Austra Skujiņa

Dzimusi mežsarga Gustava un Emmas Kristīnes Skujiņas ģimenē kā jaunākais bērns.
Austras Skujiņas tēvs miris 1924. gadā "ar nerviem".
Brālis – Arvīds Skujiņš (1905–1929), mīļvārdā Aris. Latvijas armijas leitnants, mīklainos apstākļos izdarījis pašnāvību.
Māsas:
pedagoģe Milda Loža (1898–1987),
Marta Skujiņa (1899–1933), slimības dēļ nedzīvoja Skujiņu ģimenē,
pedagoģe Herta Zāmuele (1900–1973), precējusies ar Latvijas robežsardzes virsnieku Valdemāru Zāmuelu, bijušā Latvijas ministru prezidenta Valdemāra Zāmuela dēlu,
dzejniece Rūta (Emma) Skujiņa (1907–1964), bijusi precējusies ar aktieri Artūru Filipsonu un rakstnieku un žurnālistu Jūliju Lāci, dzejnieces un valodnieces Lalitas Muižnieces un literātes Māras Celles māte.

Pie brāļiem Pētera un Antona Birkertiem, pārrakstot dažādus folkloras materiālus, strādājusi gan Austra, gan Rūta Skujiņas.

1930. gada augustā iepazinusies ar jau precēto dzejnieku Valdi Grēviņu.
Dzīvi beigusi pašnāvībā, noslīcinoties Daugavā.

LITERĀRĀ DARBĪBA 

1926: pirmā publikācija – dzejolis "Sapņi" ("Kad nav ticības vairs dzīvei...") laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1926.7.III. 

Sākot ar 1927. gadu, Skujiņas dzejoļi publicēti laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Jaunākās Ziņas", žurnālos "Signāls", "Domas". Austra Skujiņa pieslējās literārajām grupām "Trauksme" un "Zaļā vārna". 

Krājums "Dzejas" izdots pēc Skujiņas nāves (1932). 

Izlases 

1960: "Dzeja"
1978: "Krīt manā pavasarī sarma"
1995: "Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot"
2000: "Vēl viss nav paspēlēts..."
2004: "Dzeja"
2009: "Dziesmas lietainā vakarā" (izlasē Austras Skujiņas dzeja un Raimonda Paula komponētās dziesmas ar notīm)
2018: "Krīt manā pavasarī sarma"
1998: krājumos nepublicētā dzeja un proza apkopota krājumā "Es neprotu glāstīt..." 

TULKOJUMI UN ATDZEJOJUMI 

Austra Skujiņa nedaudz atdzejojusi no vācu valodas. 

Nepabeigts palicis Džeka Londona romāna "Aļaska" tulkojums.Kā Emīla Skujenieka un Austras Skujiņas kopdarbs romāna "Aļaska" tulkojuma pirmā burtnīca iznāca 1932. gadā Ata Freināta izdevniecībā. 

1932: pilns tulkojums (sešas burtnīcas) – Džeka Londona Kopotu rakstu 14. sējumā. 

RECEPCIJA 

Literatūrā 

1937: Rūtas Skujiņas romāna "Zvaigžņu bērni" centrālie tēli Astrīde un Aelita veidoti pēc abu māsu – Austras un Rūtas – prototipiem. 
2000: Leons Briedis kinoromāna formā izdevis 80. gados sarakstīto scenāriju par Austru Skujiņu "Asinīs krāsotās ilgas". 
Aktieris Rūdolfs Plēpis izveidojis dramatisku versiju par Austru Skujiņu "Tik vien" ("Teātra Vēstnesis, 2002/2003, Nr. 4) 
2016: Maija Krekle, biogrāfisks romāns "Ilgu putni ar sasietiem spārniem" 

Mūzikā 

Austras Skujiņas dzeju komponējuši Raimonds Pauls, R. Kairāns, V. Bumbieris. 

