Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība

1917: 9. jūnijā dibināta Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Vēsturiskais nosaukums: Pirmā Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Dibināšanas sapulcē piedalās 27 rakstnieki un žurnālisti: Matīss Ārons, Ansis Bandrevičs, Kārlis Skalbe, Anna Brigadere, Rūdolfs Egle, M. Sams, Edvarts Virza, Ludvigs Šanteklers, Kārlis Štrāls, Kārlis Augenbergs-Ezerietis, Eduards Ramats-Lejgalietis, Austra Dāle, Augusts Laiviņš, J. Porietis, Nikolajs Šiliņš, Jānis Kārkliņš, Antons Bārda, Kārlis Krūza, Edvards Vulfs, Urdziņš, K. Leiškalns, Pēteris Blaus, L. Tomiņš, Eduards Cālītis, Fricis Baginskis, Fricis Vītoliņš un Žanis Gruzevskis. Pirmajā valdē ievēl deviņus klātesošos: Pēteri Blauu (viņu izraugās arī par pirmo priekšsēdētāju), Āronu Matīsu, Kārli Augenbergu-Ezerieti, Eduardu Cālīti, Rūdolfu Egli, Žani Gruzevski, Kārli Krūzu, Kārli Skalbi. Frici Vītoliņu. Valde, izņemot 1918. gadu, tiek pārvēlēta ik gadus, par priekšsēdētājiem pēc Pētera Blaua darbojušies: Pāvils Rozītis, Ādolfs Erss, Arveds Švābe, Rūdolfs Egle, Alfrēds Bīlmanis, Kārlis Skalbe, Līgotņu Jēkabs, Jānis Porietis.

“Pirmos revolūcijas mēnešos biedrība darbojās diezgan rosīgi, bet vācu okupācijas laiks un lielinieku jukas biedrības darbību pēc būtības pārtrauca [..]. 1918. gada beigās biedrībā konstatēts, ka pat valdes sēdes okupācijas laikā nav varējušas notikt. Biedrība gribējusi izdot žurnālu vai avīzi, bet nav dabūjusi no vāciešiem atļauju. Sarīkoti vienīgi divi rakstnieku vakari. Tā iesniegusi okupācijas varai biedrības statūtus vācu valodā apstiprināšanai, bet atļauja nav dabūta. Arī lielinieku laiks biedrības darbību stipri traucējis. [..] Cik lielā mērā visi šie juku laiki traucējuši biedrības darbību, pierāda tas, ka 28. februāri 1920. gadā biedrības revīzijas komisija konstatējusi, ka nekāda revīzija nav iespējama, jo lielinieki piesavinājušies grāmatas, dokumentus un kapitālus.” (Zalts, Alberts. Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Rīga: [b. i.], 1928. 15. lpp.)

1920: apstiprināti arodbiedrības statūti.

1922: arodbiedrība sarīko Latvijas preses 100 gadu jubileju (“Latviešu Avīžu” iznākšanas sākuma simtgade).

1924: arodbiedrība sarīko pirmo Latviešu preses kongresu.

1925: apstiprināti pārstrādāties statūti.

Biedrība risināja arodnieciskus jautājumus un uzņēmās arodbiedrības funkcijas cīnījās par labāku atalgojumu, par pensijām utt., risināja kultūras un sabiedriskus jautājumus. Darbības sākumā piedalījās latviešu politiskajā dzīvē, tā 1917. gada 30. jūnijā pilnsapulcē tā nobalsojusi par Latvijas pašnoteikšanās tiesībām un par Latgales pievienošanu Latvijai.

1926: Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība kopā ar līdzīgi ieinteresētajām skatuves darbinieku organizācijām nodibina Latvju mākslas aģentūru, kas uzņemas tiklab specifisko arodjautājumu (darba aizsardzība, honorāru lietas), kā arī koncertu un citu pasākumu kārtošanu.

1927: arodbiedrība iestājas Starptautiskajā preses federācijā un noslēdz antanti (nolīgumu) ar Igaunijas presi.

1931: noslēdz antanti (nolīgumu) ar Lietuvas presi.

1933: nolīgums ar Polijas presi. 

Goda biedri
1920: Rainis, Aspazija, Krišjānis Barons
1921: Kārlis Skalbe
1923: Matīss Kaudzīte
1925: Jānis Endzelīns, Teodors Zeiferts
1928: Āronu Matīss
1929: Pēteris Blaus, Anna Brigadere
1932: Jānis Jaunsudrabiņš 

Īpašumi
1922: notiekot lielajai agrārreformai, biedrība ieguva no valsts zemes fonda mūža nomā Siguldas pili līdz ar dārza saimniecību.
1927: 12. februārī šis īpašums pārdots un nodots biedrībai dzimtsīpašumā. Iegūdama līdzekļus no gadskārtējām preses ballēm un loterijām, biedrība rada iespēju nedaudz gados savest kārtībā kara laikā izpostīto Siguldas pils saimniecību, ierīkoja tur pansiju, ekskursantu namu un pils dārzniecību.
1932: iegādāts nams Rīgā, Vaļņu ielā 41.

Biedrībā vairāk ap 200 biedru, tai pastāvējušas vairākas nodaļas provincē (Jelgavā, Liepājā), vairākas komisijas (Preses balles, mantu loterijas, kultūras u. c.).

1934: apvienojās ar Latvijas preses biedrību, nosaukums – “Latvijas preses biedrība”.
1940: padomju varai likvidējot visas biedrības, beidza pastāvēt arī apvienotā biedrība.