Kristofs Harders
06.12.1747 – 16.08.1818
Kristofs Harders (Harder, 1747–1818) ir vācu izcelsmes luterāņu mācītājs Rubenē, apgaismes kustības pārstāvis, racionālists, literāts, grāmatu iespiedējs, pirmā "Vidzemes kalendāra" autors. Pēc studijām Kēnigsbergā, Harders ieradies Rīgā un bijis saistīts ar brāļu Bērensu loku, kam piederēja arī vēlākie filozofi J.G.Herders un J.G. Hāmanis, grāmatizdevējs J.F. Hartknohs, vēsturnieks J.K. Broce u.c. Jādomā, šīs aprindas iedvesmoja K. Harderu sākt vākt latviešu tautas nostāstus, tautasdziesmas, kā arī iedziļināties dažādos valodas jautājumos.
Kopā ar M.G. Loderu izdodot "Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesnešu iz latviešu tautas" (1786.), aizsedzoties aiz dažādiem kristīgiem tekstiem, aicina tiesās par piesēdētājiem kalpojošos latviešu zemniekus kļūt atbildīgākiem, drosmīgākiem, nepakļauties augstākās varas ietekmei. Domas par latviešu zemnieku tiesībām viņš turpina "Vidzemes kalendāra" pielikumos iekļautajos darbos. Jādomā, tas ir iemesls, kādēļ "Vidzemes kalendāru uz 1790. gadu" bez sankcijām pārpublicē J.K.D. Millers un turpmākajos gados arī turpina to izdot.Neskatoties uz to, ka skaidrojis zemniekiem viņu tiesības, rakstos mācījis aprēķināt gan ikdienišķai saimniekošanai nepieciešamas rēķinus, gan arī ar muižu saistītās finanses, kā piemēram, galvasnaudas maksājumus, tomēr aktīvus zemnieku nemierus uzskatījis par bezkaunību.
Atbildot uz Jaunpiebalgas mācītāja K.R. Girgensona aicinājumu baznīcas konventos lasīt apcerējumus par latviešu valodu, K. Harders nāk klajā ar plānu dibināt Latviešu biedrību (no tās vēlāk izaug "Latviešu draugu biedrība"). K. Harders ievēlēts par "Latviešu biedrības" priekšnieku.
Harders ir aktīvi iestājies par zemnieku izglītošanu: atkārtoti izdevis ābeci; viņš ir pirmās aritmētikas grāmatas latviešu valodā autors. Harders ir nodarbojies galvenokārt ar laicīgās literatūras sacerēšanu, jo īpaši, izglītojot latviešu zemniekus par viņu tiesībām un pienākumiem. Viņš ir tulkojis no vācu valodas receptes un sagatavojis pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā. Nozīmīgs Hardera devums latviešu valodas attīstībā un pētniecībā ir jaunu terminu veidošana, kā arī latviešu un lietuviešu valodas salīdzinājums. Harders ir līdzdarbojies latviešu tautasdziesmu vākšanā un pirmo publicējumu tapšanā.
Harders ir izdevis pirmos deviņus "Vidzemes kalendāra" laidienus, iekļaujot dažādus izglītojošus laicīga satura darbus, veicinot jaunāko zinātnes atziņu izplatīšanu, gan arī spriedumus par sociālpolitiskiem jautājumiem (zemnieku tiesības, izglītība u.tml.). Viņš ir veicinājis lasīt, rakstīt un rēķināt prasmi latviešu zemnieku vidū, lai gan redzējis sekas 1777. gada zemnieku nemieriem, kuru laikā tika iesniegtas rakstiskās latviešu zemnieku sūdzības par muižkungiem, tā izsaucot pēdējo vēršanos pret zemnieku izglītošanu.
Dzimšanas laiks/vieta
06.12.1747
Kaļiņingrada
Miršanas laiks/vieta
16.08.1818
Miršanas un atdusas vietas nav zināmas.
Personiska informācija
Ģimenes saites
Kristofa Hardera (Harder, 1747-1818) tēvs Pēteris Harders ir Kēnigsbergas alus darītājs; māte - Anna Tešnere (Teschner).
