Kārlis Eduards Napjerskis

Dzimis koku šķirotāja ģimenē.
Vecvectēvs – latviešu uzņēmējs, manufaktūru un muižu īpašnieks, kroņa mastu šķirotāju amata eltermanis Jānis Šteinhauers (1705–1779).
Kārļa Eduarda Napjerska dēls Jakobs Gotlībs Leonhards Napjerskis (1819–1890) kļuva par vēsturnieku un Rīgas rātskungu.

Kārlis Eduards Napjerskis pievērsies Baltijas vēstures avotu izpētei. Viņš komentējis hroniku tekstus, pētījis un publicējis vairākus arhīvu materiālus, vēsturiskas apceres, kā arī aktīvi darbojies vācbaltiešu žurnālistikā, rakstījis latviešu presē publicējis rakstus par latviešu valodniecības jautājumiem. Tāpat arī Kārlis Eduards Napjerskis uzrakstījis vienu no pirmajām latviešu matemātikas mācībgrāmatām "Īsa pamācīšana priekš skolmeisteriem, kas saviem skolas-bērniem grib mācīt, domās ko izrēķināt".


Nozīmīgākā darbība bibliogrāfijā un rakstniecībā
1827–1832: kopā ar Johanu Frīdrihu fon Reki izdotā "Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten Lexikon der Provinzen Livland, Estland and Kurland" ("Vispārēja Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes provinču rakstnieku un zinātnieku vārdnīca", 1–4) un tās turpinājums 1859.–1861. gadā.
1828, 1830: izdevis Latviešu literatūras (draugu) biedrības rakstu krājumu "Magazin".
1831: sastādījis pirmo latviešu rakstniecības bibliogrāfisko rādītāju Chronologischer Konspekt der lettischen Literatur ("Hronoloģisks latviešu literatūras konspekts"), rādītāja divi turpinājumi (1844, 1858) aptver laiku no 1587. līdz 1855. gadam.
no 1840: žurnāla Mitteilungen aus der livländischen Geschichte redaktors
1843–1852: sastādījis Beitrage zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland ("Raksti par Vidzemes baznīcu un mācītāju vēsturi", 1–4).
Būdams Kristofa Reinholda Girgensona radinieks, rūpējies par viņa literāro mantojumu. Sagatavojis izdošanai viņa nepabeigto luterāņu baznīcas agendu Kleines liturgisches Handbuch ("Maza liturģiska rokasgrāmata", 1822) un daiļliteratūras krājumu "Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas" (1823), rūpējies, lai Girgensona tulkojumu "Robinsonu Krūziņu" (1824) izdotu nesaīsinātā variantā.


Darbība cenzūrā
Cenzējis lielu daļu 1829.–1864. gadā latviešu valodā izdoto grāmatu, izskatījis un parakstījis izplatīšanas atļaujas caur Rīgu Krievijā ievestām ārzemju grāmatām. Kā cenzors bijis liberāls. Atsevišķos gadījumos, ja materiāls bijis pretrunā ar Napjerska uzskatiem, cenzora darbā izpaudusies tendeciozitāte (negatīva attieksme pret Garlību Merķeli, vēršanās pret vācu valodas mācīšanu tautskolās). Kā Rīgas cenzūras komitejas (Rigaische Censurcomité) loceklis centās apturēt Merķeļa rakstu izplatīšanu.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā atrodas Kārļa Eduarda Napjerska personiskās bibliotēkas grāmatas, kā arī saglabājušies eksemplāri ar viņa redakcionālām un cenzūras atzīmēm.


Goda nosaukumi
1832: Kēnigsbergas universitātes filozofijas goda doktors.
1843: Latviešu literatūras (draugu) biedrības goda biedrs.
1843: Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.
1849: Igaunijas vēstures biedrības goda biedrs.

Apbalvojumi
Zelta tabakdoze no Krievijas imperatora Nikolaja I
Zelta medaļa no Prūsijas ķēniņa Frīdriha Vilhelma III
Zelta medaļa no Zviedrijas ķēniņa Kārļa XIV

