Johans Heinrihs Guleke

Johans Heinrihs Guleke (Guleke, 1742 – 1816) – vācu izcelsmes luterāņu mācītājs, apgaismes kustības pārstāvis, literāts un folkloras vācējs.
Tēvs galdniekmeistars Johans Heinrihs Guleke, māte – Anna Regīna, dzim. Engela (Engel).
1772: apprecējies ar Jakobīnu Langi (Lange, 1752 – 1827), Smiltenes mācītāja, vēlāk arī Vidzemes ģenerālsuperintendanta, valodnieka Jakoba Langes, meitu. Ģimenē auguši vairāki bērni, dēls Frīdrihs Ernsts (1785 – 1844) mācītājs Mazsalacā, savukārt mazdēlam Johanesam (Johans) Heinriham Gulekem (1821 –1889) ir ievērojami nopelni latviešu skolu mācību kvalitātes uzlabošanā: pilnveidojis mācību programmas, gādājis par skolotāju izglītības līmeņa celšanu.

J.H. Guleke bijis labs latviešu valodas pratējs, darbi liecina, ka pazinis un sadarbojies ar Rubenes mācītāju K. Harderu un Rūjienas mācītāju G. Bergmani dziesmu grāmatu u.c. izdevumu sagatavošanā. Šīs pazīšanās ir iemesls, kādēļ var pieņemt, ka bijis viens no latviešu tautasdziesmu iesūtītājiem G. Bergmaņa sakārtotajai un izdotajai kolekcijai "Otrais latviešu epigrammu un gudrību krājums", kas ir viena no pirmajām tautasdziesmu kolekciju publikācijām.

J.H. Gulekem interesējusi Burtnieku apkārtne un vēsture. Balstoties uz viņa pierakstiem, kā arī J.K. Gulekes amata pēcteča un znota Vilhelma Frīdriha Parro (Parrot) piezīmēm, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Georgs Fridrihs Parro saraksta "Essai sur les assements fosilles des bords du lac de Burtneck etc." (Apcere par izmirušu dzīvnieku atliekām Burtnieku ezera krastos).

Mūža nogalē saukts par Veco Guleki, jādomā, lai atšķirtu no dēla.

Literārā darbība
1787: kopā ar G. Bergmani un K.R. Girgensonu sastādījis 29. luterāņu dziesmu grāmatu "Latviska dziesmu grāmata";
1791: luterāņu katehisms "Ceļa rādītājs uz Dieva valstību. Ar jautāšanām un atbildēšanām", publicēts daļēji K. Hardera spiestuvē, daļēji – pie G. Bergmaņa. Ap 1816. gadu gatavojis jaunu, pārstrādātu izdevumu, kas autora nāves dēļ nav iznācis;
1809: dziesmu grāmatai "Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" piegādājis 1 dziesmu.
1816: "Bemerkung über die Vermeidung des Hausschwammes bey hölzernen Gebäuden" (Piezīmes par to, kā izvairīties no mājassēnes (koka puves) koka būvēs). Raksts uzziņu krājumā "Neuern öconomisches Repertorium für Livland" IV sēj.

Darbs folkloristikā
Jādomā, bijis viens no latviešu tautasdziesmu iesūtītājiem G. Bergmaņa sakārtotajai un izdotajai kolekcijai "Otrais latviešu epigrammu un gudrību krājums", kas ir viena no pirmajām tautasdziesmu kolekciju publikācijām. No Rencēniem iesūtītas 85 vienības.

literāts
mācītājs

Guleck, Guleke

Vecais Guleke

–1760
Kēnigsbergas Frīdriha ģimnāzija
Kaļiņingrada

1760–1764
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Studējis teoloģiju.

1765
Straupe
Pārvaldnieks barona fon Fītinghofa (Vietinghof) īpašumā.

03.05.1769–1816
Burtnieku evanģēliski luteriskā draudze
Burtnieku evaņģēliski luteriskā baznīca
J.H. Gulekes kalpošanas laikā baznīcai tiek sagādātas ērģeles, svētie trauki, izveidota jauna kapsēta, kuras kapličas projekta autors ir pats mācītājs. Kapliča gan sākotnēji paredzēta augstdzimušo apbedīšanai.