Literārā darbība
1909: pirmā publikācija –stāsts "Cilvēka sapņi" laikrakstā "Sadzīve" 16. un 21. maijā.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Ritums", "Studentu Domas", "Ilustrēts Žurnāls", "Domas", "Daugava", "Piesaule", "Karogs".
1946: pēc dzejas krājuma "Lapas lido, lapas skan" iznākšanas piedzīvoja smagu kritiku, kur izskanēja pārmetumi, ka dzejas neatbilst padomju lirikas nostādnēm, noskaņām un tematikai. Tas tika iztirzāts un analizēts laikrakstā "Literatūra un Māksla" un žurnālā "Karogs", kā arī Latvijas Padomju rakstnieku savienības Dzejas sekcijā. Pārmetumi turpinājās līdz pat 1951. gadam: pārmests formālisms, ieslīgšana dekadentismā, tematiska vienpusība, neaktivitāte literārajā darbībā, pievēršanās dramatizējumiem.
Literārie darbi
Dzejas krājumi1923: "Pirmā dzeju grāmata".
1933: "Otrā dzeju grāmata".
1946: "Lapas lido, lapas skan".
1968: "Dzied vēji" (pēc dzejnieka nāves, dzejnieks vēl pats izlasīja korektūru).
2007: izlase "Tas trakais kavalieru gads" (sastādījusi Inta Čaklā).
2016: pēdējo gadu dzeja "Veca cilvēka dziesmas" (sastādījusi Marta Dziļuma).
Jau
1936. gadā cerēja pabeigt dzejas krājumu "Veca cilvēka dziesmas".
1966: publicēti dzejoļi no krājuma "Dziļās alkas" (dzejoļu krājums ar šādu nosaukumu nav izdots).
Feļetonu krājumi (parakstīti ar
Dr. Orientācija vārdu)
1922: "Satversmes Sapulce feļetonos".
1923: "Monoklis acī".
1925: "Tikai pieaugušiem".
Lugas
1930: Pļevnas zaldāts (grāmatā 1934)
1932: Gaisa grābekļi (komēdija)
1946: viencēliens "Interesants gadījums" (manuskriptā)
1946: viencēliens "Otrais puslaiks" (manuskriptā)
1947: luga "Nezināmais kareivis" (kopā ar Valtu Grēviņu; manuskriptā)
1956: iecerējis lugu par Ādolfu Alunānu "Teātra tēvs".
Lugu iestudējumi
1930: 25. decembrī Dailes teātrī pasaka bērniem un pieaugušiem "Pļevnas zaldāts".
1946: tekstilfabrikas "Merino" pašdarbības teātris izrādīja viencēlienu "Interesants gadījums".
Dramatizētājs
1925: Tvens, Marks. Princis un ubaga zēns (Rīga: Saule; 1933. gadā iestudēja Nacionālajā teātrī).
1927: Dimā, Aleksandrs. Grāfs Monte Kristo: dēku drāma 25 ainās (Rīga: A. Gulbja apgāds).
1929: Voiniča, Etele Liliāna. Dundurs (iestudēta Strādnieku teātrī).
1933: Molnārs, Ferencs. Pāvilielas zēni (iestudēta Nacionālajā teātrī).
1933: Lāgerlēva, Selma. Gesta Berlings (iestudēta Dailes teātrī).
1949: Tolstojs, Ļevs. Anna Kareņina (iestudēta Dailes teātrī).
1950: Kaudzīte, Reinis; Kaudzīte, Matīss. Mērnieku laiki (iestudēta Drāmas teātrī).
1951: Deglavs, Augusts. Rīga (sagatavots dramatizējums).
1959: Upīts, Andrejs. Plaisa mākoņos (iestudēta Drāmas teātrī).
1959: Dreizers, Teodors. Amerikāņu traģēdija (iestudēta Drāmas teātrī).
1961: Hašeks, Jaroslavs. Šveiks (iestudēta Dailes teātrī).