15.10. 1787. Valmierā viņš apprecējās ar Katarīnu Elizabeti Bloku (Block, mir.1806) no Tērbatas, Valmieras skolas rektora J.H. Bloka meitu; laulībā piedzima trīs dēli - Johans Kristofs, štābkapteinis, miris 1819. gadā, Martins Kristiāns, galdnieks Pēterburgā un Gustavs Jākobs, arī galdnieks, miris Maskavā 1816. gadā, un trīs meitas: Šarlote un viņas dvīņu māsa, kas mira agrā bērnībā, kā arī Sofija Friderīke.
Kristofa Hardera brālis ir apgaismotājs, pedagogs un literāts Johans Jakobs Harders (Harder, 1734-1775).
Par K. Hardera bērniem ziņas no: Arnold Gottlieb Wellig. Meine Lebenserinnerungen. In: Baltische Hefte, Bd. 18, 1972, S.81.
Profesionālā darbība
Mācītājs Rubenes draudzē
Literāri izglītojošo darbību KRISTOFS HARDERS sāk ar pirmā Vidzemes latviešiem domātā kalendāra sastādīšanu un izdošanu 1781. gadā. Kalendāra tematika ir cieši saistīta ar izdevēja personīgo attieksmi pret norisēm Vidzemē: 1787.-1790. gada laidienos publicēti uz zemniekiem attiecināmu likumu tulkojumi ar komentāriem un skaidrojumiem “Patentes un pavēlēšanas, kas zemniekiem visuvairāk vaijaga zināt”. Pēc 1790. gadā - visticamāk šo publikāciju dēļ - kalendāra tālāku izdošanu nodod Rīgas izdevējam J.K.D Milleram.
Literārā darbība
1784: [Ābece] [bez titullapas, pievienoti cipari, reizināšanas tabula]. Ķieģeļmuiža; atk. izd. 1785., 1796.
1795: Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota. Rubene.
1804: Likumi priekš Vidzemes zemniekiem [tulkojums no vācu valodas]. Rīga
1806: Rēķināšanas grāmatiņu ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī. Rīga: Millers.
1807: Uz visiem Vidzemniekiem no augstas Vidzemes baznīcas tiesas [konsistorijas uzsaukums sakarā ar iespējamo franču armijas iebrukumu Krievijā; K.G.Zontāga teksta tulkojums]. Rīga: Millers.
1809: Pielikti jauni likumi par izskaidrošanu un plašāku izstāstīšanu tiem likumiem no 1804. gada [tulkojums]. Rīga.
1809: Uzrādīšana un nospriešana, pēc kādas ziņas šeitan Vidzemē to zemnieku klausīšanu un došanu būs izlīdzināt ar to zemi, kas tiem no kungiem iedota; pārraudzīta un pēc tiem tanī 1809tā gadā pieliktiem, jauniem likumiem, apstiprināta no tās augstas ķeizariskas tiesas, kas Pēterburgā iecelta, par tām Vidzemes lietām zina [tulkojums, zemes taksācijas tabulas]. Rīga
1828: Gesellschafts-Spiele für Letten. In: Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Litterärischen Gesellschaft. Bd.1, Th.2., S. 101-114.
Valodnieciska satura darbi
1790: Anmerkungen und Zusäzze, zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Probst Stender [Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai]. Pappendorf. atk.izdevums 1809.
1828: Beiträge zur lettischen Sprachkunde [Apcerējumi latviešu valodniecībā, A.G.Velliga, K.Hardera znota, sagatavota Hardera manuskriptu publikācija]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
Garīgas dziesmas, katehisms un sprediķis1782: Kādas jaunas svētas dziesmas. Ķieģeļmuiža.
1782: Priekš tiem kroga viesiem [vienlape, dzejojums ar pretalkoholisma propagandu, eksemplāri nav zināmi]. Ķiegaļi.
1786: [kopā ar J.G. Loderu] Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesasnesēju iz latviešu tautas, 27.oktobra mēneša dienā 1786. gadā Valmāras baznīcā turēts no Martin Gotlīb Agapetus Loder, prāvesta un Valmaras draudzes mācītāja [uzsvērta tiesās kalpojošo piesēdētāju –latviešu zemnieku – atbildība]. Rubene.
1788: Izstāstīšana par tiem mācības gabaliem [luterāņu katehisms]. Rubene.
