Gerhards Remlings

Gerhards REMLINGS (Remling, 1633-1695) ir dzimis Grobiņas luterāņu draudzes mācītāja Karla Remlinga (1600-1638) un viņa sievas Sofijas, dzimušas Buhholcas (Buchholtz) ģimenē kā jaunākais dēls. Pirmo izglītību viņš ir ieguvis mājās pie tēva. Gerharda Remlinga vecākais brālis ir Iecavas mācītājs Enohs Remlings (mir.1656).

 Gerhards Remlings ir precējies ar Elizabeti Margarētu, dzimušu Šmitu (Schmidt). Viņa vecākais dēls Nikolajs Kristofs Remlings (1657-1689) ap 1687. gadu ir loģikas un metafizikas profesors Greifsvaldes universitātē. 1681. gadā, kad viņu ievēl par Vitenbergas Universitātes fakultātes asesoru, ar dzejoli latīņu valodā viņu apsveic tautietis Jūlijs Grīners, kas - atgādnei par abiem kopīgo Kurzemi un latviešu valodu - savu sacerējumu noslēdz ar divrindi latviski: "Dodiet Dievam gode [godu], Tas dos jums pille bļode [pilnu bļodu]."

Gerharda Remlinga jaunākais dēls Joahims Johans Remlings (1662-1695) ir studējis Vitenbergas universitātē. 

Latviešu kultūras vēsturē Gerhards Remlings ir pazīstams kā garīgo dziesmu atdzejotājs, starp tām arī Johana Franka dziesmu  "Du, o schönes Welt-Gebäude" kuru Remlings atdzejojis: "Pasaulīt` , tu ļaužu ēka". Šī dziesmas rinda likta Paula Putniņa lugas nosaukumā "Pasaulīt, tu ļaužu ēka" (pirmizrāde 1978, grāmatā 1983).

1685: Lettische Geistliche Lieder und Collecten [Latviešu garīgās dziesmas un lūgšanas, Kurzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata].. Mitau: Radetzky. 
1685: Lettische Geistliche Lieder und Psalmen [Latviešu garīgās dziesmas un psalmi, Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata]... Riga: Noeller. 
1686: Latviska dziesmu grāmata [Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata]. Riga: Wilcken. 

1653: Disputatio, E Jul.Caes. Scalig. Exercit. IX. De Igne. [Disputs ar J.Šperlingu]. Wittenberg: Roehner.
1653: Disputatio Physica De Mundo [Disputs ar J. Šperlingu]. Witenberga: Hake. 
1653: Dissertatio Chronologica De Tempore Diluvii [kopā ar E.Štrauhu (Strauch, 1632-1682). Wittenberg: Fincelius. 
1653: Exercitationum Anti-Calvinianarum Vigesima Sexta De Gratia Vocationis, sive Gratiosa Redemptorum Vocatione [disputs ar J.Šarfu (Scharf, 1595-1660)]. Wittenberg: Roehner.

Seine Briefe und lateinische Umschreiben an das Ministerium sind voll Geist und Leben (..); seine Gottseligkeit war überdem gründlich, wie er denn auch in der Curischen Dichtkunst viele Geschicklichkeit besessen, davon seine verfertigte und in denen lettischen Gesangbüchern mit M.G.R. bezeichnete Lieder zeugen können. / Viņa vēstules un oficiālie raksti ir pilni gara un dzīvības (..) viņa dievbijība turklāt bija pamatīga, viņam bija labas dāvanas kuršu dzejas mākslā, par ko liecina viņa radītās un latviešu dziesmu grāmatās ievietotās dziesmas, apzīmētas ar M.G.R.

Carl Ludwig Tetsch. Curländischer Kirchen-Geschichte. Riga und Leipzig, 1767, S. 220-221.

Ģierts Remuliņš (..) diezgan veikli pārtulkojis labi daudz garīgu dziesmu (..). Šim dziesminiekam ir visvairāk jo garas dziesmas. Tā piem., viņa Jēzus dziesmai "Kungs Jezu, kas tev` iedomā" ir 48 pantiņi, tātad 11 pantiņi vairāk nekā Fīrekera visgarākai dziesmai (..). No Remuliņa 16 dziesmām ir 10 sacerētas jambos un 6 trohajos. Pēdējā pēdu mērā ir arī tā jo skaistā dziesma "Taisies, mana sirds, un posies", ko dzied augstsvinīgā brīdī pie svētā mielasta. Tā ir pēc Matteus [Mateja ev. 5:6] no Joh[ana] Franck[a] sacerēta vāciski un jo brīvi tulkota no mūsu dziesminieka, piespraužot Franka pantiņiem vēl trīs klāt.