1962: Skujiņš, Zigmunds. Kolumba mazdēli (iestudēta Jaunatnes teātrī).
1963, 1964: Indrāne, Ilze. Lazdu laipa (iestudēta kā raidluga Radio teātrī un Valmieras teātrī).
1964: Lācis, Vilis. Akmeņainais ceļš (iestudēta Liepājas teātrī).
1964: Šolohovs, Mihails. Plēsums (iestudēta Liepājas teātrī).
1957: ekranizācijas scenārijs pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki".
1946: Latvijas Padomju rakstnieku savienībā lasīja kino scenāriju "Vecākais brālis".
Tulkotājs
Tulkojumi no krievu valodas1924: Tolstoja, Aleksejs. Aelita (Rīga: Latvju Kultūra).
1924: Čirikovs, Jevgēņijs. Tarhanova dzīve. Jaunība (Rīga: Saule).
1924: Strugs, Andrejs. Nauda (Rīga: Latvju Kultūra).
1925: Čirikovs, Jevgēņijs. Tarhanova dzīve trimdā (Rīga: Saule).
1926: Jurjins, J. Varonis aiz pārpratuma: komēdija divos cēlienos (kā tulkotājs minēts Dr. Orientācijs; Rīga: J. Roze).
1930: Guls, Romans. Kaujas organizācijas ģenerālis (Rīga: Gulbis).
1933: Zoščenko, Mihails. Kāzas: Padomju Krievijas komēdija vienā cēlienā (Rīga: J. Roze).
1934–1935: Novikovs-Pribojs, A. Cusima (kopā ar Emīlu Skujenieku; Rīga: A. Gulbis).
1936: Puškins, Aleksandrs. Pīķa dāma (Rīga: Zelta Ābele).
1936-1938: Tolstojs, Ļevs. Karš un miers (1–4).
1938: Larri, Jans. Pavisam nedzirdēts stāsts (Rīga: Latvijas Vidusskolu skolotāju kooperatīvs).
1939: Čapeks, Karels. Dīvainā Anglija: ceļojuma piezīmes (Rīga: Grāmatu Zieds).
1939-1940: Tolstojs, Ļevs. Anna Kareņina (1–2, kopā ar sievu Annu Grēviņu).
1940–1941: 1946-1950: Šolohovs, Mihails.Klusā Dona" (1–2, 1–4; Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība).
1946: Tolstojs, Ļevs. Kara stāsti (Rīga: VAPP).
1946: Lavreņevs, Boriss. Par tiem, kas jūrā: luga 4 cēlienos 8 ainās (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1949: Arseņjevs, Vladimirs. Dersu Uzala: Usūrijas taigas mednieks (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: Šolohovs, Mihails. Cilvēks liktenis (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: Larri, Jans. Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: Fadejevs, Aleksandrs. Pēdējais udehietis (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: Džumajevs, Narimans. Vedekla (Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: Čehovs, Antons. Humoristiski stāsti (Rīga: Liesma).
Padomju periodā atdzejojis PSRS republiku dzejnieku dzeju.
Tulkojumi no angļu valodas1923: Tvens, Marks. 1.000.000 mārciņu banknote (Rīga: A. Gulbis).
1923: Tvens. Marks. Cilvēks, kurš piekukuļoja Hedliburgu (Rīga: A. Gulbis).
1928: Henri, O. Blēži un kovboji (Rīga: Gulbis).
1935: Valpōls, Hags. Džeremijs (kā tulkotājs minēts V. Gaitnieks; Rīga: Valters un Rapa).
1935: Valpōls, Hags. Džeremijs skolā (kā tulkotājs minēts V. Gaitnieks; Rīga: Valters un Rapa).
1935: Valpōls, Hags. Džeremijs un Hamlets (kā tulkotājs minēts V. Gaitnieks; Rīga: Valters un Rapa).
1937: Loftings, Hjū. Doktora Dūlitls cirks (Rīga: Kaija).
