Frīdrihs Augusts Čarnevskis
05.08.1766 – 23.09.1832
Frīdrihs Augusts ČARNEVSKIS (Czarnewski, 1766-1832) ir Baltijas vācu rakstnieks un pirmās G.F.Stendera biogrāfijas (1805) autors. Čarnevskis ir sacerējis gadījuma dzejoļus, sarakstījis latviešiem pamācību grāmatu cūku turēšanā, vāciešiem - ābeci, kā arī izdevis virkni turpinājumizdevumu. Viņa dzīvē vairāki avantūristam raksturīgi notikumi - 1793. gadā pēc ceļojumiem atgriežoties Kurzemē sevi dēvē par Goslaras kanoniķi, kādēļ piedzīvo nepatikšanas sakarā ar šķietamu pāreju katoļticībā un sakariem ar Jezuītu ordeni. 1805. gadā, būdams Jelgavas apriņķa skolu inspektors, lūdz sevi dēvēt par doktoru, bet 1811. gadā vēlas atvaļināties no skolu inspektora amata, taču Čarnevski no amata neatbrīvo. Franču iebrukuma laikā Liepājā viņš dodas prom ar visu Jelgavas apriņķa skolu kasi uz Berlīni un Hamburgu, tur krīt franču rokās kā potenciāls spiegs. Čarnevskim izdodas aizbēgt uz Kēnigsbergu. Sakarā ar aizdomām par piesavināšanos Čarnevskis tiek noķerts, atvests atpakaļ uz Jelgavu un tiesāts, tomēr atbrīvots, liekot samaksāt iztērēto Jelgavas apriņķa skolu naudu. Daļu no parāda dzēš kāds Čarnevska draugs.