers (Schaller, 1804-1865). Uzraksti uz pieminekļa: "Johann Gottfried Herder. Licht, Liebe, Leben. 25.VIII 1864." [Johans Gotfrīds Herders. Gaisma, mīlestība, dzīve] - dzīves moto uz zīmoggredzena un kapakmens; zem tā: "Collaborator der Dom-Schule und Pastor adj. an den Vorstadt-Kirchen in Riga, 1764-1769" [Domskolas palīgskolotājs un palīgmācītājs priekšpilsētas baznīcās Rīgā, 1764-1769]; pa labi: "geboren den 25. August 1744 in Mohrungen (Ost-Preussen)" [dzimis 25. augustā Morungenā, Austrumprūsijā], pa kreisi: "Gestorben d.18.December 1803 in Weimar" [miris 18. decembrī 1803. gadā Veimārā]. Pie pieminekļa iestādīts ozols, ap to izvietota barokāls dzelzs žogs ar margām.1950. gados pieminekli demontē, postamentu domājams pārkausē. 1959. gadā sakarā ar Vācijas Demokrātiskās republikas vadītāju vizīti Rīgā Herdera pieminekli steidzīgi atjauno pēc arhitekta Kārļa Plūksnes norādījumiem, uzstādot uz granīta postamenta ar uzrakstu "Johans Gotfrīds Herders (1744-1803)" vienīgi latviešu valodā.
1921–1941
Rīgas Herdera biedrība
Rīga
Ar J.G.Herdera vārdu saistītā biedrība dibināta Rīgā ar mērķi izveidot un atbalstīt Herdera institūtu, augstāko mācību iestādi Baltijas vāciešiem Baltijā. Biedrībai arī nozīmīga loma sakaru uzturēšanā starp Vāciju un Latviju starpkaru periodā.
1921–1939
Rīgas Herdera institūts
Elizabetes iela 29, Rīga
Herdera vārdā nosaukts institūts Rīgā, kas sniedz Baltijas vāciešiem iespēju iegūt augstāko izglītību dzimtenē un savā dzimtajā valodā. Institūts ir arī nozīmīgs vācbaltiešu kultūras izpētes centrs. Pēc institūta slēgšanas Rīgā un vācbaltiešu izceļošanas 1939. gadā daļa no vācbaltiešu arhīviem un dokmentu kolekcijām nokļuva Mārburgā (Vācijā), kur 1950. gadā tika izveidots "Herdera institūts" - pētniecības centrs vācbaltiešu kultūras Baltijā izpētei. Herdera institūts ar bagātu arhīvu un bibliotēku Marburgā darbojas joprojām.
1991
Rīgas Herdera vidusskola
Skolas iela 25, Rīga
Skola ieguvusi J.G.Herdera vārdu 1991. gadā. Rīgas Herdera vidusskola izveidojusies no bijušās Rīgas 12. vidusskolas ar krievu mācībvalodu. 2014. gadā skola pievienota Rīgas Krievu vidusskolai un ieguvusi J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas nosaukumu. Pašlaik skola atrodas Latgales priekšpilsētā.
Darbavieta
01.1765–05.1769
Rīgas pilsētas bibliotēka
Rīgas Doma krusteja
Bibliotekārs, citos avotos - bibliotekāra palīgs.
24.02.1765–08.05.1769
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
1765. 14.02. Herders kārto teoloģisku eksāmenu; 1765. 24.02. apstiprināts Domskolas skolotāja palīga (Collaborator) amatā. 1769. 8.05. Lūgums atbrīvot no amata.
06.07.1767–08.05.1769
Rīgas sv. Ģertrūdes draudze
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
Strādā par mācītāja palīgu jeb adjunktu.
07.1767–09.05.1769
Rīgas evaņģēliski luteriskā Jēzus draudze
Rīgas Jēzus baznīca
Strādāpar mācītāja palīgu jeb adjunktu.
1771–1776
Bikeburga
Virsmācītājs un konsistorijas padomnieks, Herdera raksti būtiski ietekmē Vētras un dziņu laikmetu vācu literatūrā. Herdera piemiņai Bikeburgā uzstādīts piemineklis.
1776–1803
Veimāras evaņģēliski luteriskā draudze
Veimāra, Pētera un Pāvila baznīca
Herders ir Saksijas-Veimāras hercogistes ģenerālsuperintendents un Veimāras virsmācītājs, apglabāts Pētera Pāvila baznīcas, dzīvojis mājā blakus baznīcai.
Ceļojums
1766–1768
Grāvenheides muiža
pavada vasaras draugu lokā Juglas ezera krastā un, iespējams, vēro latviešu Jāņu rituālu, sacer veltījuma dzejoli Grāvenheides muižai (1766)
01.10.1766
Biķeru (Biķernieku) evaņģēliski luteriskā baznīca
Dalība pie baznīcas iesvētīšanas ar paša sacerētu tekstu apsveikuma kantātei.
1769–1771
Parīze
No 1769. gada rudens līdz 1771. gadam Herders ceļo: Parīze, Brisele, Antverpene, Amsterdama, Hamburga, Eitne (Eutin), Hanovera, Kasele, Getingene, Strasburga, Bikeburga
05.06.1769–15.07.1769
Nante
Jūras ceļojums kopā ar Rīgas paziņu Georgu Bērensu no Rīgas uz Nanti. Nantē Herders pavada laiku līdz 4. novembrim Bērensa draugu namā, tad dodas tālāk uz Parīzi, kurā ierodas 8. novembrī 1769. gadā
Apglabāts
1803
Veimāra
Apglabāts Veimāras sv. Pētera un Pāvila baznīcā, kas tagad tiek saukta par Herdera baznīcu.