1809: Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas [redaktors, 22 dziesmu tulkotājs un autors, Hardera dziesmas arī turpmāk dažādās garīgo dziesmu izlasēs]
Darbs folkloristikā
1808: Zweite Sammlung Lettischer Sinn-oder Stegreifs Gedichte.[Latviešu epigrammu jeb improvizāciju otrais krājums, arī G. Bergmaņa, Eitnera, K.Hardera, Keslera, J.K.Šrēdera Vidzemē savāktās 249 tautasdziesmas un 3 mīklas]. Rujen.
1920: Nikolaus Busch. Unbenutzte Quellen zur lettischen Volkskunde. II Aufzeichnungen des Pastors Christoph Harder über abergläubische Gebräuche [K.Hardera manuskripta ar latviešu tautas ticējumiem pirmpublikācija]. Rigasche Rundschau, nr. 160 (19.07.).
Kristofs Harders vāca latviešu tautasdziesmas, tās Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis iekļāva divos Rūjienā izdotajos tautasdziesmu krājumos (1807, 1808) ar norādi Wr - jeb tautasdziesmas, kas pierakstītas Valmieras (vāc. Wolmar) apkaimē. Abos krājumos kopā Hardera vākums veido ap simt dziesmu tekstu. Iespējams, K.Harders bijis arī viens no līdzstrādniekiem, kas ar J. B. Fišera atbalstu nosūtījis latviešu tautasdziesmas Johanam Gotfrīdam Herderam 1770gadu vidū. Kristofs Harders vāca arī latviešu tautas ticējumus, nostāstus, pasakas.
Citātu galerija
Er war klein von Statur, sehr schweigsam und in allem bedächtig und gemessen. Große körperliche Anstrengungen liebte er nicht, dafür aber war er geistig sehr tätig. Er hat vieles Lettische geschrieben, selbst gedruckt und drucken lassen (..). Sein Lettisch war ausgezeichnet gut. Er sprach und schrieb als wäre er ein geborener Nationaler. Bis auf den letzten Jahre seines Lebens war er an Körper und Geist ein sehr gesunder Mann; ein paar Jahre vor seinem Tode aber wurde er schwach und hinfällig, vornehmlich aber schwach in geistiger Hinsicht. Wegen seiner treuen und segensreichen Amtsführung und seiner Biederkeit (war er ja auch ein ausgezeichneter Volksredner) wurde er von allen hoch geehrt und geliebt [Viņš bija maza auguma, ļoti kluss, visā apdomīgs un ieturēts. Viņam nepatika liela fiziska slodze, taču garīgi viņš bija ļoti aktīvs. Viņš tika daudz rakstījis latviski, pats publicējis un arī ticis publicēts. Viņa latviešu valodas prasme bija izcili laba. Viņš runāja un rakstīja, ir kā viņš pats piederētu pie nacionāļiem [šeit - pamatiedzīvotājiem latviešiem]. Līdz pat savas dzīves beidzamajiem gadiem kā miesiski, tā garīgi viņš bija ļoti veselīgs; bet dažus gadus pirms savas nāves viņš kļuva vājš un izvārdzis, arī garīgā ziņā. Visi viņu godāja un mīlēja viņa uzticīgās un svētīgās amata pildīšanas un viņa godīguma dēļ (viņš bija arī izcils tautas runātājs)].
Kristofa Hardera znota mācītāja Velliga atmiņas no: Arnold Gottlieb Wellig. Meine Lebenserinnerungen. In: Baltische Hefte, Bd. 18, 1972, S.81.
Pēc veca tēva Stendera laika to strādnieku tik labi iekš Kurzemes, kā iekš Vidzemes nav pietrūkuši, un vārdi gandrīz pret vārdiem stāv. Vidzemei arī savs godīgs meisteris Arders ir bijis. Ir mūsu ļaudis ir dziedājuši, mācījuši, rakstījuši, mums arī godājami zelles ir bijuši un ir vēl tagadiņ, kas Stenderam un Arderam ir pakaļdzinējušies (..) Ak Jūs vecs-tēvi, Stenders un Arders! kā līksmi būtut Jūs palikuši, kad Jūs šo dienu būtut redzējuši, kur Kurzeme un Vidzeme sabiedrojās jūsu mīļiem latviešiem par labu strādāt! Ak kaut šo dienu būtut redzējuši, kur tās valodas dēļ, kuras pēc Jūs jau esat tik daudz darbojušies, viena savāda sabiedrošana ir cēlusies, ko pats augstais un varenais Zemestēvs ar savu vārdu un ziegeli ir apstiprinājis!
