Search

Aspazija

49 pictures
Aspazija
Aspazija. Portrets. 1894. g. Foto: Emanueps Egerts (E. Eggert), Rīgā. Pirmoreiz publicēts “Saimnieču un zelteņu kalendārā” 1894. g. RMM 55141. Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Aspazija
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Pauls Dauge, Rainis, Aspazija Cīrihē
Pauls Dauge, Rainis,Aspazija Cīrihē, 1911. gada decembrī. Foto pilnizmērā glabājas RMM krājumā.
Raiņa kapa piemineklis
Pieminekļa kolonādes arhitekts ir Pēteris Ārends, pieminekļa tēlnieks Kārlis Zemdega. Piemineklis atklāts 1935. gadā.
Nelielā piemiņas plāksne Aspazijai novietota Raiņa pieminekļa priekšā.
Foto: Signe Raudive, 29.05.2020.
Latviešu dzejnieces 20. gados
Latviešu dzejnieces divdesmitajos gados Rīgā: no kreisās 1. rindā Valda Moora, Elīna Zālīte, vidus rindā Aspazija, Anna Brigadere, Anna Rūmane-Ķēniņa, Paulīna Bārda un aizmugurē – Alija Baumane un Biruta Skujniece. Tilts, Nr. 88-89, 01.04.1968.
Aspazija sešpadsmit gadu vecumā
Avots: Pionieris, Nr. 23, 19.03.1968.
Rainis un Aspazija pie vasarnīcas
Foto: Olīvs Mētra. Avots: memorialiemuzeji.lv
Aspazija un Rainis vasarnīcas dārzā
Foto: Olīvs Mētra. Avots: memorialiemuzeji.lv
Aspazija un Rainis Šveicē
Avots: Mazputniņš, Nr. 401, 01.05.1993.
Aspazija, Rainis un viņu mājkalpotāja Anna Rijniece
Avots: Mazputniņš, Nr. 406, 01.10.1993.
Aspazijas sešdesmit gadu jubilejā
Avots: Mazputniņš, Nr. 406, 01.10.1993.
Aspazija un Rainis 1925. gadā
Raiņa sešdesmit gadu jubilejā. Avots: Mazputniņš, Nr. 406, 01.10.1993.
Aspazija ar Triju zvaigžņu ordeni
Avots: Mazputniņš, Nr. 406, 01.10.1993.
Aspazija
Avots: Mazputniņš, Nr. 400, 01.04.1993.
Rainis un Aspazija Slobodskā
Avots: Mazputniņš, Nr. 400, 01.04.1993.
Aspazija 1913. gadā
Avots: Mazputniņš, Nr. 403, 01.07.1993.
Aspazija 1920. gadā
Avots: Mazputniņš, Nr. 403, 01.07.1993.
Rainis un Aspazija
Avots: Mazputniņš, Nr. 405, 01.09.1993.
Rainis un Aspazija dzīvoklī Baznīcas ielā
Foto no JRLMVM fondiem. Avots: Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 36, 07.09.2000.
Rainis un Aspazija Baznīcas ielas dzīvoklī 1927. gadā
Avots: Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr. 2, 01.02.1999.
Aspazija jaunībā
Avots: Brīvība, Nr. 1, 01.01.1995.
Aspazija un Rainis savā dzīvoklī 1927. gadā
Avots: Latvijas Jaunatne, Nr. 55, 16.03.1993.
Aspazija
Avots: Bibliotēku Pasaule, Nr. 35, 01.04.2006.
Aspazija Dubultu mājas verandā
Avots: Jūrmala, Nr. 28, 14.07.1988.
Aspazija savā pēdējā dzimšanas dienā
Avots: Jūrmala, Nr. 28, 14.07.1988.
Aspazija ar viesiem
Avots: Jūrmala, Nr. 28, 14.07.1988.
Aspazija 1943. gada rudenī
Avots: Jūrmala, Nr. 28, 14.07.1988.
Aspazija 1929. gada martā
Foto veltīts Annai Brigaderei un ir no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja. Avots: Jūrmala, Nr. 11, 16.03.1989.
Vilis Polis, Anna Rijniece, Aspazija un Virēna Rozenberga
Foto no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja. Avots: Jūrmala, Nr. 11, 16.03.1989.
Aspazija skolotāju grupas vidū
Foto no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja. Avots: Jūrmala, Nr. 11, 16.03.1989.
Rainis un Aspazija trimdas gaitās Šveicē
Avots: Tilts, Nr. 88-89, 01.04.1968.
Aspazija savā darba istabā
Avots: Tilts, Nr. 88-89, 01.04.1968.
Aspazija kādā sarīkojumā ap 1935. gadu
Avots: Laiks, Nr. 3, 10.01.1990.
J. Nīmanis, J. Kārkliņš un Aspazija Nīmaņa klīnikā
Avots: Zvaigzne, Nr. 16, 20.08.1990.
Aspazija
Foto: J. Mednieks. Sarunas. Latvju sievietes mākslā un darbā. Rīga: J. Grīnberga apgāds, 1940.
Raiņa un Aspazijas atdusas vieta

Pieminekļa kolonādes arhitekts ir Pēteris Ārends, pieminekļa tēlnieks Kārlis Zemdega. Piemineklis atklāts 1935. gadā. Nelielā piemiņas plāksne Aspazijai novietota Raiņa pieminekļa priekšā.