Teātrī 

2005: Daugavpils teātrī iestudēta muzikāla dzejas izrāde "Vieglprātīgā sirds" 
2006: "Mīlestības puķe" Nacionālajā teātrī

"Skujiņas traģiskas smeldzes caurvīto dzeju impulsē romantiska pretruna – dzīves un sapņa nesavienojamība. Pretišķības Skujiņas dzeju pavada dažādos līmeņos: dzīves izjūtā (dzīvotgriba un dzīvotnespēja), liriskā pārdzīvojuma emocionālajā niansējumā (smeldze, sentiments, eksaltācija – skepse, ironija, bravūra), dzejas tematikā (sabiedriskas idejas, simpātijas un līdzjūtība pret vienkāršo cilvēku – individuālisms; ikdiena, reālā dzīve – austrumu eksotika; anakreontisms – galējs pesimisms; bohēma – apgarota mīlestība), māksliniecisko līdzekļu izvēlē (romantiski tēli, ekspresionisma piesitieni un reālisms; stingrās panta formas un brīvais pants)."

Ieva Kalniņa

Rīgas Tautas augstskola
Tā kā 1927. gadā Skujiņa neiekļuva Latvijas Universitātē, vakaros pēc darba apmeklēja Rīgas tautas augstskolu, kur iestājās zīmēšanas studijā pie Sigismunda Vidberga.

1919–1923
Pabažu pamatskola
Pabaži
Mācījies Pabažu pamatskolā.

1923
Riga 2nd Secondary School
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1923. gadā iestājās Rīgas 2. pilsētas vidusskolā.

1924
Rīga City 4th Secondary School
Gaiziņa iela 3, Rīga
1924. gadā pārgāja uz Rīgas 4. vidusskolu.

1925–1927
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
Pēc tēva nāves, pasliktinoties materiālajiem apstākļiem, turpināja mācības Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā.

1929–1931
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātē studējusi dabaszinātnes, studijas nepabeidza. 

Rīga
Pēc tēva nāves, pasliktinoties materiālajiem apstākļiem, paralēli mācībām Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā strādā par izsūtāmo Rozenberga sludinājumu kantorī.

1927–1932
Zemkopības ministrija
No 1927. gada rudens līdz nāvei 1932. gadam strādā Zemkopības ministrijas Mežkopības departamenta grāmatvedībā par mašīnrakstītāju.

1927–1928
Žurnāls "Dzirkstis"
Strādāja biedrības "Darba jaunatne" žurnālā "Dzirkstis" (1927–1928; redakcijas locekle 1928. gadā).

Trauksmes grupa
Līdzdarbojās jauno dzejnieku apvienībā "Trauksme", piedalījās tās rakstnieku vakaros.

Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Austra Skujiņa pieslējās mākslinieku biedrībai "Zaļā vārna".

1926–1927
Strādnieku jaunatnes biedrība "Darba jaunatne"
Pēc Latvijas sociāldemokrātu jaunatnes savienības slēgšanas kļuva par biedrības "Darba jaunatne" biedri.

1929–1931
Studentu biedrība "Zemgalija"
Darbojusies studentu biedrībā "Zemgalija".

1931–1932
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre

1932
Klostera iela 19, Rīga
Romas katoļu baznīcas garīdzniecības nama pilsētas darbinieka Jegera dzīvokļa istabiņa Klostera ielā 19-1 bija pēdējā Austras Skujiņas dzīvesvieta.Rīgā Austra Skujiņa dzīvojusi Purva ielā 37a-3 (1923. gadā), Pumpura ielā 3-11, Kapu ielā 18-1, Stabu ielā 93-27, 21-2, Katoļu ielā 58-110, Brīvības ielā 94-33, puspagraba divistabu dzīvoklī Kalpaka bulvārī 10-14 (1928. gadā, kopā ar māti un māsām), Ludzas ielā 56-57, Bruņinieku ielā 51-9, Kr. Valdemāra ielā 73-9, L. Lāču ielā 14-14, Klostera ielā 19-1 u.c.

1984
Čiekuri
Piemiņas akmens uzstādīts Limbažu rajona Vidrižu (mūsdienu Sējas) pagasta Kraukļos (māju tagadējais nosaukums Čiekuri). Tēlnieks R. Bēcis.

Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbedīta Rīgas 1. Meža kapos blakus brālim Arvīdam.