1885: žurnālā "Austrums" (Nr. 5) publicēts Teodora Zeiferta pirmais dzejolis "Gana dziesma".
1886: žurnālā "Austrums" (Nr. 8) publicēta pirmā literatūrkritiskā apcere "Hūgenbergers mūsu valodas un rakstniecības laukā".
1888: žurnālā "Austrums" (Nr. 4–5, 7–8, 11–12) izraisās Teodora Zeiferta polemika ar Jēkabu Lautenbahu-Jūsmiņu, tā ir viena no 19. gadsimta beigunozīmīgākajām literārajām polemikām. Polemikas pamatjautājums, kas atspoguļojas Teodora Zeiferta rakstā "Dzejnieks un viņa laiks", – literatūras laikmetīgums un folkloras izmantošana literārajā jaunradē.
1892: polemika ar teoloģijas studentu Jāni Grīnbergu, vēlāko luterāņu mācītāju un bīskapu Pēterburgā.
1891–1914: referents Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs, Nolasītie referāti bija pamatā daudziem pēc tam publicētiem Zeiferta rakstiem, kas kopumā veidoja sistemātiskus pārskatus par latviešu literatūras attīstību. Rakstos viņš popularizēja cittautu kritiķu Gotholda Efraima Lesinga, Ipolita Tēna, Georga Brandesa un citu atziņas, kā arī izmantoja tās savu vērtējumu pamatošanai. Zeiferts uzsvēra reālismu kā perspektīvu literāru virzienu, taču novērtēja arī citu estētisko virzienu iespējas.
1896–1904: ar pseidonīmu Reinhold Kaupo publicējis rakstus par latviešu literatūru Berlīnes un Vīnes žurnālos Das literarische Echo, Die Zeit, Das Magazin für Literatur.
1898–1910: Zeiferts sastādīja literatūras almanahu "Jaunā raža", kurā publicēja latviešu rakstnieku darbus, it īpaši iesācēju sacerējumus.
1905–1907: sastādījis plašu "Latviešu rakstniecības hrestomātiju" ar literatūrvēsturiskiem apskatiem, veidojot priekšdarbus sistematizētai latviešu literatūras vēsturei.
No 1909: lasīja lekcijas par latviešu rakstniecību Jēkaba Dubura un Zeltmata izveidotajos Latvju dramatiskajos kursos
Darbi
Literatūrzinātniskie un citi darbi1893: Mūsu tautas dzejas pamošanās
1895: Latviešu daiļrakstniecība 1894. gadā
1896: Latviešu rakstniecība 1895. gadā
1896: Mūsu laikrakstu virzieni
1897: Latviešu lirikas attīstība
1901: Dr. philos. P. Zālīts mūsu avīžniecībā
1913: Tautas rakstnieki
1919: Mūsu dzimtene: ainas iz Latvijas dabas un vēstures
1920: Īsa Latvijas vēture (1921, 1928 – paplašināts izdevums)
1922–1925: Latviešu rakstniecības vēsture 3 sējumos (1927–1934, papildināts izdevums, 2. un 3. daļu papildinājis Kārlis Egle)
1922: Plūdons: dzīves un dzejas aina
1923: Krišjānis Barons: piemiņas raksts
1924: Saulietis: dzīves un darbu aina
1929: Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina
1936: Dzejnieks un viņa laiks: polemika 1888. un 1889. gadā "Austrumā" (Teodora Zeiferta un Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa polemiku apstrādājis Antons Birkerts)
Dzeja1890: Kārkla svilpe
1897: Stari
1903: Pumpuri
1926: Saulrieti
Proza
1890: Čaklā Mudīte (pasaka)
1922: Bāru bērni (miniatūras)
Teodora Zeiferta dzejas recepcija mūzikāDziesmas ar Zeiferta tekstiem komponējuši Pēteris Aldiņš, Emīls Dārziņš, Rihards Dubra, Jēkabs Graubiņš, Andrejs Jansons, Andris Kontauts, Jāzeps Mediņš, Lauma Reinholde, Andrejs Selickis, Bruno Skulte, Jāzeps Vītols, Imants Zemzaris.