Jēkabs Lautenbahs. Latviešu literatūras vēsture. II daļa. Rīga: Zemnieka Domas, 1928, 591.-593. lpp.

Remlings vairs nepārdzejo vecās dziesmas, kā to iepriekš darīja Mancelis un Fīrekers, bet papildina latviešu dziesmu grāmatu gandrīz tikai un vienīgi ar savu laikabiedru, vācu baroka lielmeistaru dziesmām - trim Simona Daha, divām Paula Gerharta, četrām Johana Franka un vienu Johana Rista dziesmu. Remlinga atdzejojumi iezīmē garīgo dziesmu tematikas transformāciju no tiekšanās pēc debesu valstības kā šīs zemes ciešanu atrisinājuma, patvēruma un paspārnes meklējumiem Dievā uz prieku par Dieva radītās pasaules skaistumu un cilvēku, kam Dievs devis maņas un spējas to visu novērtēt. Paula Gerharta dziesmas "Wer wol auf ist und gesund" atdzejojumā "Spirkts, kam miesas veselīb`" Remlings slavina veselību, pieticību un godbijīgu ticību kā laimīgas un harmoniskas dzīves pamatu pretstatā pasaulīgajai bagātībai un ar to saistītām rūpēm, raizēm un bēdām, kas vājina ķermeni un līdz ar to atņem spēju baudīt dzīvi. 

Māra Grudule. Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. Rīga, 2017, 142. lpp.

dzejnieks
mācītājs
tulkotājs

G.R., M.G.R.; jau dzīves laikā saukts Ģierts Remuliņš

Gerhard Remling

22.11.1650
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Studē teoloģiju, mācību ilgums Kēnigsbergas universitātē nav precizēts.

05.05.1653
Vitenbergas Universitāte
Vitenberga
Studējis teoloģiju, mācību ilgums nav precizēts; piedalījies disputā vācu ārsta, zoologa un fiziķa Vitenbergas universitātes rektora Johana Sperlinga (Spreling, 1603-1658) vadībā 1653. gada 17. augustā un metafiziķa Kristāna Trenča (Trentsch, 1605-1677) vadībā 1653. gada 16. oktobrī. Ieguvis filozofijas maģistra grādu pēc disputa Johana Sperlinga vadībā 1653. gada 11. oktobrī.

23.05.1656–1662
Saukas evaņģēliski luteriskā draudze
Sauka
Mācītājs, kalpo arī Elkšņos.

1662–1685
Sesavas evaņģēliski luteriskā draudze
Sesava
Mācītājs.

31.05.1685–1691
Grobiņas evaņģēliski luteriskā draudze
Grobiņa
Draudzes mācītājs un prāvests. Jau pirms ievešanas amatā draudze 1685. gada 14. un 27. maijā bija protestējusi pret Remlingu. 1687. gadā lieta nonāk līdz Kurzemes landtāgam ar sūdzībi, ka superintendents mācītāja ievešanas gadījumā nav devis muižniekiem pienācīgu godu.  

02.11.1691–1695
Jelgavas Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā draudze
Jelgava
Jelgavas sv. Trīsvienības vācu draudzē rīta mācītājs (Frühprediger).Kā Kurzemes hercoga galma mācītājs (14.06.1692) kalpo pils baznīcā, kas celta hercoga Gotharda laikā 1582. gadā, bet, 1738. gadā pēc Ernsta Johana Bīrona pavēles kopā ar veco pili uzspridzināta. 

02.11.1691–1695
Kurzemes konsistorija
Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcas galva  jeb superintendents.

02.10.1695
Jelgava
Bēres sarīkotas par  hercoga līdzekļiem, zārku līdz kapam aiznes hercoga galminieki. Kallmeiers min - lai šādu godu izrādītu, apbedīšanu gaida līdz oktobrim, Tečs šādu norādi nesniedz.Sīkāk par to: Tetsch, C. L. Curländische Kirchen꞊Geschichte... Bd. 1. Riga und Leipzig, 1767, S.221; Th.Kallmeyer. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Mitau, 1890, S. 438.