1937: Loftings, Hjū. Doktora Dūlitla pasts (Rīga: Kaija).
1937: Loftings, Hjū. Doktora Dūlitla peldošā sala (Rīga: Kaija).
1937: Loftings, Hjū. Doktora Dūlitla zvēru opera (Rīga: Kaija).
1938: Loftings, Hjū. Doktora Dūlitla zvēru stāsti (Rīga: Kaija).
1938: Loftings, Hjū. Doktors Dūlitls un viņa zvēri (Rīga: Kaija).
Tulkojumi no vācu valodas
1936: Grimms, Jākobs, Grimms, Vilhelms. Brēmenes muzikanti (latviskojums parakstīts ar V. Gaitnieka vārdu; Rīga: Orients).
1938: Rozegers, Pēters. Brīnišķīgie teiku ļaudis (Rīga: Kaija).
1944: Grimms, Jākobs, Grimms, Vilhelms. Brēmenes muzikanti (latviskojums parakstīts ar V. Gaitnieka vārdu; Rīga: Zelta Ābele).
Tulkojis1928: Voiniča, Etele. Dundurs (kopā ar Annu grēviņu; Rīga: Kultūras balss).
1930: Hellers, Franks. Kollina dēkas Londonā (tulkojums parakstīts ar Dr. Orientācija vārdu; Rīga: J. Roze).
1965: Rablē, Fransuā. Gargantija un Pantagriels (kopā ar Ludvigu Sēju; Rīga: Liesma).
Tulkojis cittautu autoru lugas latviešu teātru vajadzībām, tostarp Viljama Šekspīra lugu "Liela brēka, maza vilna" (Rīga: Leta, 1924), Fridriha Šillera, Bernarda Šova, Ežena Skriba lugu "Glāze ūdens jeb cēloņi un sekas" (Rīga: Valters un Rapa, 1927); Anri Bataija lugu "Kailā" (1928 iestudēta Nacionālajā teātrī), Kurta Getca luga "Fokus-Pokus" (1929. gadā iestudēta Dailes teātrī); Hermaņa Bāra lugu "Skatuves zvaigzne" (1930. gadā iestudēta Nacionālajā teātrī); Ežena Skriba un Leguvē komēdiju "Nekaro ar sievieti" (1930. gadā iestudēja Dailes teātrī); Luija Verneija lugu "Tālrunis zvana" (1930. gadā iestudēja Nacionālajā teātrī); "Hermaņa Bāra lugu "Žozefine" (1930. gadā iestudēja Nacionālajā teātrī); Žana Sarmāna lugu "Madelona" (1931. gadā iestudēja Nacionālajā teātrī); Karls Cukmeijera lugu "Kepenikas kapteinis" (1931. gadā iestudēja Strādnieku teātrī); Bernarda Šova luga "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti" (1933. gadā iestudēja Nacionālajā teātrī).
Padomju periodā tulkojis krievu autoru lugas: Borisa Lavreņeva lugu "Par tiem, kas jūrā" (1946. gadā iestudēja Dailes teātrī), Borisda Cirskova lugu "Uzvarētāji" (1946).
Darbība žurnālistikā un publicistikā
Kopš
1918: darbojas žurnālistikā, rakstījis recenzijas un apceres par teātri, literatūru, rakstniekiem.
Sabiedriski politiskā darbība
Latvijas Tautas padomes loceklis.
Satversmes sapulces loceklis.
Sastādītājs
1949: Puškins, Aleksandrs. Izlase (kopā ar Mariju Šūmani; Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība).
Redaktors
1920–1932 sastādījis un rediģējis ""Kultūras balss" satīrisko kalendāru".
1923: laikraksta "Dienas Lapa" redakcijas sekretārs.
Vairāki dzejoļi komponēti, tostarp popularitāti ieguvušas – "Dzelzsgriezējs", "Karogi" (izpilda grupa "Līvi"), Burharda Sosāra dziesma "Kavalieru dziesma".