Kristiāns Vilhelms Brokhūzens 13.09.1827., ievadot Latviešu Literārās (Draugu) biedrības pirmo sēdi. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft, Bd. I, 1828, S. 8., 10.
1806. gada 24. augustā, kopā ar pārējām savām un Dzērbenes mācītāja (1764-1796) Kārļa Johana Grasa (Grass) tautas dziesmām, Rubenes mācītājs Kr. Harders nosūtīja Bergmanim uz Rūjienu, kas šos abus manuskriptus arī izlietoja savam Ziņģu izdevumam. Vēstulē Harders piebilst: "agrākos gados es biju liels šo dziesmu draugs un krāju tās, kur vien varēju... Daudzas no tām man ir gājušas zudumā, bet kas vēl palicis pāri, to Jums nosūtu." (..) Viņš [Harders] bija viens no vislabākajiem latviešu valodas pratējiem visā Vidzemē, daudz darbojies mūsu grāmatniecībā, uzrakstījis tautas dziesmas un arī latviešu ticējumus
Arveds Švābe. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: Daugava, 1958, 167.-168. lpp.
Harders bija dziļi inteliģents, ar asu sociālo izjūtu apveltīts cilvēks, kas vērīgi sekoja laikmeta garīgās dzīves strāvojumiem, tāpēc viņa praktiskajā rīcībā, sacerējumos, uzskatu evolūcijā spilgti atainojās dzimtniecības krīzes perioda pretrunas, "filozofiskā gadsimta" sabiedriskās un zinātniskās atziņas.
Aleksejs Apīnis. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās: apcerējumi. R.: Preses nams, 2000, 326. lpp.
Jaunākā [Kristofa] Hardera sacerējumi un izdevumi nerunā par morāli un dievbijību, tie ir pilnīgi sekulāri un risina praktiskus jautājumus, rosina latviešu zemniekus laicīgām darbībām un piedāvā tiem izmantot likumīgas tiesiskas iespējas, lai uzlabotu savu stāvokli: jauna ābece, pirmā rēķināšanas mācību grāmata, jaunveidoti personvārdi, parocīgs un lēts kalendārs ikdienas dzīves pārvaldīšanai un sakārtošanai, pavārgrāmata, dabaszinātniski izklāsti, likumu tulkojumi un skaidrojumi, juridiskas pamācības zemniekiem. Nevis prātīgi pamācīt un moralizēt, bet dot zemniekiem rokās intelektuālus "darbarīkus", izglītot tos, mudināt patstāvīgai darbībai. Rubenes mācītāja, literāta, izdevēja un tipogrāfa devums vērtējams racionālisma un tautas apgaismības ideju kontekstā (..). Saglabājusies sarakste un manuskripti liecina, ka Kristofu Harderu ilgā laika periodā nodarbināja latviešu valodas un literatūras attīstība. To, cik neatlaidīgi viņš strādājis ar Stendera darbiem, apliecina marginālijas un piezīmes Stendera izdevumos no Hardera bibliotēkas, tostarp plaši Hardera komentāri Stendera ievadam par latviešu valodas etimoloģiju (..). Interese par latviešu folkloru tāpat atbilda Stendera, Herdera un abu brāļu Harderu laika garam. Valmieras pusē strādājot, Kristofs Harders uzturēja epistolārus kontaktus ar brāļiem Bergmaņiem, īpaši ar Mazsalacas un vēlāk Rūjienas mācītāju Gustavu Bergmani.Aija Taimiņa. "Cienīgs mācītājs! Izredzēts mīļojams draugs": par Veco Stenderu un diviem brāļiem Harderiem. No: Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā. Rīga: LU LFMI, 2018, 301.-302. lpp.
