Aleksandrs Johans Stenders

Aleksandrs Johans STENDERS ir dzimis mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera (Stender, 1714-1796) un viņa sievas Annas Elizabetes dzimušas Braunšveigas (Braunschweig) ģimenē kā vecākais dēls.

1775. gadā Aleksandrs Johans Stenders apprecas ar Vilhelmīni Elizabeti Hikšteinu (Hickstein, 1754-1832), Biržu mācītāja meitu, laulībā piedzimst divi dēli un divas meitas.

Reliģiskā literatūra
1796: Kurzemes jauna un pilnīga dziesmu grāmata [dalība tekstu rediģēšanā]
1805: Neuverbesserte lettische Kirchen-Agende [jauns, rediģēts un papildināts baznīcas rokasgrāmatas izdevums ar laikmetīgiem tekstiem, piemēram, ieteikumiem mācītājiem, kā dot svētību jaunkarēvjiem]
1806: Jauna un pilnīga latviešu dziesmu grāmata [dalība tekstu rediģēšanā, vācu dziesmu atdzejojumi]
1807, 1841, 1850 : Tā Kristīgas Mācības Grāmata, tiem Latviešiem par svētu izskaidrošanu [ticības mācība, pārstrādāts G.F.Stendera izdevums)

Daiļliteratūra
1789: Ziņģu lustes. Otra daļa [Gothards Frīdrihs Stenders pirmoreiz savam vārdam pievieno senior `vecais`, bet 82.-84.lpp. publicēta viena Jaunā Stendera ziņģe "Aunu dancis", t.s. rotaļdeja].
1790: Lustesspēle no Zemnieka, kas par Muižnieku tape pārvērsts; un viena pasaka no drauga Liccepura [pirmā luga latviešu valodā, velāk pazīstama kā "Žūpu Bērtulis", Ludviga Holberga lugas "Kalna Jepe" lokalizējums]
1793: Jauna gada vēlēšanas [apsveikuma dzeju krājums ģimenes locekļiem un kungiem]
1796, 1988: Tā veca Stendera Augstas Gudrības Grāmata no Pasaules un Dabas tagad no jauna pārlūkota un vairota [iespējams, pats populārākais Jaunā Stendera izdevums, Jāņa Stradiņa rosinātā faksimilizdevuma (1988) pamats].
1804: Dzīvošanas spieģelis [Vienlape, reliģisku, sociālu un morālu pamācību kopa ikdienas lietošanai]
1805: Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu [anakreontiskas un didaktiskas dzejas un īsprozas krājums, atspogulo apgaismības sentimentālisma un agrīna priekšromatisma tendences latviešu literatūrā, vairums tekstu ir brīvi tulkojumi no vācu valodas]
1807: Pilnīga izstāstīšana kādā vīzē Auzān Ernests no zemnieks par Brīvkungu cēlies [K.G. Zalcmaņa darba Erzählung, wie Ernst Haberfeld aus einem armen Bauer ein Freiherr geworden (Leipciga, 1805) tulkojums, iespējams, pirmais audzināšanas romāns latviešu literatūrā]
1810: Dziesmu kalenders uz 1811tu gadu, visvairāk sieviškām par jauku izlustēšanu [neliela dažāda rakstura un satura dziesmu antoloģija, kurā nekas neliecina par sievietēm kā adresātu - iekļautas dziesmas jaunkareivjiem un kopīgai stiprāku dzērienu baudīšanai.
1812: Spranču kara = pulku atpakaļ = iešana [informācija par Napoleona karaspēka atkāpšanos Krievijā]
1813: Moskavas, šī branga, plaša Krievu = zemes cilts = pilsāta, nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana, kas caur Sprančiem Rudens – mēnesī 1812 notikusi; no kā acu = liecinieks saviem zemes = brāļiem šo ziņu dod [apraksta par Napoleonu Krievijā tulkojums].
1817: Jaunā Stendera Ziņģes un dziesmiņas kopā sataisītas latviešu meitām par godīgu izlustēšanu dāvātas.



Vācu valodas mācību grāmata
1820: Vācu Valodas = un vārdu = grāmata, par pirmi iesākšanu tādiem Latviešiem dāvāta, kas Vācu = valodu grib iemācīties, un kur abas valodas viena pret otru stādītas [pirmā vācu valodas mācībgrāmata latviešiem ar bilingvāliem vingrinājumiem]

Alexander Johann Stender

saukts arī Jaunais Stenders

mācījiesmācījies mājās

1763
Kopenhāgenas universitāte
Nørregade 10, København
Studējis tieslietas

1764
Helmštetes Universitāte
Helmštete
Studējis tieslietas

1770–1772
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Studējis teoloģiju

1772–1775
Stukmaņu muiža
Stukmaņu muiža
Strādā par mājskolotāju

1775–1778
Zalves luterāņu draudze
Zalves baznīca
Kalpo par mācītāju, apkalpo arī Lielzalves, Mazzalves, Daudzevas un Ērberģes ļaudis.

1778–1796
Sēlpils un Sunākstes draudze
Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
Kalpo kā adjunkts jeb palīgmācītājs sava tēva Gotharda Frīdriha Stendera draudzē

1796–1819
Sēlpils un Sunākstes draudze
Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
Kalpo kā mācītājs, kopš 1787. gada - Sēlpils prāvests, kopš 1806. gada Kurzemes baznīcas konsistorijas padomnieks.

11.1819
Sunākstes baznīcas kapi
Apglabāts vecajā kapsētā pie Sunākses baznīcas blakus savam tēvam Gothardam Frīdriham Stenderam.