Seine Briefe und lateinische Umschreiben an das Ministerium sind voll Geist und Leben (..); seine Gottseligkeit war überdem gründlich, wie er denn auch in der Curischen Dichtkunst viele Geschicklichkeit besessen, davon seine verfertigte und in denen lettischen Gesangbüchern mit M.G.R. bezeichnete Lieder zeugen können. / Viņa vēstules un oficiālie raksti ir pilni gara un dzīvības (..) viņa dievbijība turklāt bija pamatīga, viņam bija labas dāvanas kuršu dzejas mākslā, par ko liecina viņa radītās un latviešu dziesmu grāmatās ievietotās dziesmas, apzīmētas ar M.G.R.
Carl Ludwig Tetsch. Curländischer Kirchen-Geschichte. Riga und Leipzig, 1767, S. 220-221.
Ģierts Remuliņš (..) diezgan veikli pārtulkojis labi daudz garīgu dziesmu (..). Šim dziesminiekam ir visvairāk jo garas dziesmas. Tā piem., viņa Jēzus dziesmai "Kungs Jezu, kas tev` iedomā" ir 48 pantiņi, tātad 11 pantiņi vairāk nekā Fīrekera visgarākai dziesmai (..). No Remuliņa 16 dziesmām ir 10 sacerētas jambos un 6 trohajos. Pēdējā pēdu mērā ir arī tā jo skaistā dziesma "Taisies, mana sirds, un posies", ko dzied augstsvinīgā brīdī pie svētā mielasta. Tā ir pēc Matteus [Mateja ev. 5:6] no Joh[ana] Franck[a] sacerēta vāciski un jo brīvi tulkota no mūsu dziesminieka, piespraužot Franka pantiņiem vēl trīs klāt.
Jēkabs Lautenbahs. Latviešu literatūras vēsture. II daļa. Rīga: Zemnieka Domas, 1928, 591.-593. lpp.
Remlings vairs nepārdzejo vecās dziesmas, kā to iepriekš darīja Mancelis un Fīrekers, bet papildina latviešu dziesmu grāmatu gandrīz tikai un vienīgi ar savu laikabiedru, vācu baroka lielmeistaru dziesmām - trim Simona Daha, divām Paula Gerharta, četrām Johana Franka un vienu Johana Rista dziesmu. Remlinga atdzejojumi iezīmē garīgo dziesmu tematikas transformāciju no tiekšanās pēc debesu valstības kā šīs zemes ciešanu atrisinājuma, patvēruma un paspārnes meklējumiem Dievā uz prieku par Dieva radītās pasaules skaistumu un cilvēku, kam Dievs devis maņas un spējas to visu novērtēt. Paula Gerharta dziesmas "Wer wol auf ist und gesund" atdzejojumā "Spirkts, kam miesas veselīb`" Remlings slavina veselību, pieticību un godbijīgu ticību kā laimīgas un harmoniskas dzīves pamatu pretstatā pasaulīgajai bagātībai un ar to saistītām rūpēm, raizēm un bēdām, kas vājina ķermeni un līdz ar to atņem spēju baudīt dzīvi.
Māra Grudule. Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. Rīga, 2017, 142. lpp.