Johans Heinrihs Guleke (Guleke, 1742 – 1816) – vācu izcelsmes luterāņu mācītājs, apgaismes kustības pārstāvis, literāts un folkloras vācējs.
Tēvs galdniekmeistars Johans Heinrihs Guleke, māte – Anna Regīna, dzim. Engela (Engel).
1772: apprecējies ar Jakobīnu Langi (Lange, 1752 – 1827), Smiltenes mācītāja, vēlāk arī Vidzemes ģenerālsuperintendanta, valodnieka Jakoba Langes, meitu. Ģimenē auguši vairāki bērni, dēls Frīdrihs Ernsts (1785 – 1844) mācītājs Mazsalacā, savukārt mazdēlam Johanesam (Johans) Heinriham Gulekem (1821 –1889) ir ievērojami nopelni latviešu skolu mācību kvalitātes uzlabošanā: pilnveidojis mācību programmas, gādājis par skolotāju izglītības līmeņa celšanu.
J.H. Guleke bijis labs latviešu valodas pratējs, darbi liecina, ka pazinis un sadarbojies ar Rubenes mācītāju K. Harderu un Rūjienas mācītāju G. Bergmani dziesmu grāmatu u.c. izdevumu sagatavošanā. Šīs pazīšanās ir iemesls, kādēļ var pieņemt, ka bijis viens no latviešu tautasdziesmu iesūtītājiem G. Bergmaņa sakārtotajai un izdotajai kolekcijai "Otrais latviešu epigrammu un gudrību krājums", kas ir viena no pirmajām tautasdziesmu kolekciju publikācijām.
J.H. Gulekem interesējusi Burtnieku apkārtne un vēsture. Balstoties uz viņa pierakstiem, kā arī J.K. Gulekes amata pēcteča un znota Vilhelma Frīdriha Parro (Parrot) piezīmēm, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Georgs Fridrihs Parro saraksta "Essai sur les assements fosilles des bords du lac de Burtneck etc." (Apcere par izmirušu dzīvnieku atliekām Burtnieku ezera krastos).
Mūža nogalē saukts par Veco Guleki, jādomā, lai atšķirtu no dēla.