Lai arī Harderam bija iespējams publicēt tikai daļu no saviem darbiem un virkne vērtīgu materiālu palika rokrakstā, viņš ieguva atzīstamu reputāciju starp laikabiedriem, kas raudzījās uz "Rubenes patriarhu" Harderu kā latviešu valodas autoritāti un dēvēja viņu par Vidzemes Stenderu. Latviešu laicīgajā literatūrā Harders gāja neiestaigātus ceļus, un vairākas viņa publikācijas ir pirmie šāda veida darbi latviešu valodā - starp tiem atzīmējama pirmā pavārgrāmata un pirmā matemātikas mācību grāmata. Gan Hardera plašo, enciklopēdisko interešu dēļ, gan arī pateicoties viņa novatoriskajam ieguldījumam latviešu literatūrā, valodniecībā un folkloristikā, Harders ir saistījis turpmāko paaudžu kultūrvēsturnieku uzmanību.
Pauls Daija. Kristofa Hardera loma Vidzemes kultūrvēsturē. No: tā pirmā pavāru grāmata. 414 receptes no 18. gadsimta. Kocēni, 2020, 16.-17.lpp.
Saiknes
Johans Jakobs Harders - Brālis
Dzimtais vārds
Christoph Harder
Izglītība
1758–1764
Kneiphofas ģimnāzija
Kaļiņingrada
Saskaņā ar Hardera autobiogrāfiju, skolā mācās sešus gadus. No: Curriculum
vitae Christophori Harder, S.S.Theol.Candidati. Rokr. AB R MS1112, 10, I-24/
I-25, nr. 28.
1764–1767
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Sākotnēji klausījies lekcijas filosofijā un matemātikā, t.sk. pie metafizikas un loģikas profesora Frīdriha Johana Buka (Buck, 1722-1786), kas tiecies gan uz reliģiju, gan dabaszinātnēm raudzīties no filosofijas viedokļa. No profesora Buka ieguvis arī zināšanas matemātikā un astronomijā. Brāļa Johana Jākoba Hardera iespaidā Kristofs Harders pievērsās teoloģijas studijām.
Darbavieta
1767–1772
Rīga
Pēc studijām Kēnigsbergā, sekojot brālim, ierodas Rīgā un strādā par mājskolotāju kāda Rīgas vācu pilsoņa ģimenē, domājams, Rīgā iemācās latviešu valodu un ar brāļa atbalstu iesaistās brāļu Bērensu namā rīkotajās sanāksmēs jeb t.s. Bērensu pulciņā.
1772–1817
Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze
Mācītājs Rubenes draudzē. No 1806. gada Valmieras apriņķa prāvests.
1781–1796
Kristofa Hardera (Rubenes) spiestuve
Rubene
Spiestuve tika dibināta, pateicoties Hardera draudzībai ar Baltijas vācu gleznotāju un Rubenes draudzē ietilpstošās Ķieģelu (Ķiegaļu) muižas īpašnieku Voldemāru Dītrihu fon Budbergu-Benninghauzenu (von Budberg-Bönninghausen, 1740–1784). 1784. gadā, Harders spiestuvi pārcēla uz Rubenes mācītājmuižu. Grāmatas iesēja un iespieda pats Kristofs Harders, lielākā daļa no tām bija latviešu valodā, t.sk. "Vidzemes kalendārs", ābece, aritmētikas grāmata, gramatika un pavārgrāmata. Zināms 21 izdevums, no tiem 18 laicīga satura. Daļa grāmatu tika izdalītas par brīvu, tās palīdzēja izplatīt arī draudzes trūkumcietēji. Mājas rokas spiestuves darbību, līdzīgi kā citu privāto spiestuvju darbību, aizliedza Krievijas impērijā ar likumu 1796. gadā.
1806–1818
Vidzemes konsistorija
Valmieras apriņķa prāvests
Dalība organizācijās
1767–1772
Brāļu Bērensu pulciņš
Mārstaļu iela, Rīga
Pēc brāļa Johana Jākoba Hardera ieteikuma apmeklē pulciņa sanāksmes.
07.1811–1818
Lettische Gesellschaft
Vidzeme
Biedrības vadītājs, tas centrā latviešu valodas izpēte un latviešu rakstu gatavošana. Biedrība darbojas dažādās Vidzemes mācītājmuižās, dibināta Cēsīs.