"Rīgā 2trā Septemberī saldi aizmidzis uz mūžīgu dusu 71 gadu vecs goda vīrs, Stātsrāts Dr. Kārlis Eduards Napierskis. Bija vīrs, kas patiesi godu un pateicību nopelnījis ne vien no saviem bērniem, bet arī no mūsu gubernementim un tēvazemes. – Rīgā dzimis (21 Maijī 1793), audzis un skolots un Tērpatē mācītāja amatā studierējis, viņu tikai 22 gadus vecu jau aicināja par Jaunpiebalgas draudzes mācītāju. Savu mīļu draudzi no 1815–1829 kopdams arī labprāt darbojās ar Latviešu valodu un ar to, sakrāt ziņas par Vidzemes, Igauņuzemes un Kurzemes vecu laiku stāstiem un rakstiem, lai skaidrāki varētu dabūt zināt, kā vecos laikos pie mums bijis un gājis. Jau 1822. g. Jelgavā lika drukāt Latviešiem pamācīšanu no galvas rēķināt; arī bijis viens no tiem goda vīriem, kas sabiedrojās uz to: Latviešu valodu kopt un Latviešiem piepalīdzēt pie gaismas tapt, un tādēļ 1823. gadā iecēla Latviešu draugu biedrību, kuras biedri pirmo reizi 24tā Septemberī 1824 Rīgā sapulcējās un kuras sarakstītus likumus pats Ķeizers 12tā Maijī 1827 Visaugstāki apstiprināja. Deviņi gadus (no 1829–1838) Napierskis arī bijis par šo Latviešu draugu direktoru (jeb priekšnieku) Vidzemē. Līdz pat beidzamam gadam ir ar to izdarbojies, sakrāt un tad pa kārtām salikt ziņas par it visām Latviešu grāmatām, kas ir driķētas no pirmā Latviešu drukas iesākuma. Latviešu draugu biedrības magazinē, jeb rakstu krājumā, Napierskis licis drukāt ziņas par visām tām grāmatām, kas no 1587tā līdz 1830tam gadam, un tad 2 pielikumos ir tās, kas no 1830 līdz 1855 gadam drukātas. – Kad viņš par ļoti gudru un mācītu vīru bij izrādījies, tad viņu aicināja un 1829 gadā iecēle par Rīgas ģimnāziuma un visu Vidzemes skolu direktoru un pēc arī par Cenzoru, kam drukājamas grāmatas jāpārlūko un tad jānospriež vai tās var drukāt jeb ne, un vai tur nav kāda lieta pret likumiem rakstīta. Visuvairāk Latviešu grāmatu cenzure viņam bij uzticēta. Ar šo divkārtīgu amatu viņam nu gan bija darba papilnam, tomēr viņš visu mūžu vēl izpūlējies ar mūsu tēvazemes vecu laiku ziņām, stāstiem, vecu veciem papīriem un dokumentiem, cik vien spēj tās sadabūt, tās gruntīgi pārmeklēdams un izstāstīdams, lai pilnīgas ziņas varētu dabūt par mūsu gubernementu veciem laikiem, un ar to dažādu un daudz labuma tēvazemei gādājis, tā ka visur bij cienīts un izslavēts un pats Ķeizers viņu pušķojis ar goda zīmēm un cēlis goda kārtā, par Stātsrātu. Arī 1834 gadā piepalīdzēja Rīgā celt tādu biedrību, kas vēl tagad ar to vien darbojās: sagādāt un izmeklēt mūsu tēvazemes vecu laiku ziņas, lietas un atliekas, un ilgi šīs biedrības prezidents bijis. Līdz pat beidzamai dienai pie darba vien neapnicis turējies un tad mierīgi bez sāpēm aizmidzis. 7tā Septemberī viņu pavadījuši uz kapiem un te izrādījies, kādu sirsnīgu mīlestību un godu ar savu gudru teicamu darbu un ar savu mīlīgu dievabijīgu sirdi bij nopelnījies no saviem bērniem, no liela draugu pulka un no augstiem un zemiem. Lai tad nu arī mīļi Latvieši dod godu un pateicību tādam goda vīram, kas savu mūžu ir Latviešiem par labu no sirds izpūlējies. Lai svēti dus iekš tā Kunga!"

Anon. Jaunas ziņas [Nekrologs]. Latviešu Avīzes, Nr. 39, 24.09.1864, 305.–306. lpp.

Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Napjerskis Karls Eduards. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/63/

Karl Eduard von Napiersky

Rīgas Domskola
Rīga

1810–1812
Tērbatas Universitāte
Tartu
Studējis teoloģiju.

1832
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Filozofijas zinātņu doktors.

1813
Vecpiebalga
Mājskolotājs.

1814–1829
Jaunpiebalga
Luterāņu mācītājs.

1829–1849
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
No 1829. līdz 1949. gadam Vidzemes Guberņas skolu inspektors un Rīgas Guberņas ģimnāzijas direktors.

1829–1850
Vidzeme
No 1829. līdz 1849. gadam Vidzemes guberņas latviešu izdevumu cenzors.

1851–1864
Rīgas Cenzūras komiteja
Rīga
No 1851. gada līdz mūža beigām Rīgas Cenzūras komitejas loceklis.

1823
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība

1824
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Bija viens no biedrības dibinātājiem (1824), tās Vidzemes nodaļas direktors (1829–1838) un goda biedrs (1843).

1834
Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība
Piedalījies Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrības (vēlākā Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība) dibināšanā (1834), bijis tās prezidents (1853–1860).

1843
Sanktpēterburga
No 1843. gada Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

1849
Igaunijas vēstures biedrība
Goda biedrs.

Jēkaba kapi