Fotogrāfe: Signe Raudive

Starptautiskās sieviešu dienas referentes (1925)

Starptautiskās sieviešu dienas referentes (29.03.1925). Sēž (no kreisās uz labo): Aspazija, Vācijas Reihstāga locekle Matilde Wurm, Klāra Kalniņa, Līna Kļava. Stāv: Ķērsta Grīnberga (precējusies Veckalna), deputāts Ernests Morics, Paula Zvirbule un Elfrīda Dimāra.

Foto: Grīnberga uzņēmums

Avots: Atpūta, Nr.22, 03.04.1925.

Latvijas sociāldemokrātu 10. kongress (1925)

Ārzemju viesi — soc. dem. Latv. sociāldemokrātu 10. kongresā. (Sēž no kr.): Jugovs (Krievija), Aspazija, KlāraKalniņa, Matilde Wurm (Vācija), Wenerstroems (Zviedrija). Stāv: R. Ivanovs, Azts (Igaunija),Tjchapinskis (Polij.) J. Rainis, Sventorsčeckis (Somija), Morgulis un Markauskas (Lietuva).

Avots: Atpūta, Nr.23, 09.04.1925.

Rainim 60

Aspazija kopā ar Raini. Raini godina sociāldemokrātu strādnieku partija Rīgas amatnieku biedrībā 11. septembrī.

Autors: A. Rostoks

Avots: Atpūta, Nr.46, 18.09.1925.

Rainim 60

Raini godina sociāldemokrātu strādnieku partija Rīgas amatnieku biedrībā 11. septembrī. 1. rindā (sēž): Jēkabsons, Bašens, Grinberģe, Tšanders, Rainis, Aspazija, Lācis, K. Kalniņa, Balodis.

Autors: A. Rostoks

Avots: Atpūta, Nr.46, 18.09.1925.

Aspazija un Rainis

Rīgas skolotāju koris agrā rītā dzied pie rakstnieku Raiņa un Aspazijas mājas Torņkalnā par godu Raiņa 60 gadu jubilejai 1925. gadā.

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Aspazija un Rainis

Raiņa un Aspazijas atgriešānās Rīgā no trimdas. 

Autors: M. Lapiņš

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Aspazija ar Raini

Aspazija ar Raini 1925. gada 7. aprīlī.

Autors: M. Lapiņš

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Rainis un Aspazija Raiņa 60 gadu jubilejas rītā

Rakstnieki un sabiedriski darbinieki apsveic Raini 60. gadu jubilejas rītā pie Raiņa un Aspazijas mājas Pārdaugavā, Torņkalnā.

Autors: "Klio"

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Rainis un Aspazija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijas rīkotā Raiņa 60 gadu jubileja 1925. gadā  Rīgas amatnieku biedrībā.

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Aspazija un Rainis 1912. gadā Cīrihē

Aspazija un Rainis 1912. gadā Cīrihē.

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Aspazija un Rainis 1918. gadā Kastanjolā

Aspazija un Rainis 1918. gadā Kastanjolā.

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Rainis un Aspazija Nacionālajā teātrī 19.10.1925.

Raiņa godināšana Nacionālajā teātrī 1925. gada 19. oktobrī. Augšējā rindā: Osis, A. Mierlauks, A. Bērziņš, I. Lejiņš, I. Brigaders, K. Kalniņš, A. Gulbis, K. Freinbergs. Apakšējā rindā: I. Kārkliņš, Aspazija, Rainis.

Avots: Atpūta, Nr.51, 23.10.1925.

Aspazija

Portrets. Aspazija. 1929. gads, Baznīcas ielas dzīvoklis.

Autors: Lūcija Kreicberga (Lūcija Kreizberg)

Inventāra Nr.: RTMM 133931. 

Roles: autore, play writer, poet

16.03.1865 – 05.11.1943

Aspazija (Elza Johanna Emilija Lizete Pliekšāne,1865 – 1943), a poet and playwright. In her plays she reflected upon woman's struggle againstprejudice and her right to self-determination. Together with her husband – poet and playwright Rainis, they are now considered among the most influential figures in Latvian culture.

  • Author (229)
  • Translator (1)
  • Atdzejotājs (1)
  • Compiler (1)
  • Person of reception (242)

    • Birth time/place

    16.03.1865
    Daukšas

    Place/time of death

    05.11.1943
    Rīga

    Personal information

    Aspazija was born and raised in a wealthy peasant family near Jelgava.
    1874: she began her studies at the Zaļās muižas Parish School.
    She continued her studies at Dorothea Girls' School in Jelgava and at the Trinity Women's Gymnasium.
    1886: she married Maksis Vilhelms Valters, who later fled to America (they were divorced in February 1897).
    1889: she moved to Jelgava.
    1891-93: she worked as a home–teacher in Jaunsvirlaukas, Ķiploki, Pociema Ķaukuļi and Drieliņu manor.
    1893-95: she worked as a theater playwright at Riga Latvian Society.
    1897: her first collection of poems "Sarkanās Puķes" (The Red Flowers) was published, and she met Jānis Pliekšāns (Rainis), a newspaper editor, poet, lawyer, and a leader of the New Current movement (Jaunā strāva). After the collapse of the movement, Rainis fled to Lithuania, and they married there.
    1898–1903: Aspazija worked for the newspaper "Dienas Lapa" and frequently visited Rainis in exile in Slobodskoy, Russia. Together they translated works of Goethe into Latvian.
    During the 1905 Revolution: Aspazija actively participated in socio-political events, and her play "Sidraba šķidrauts" (Silver Veil) became a symbol of the Latvian national intellectual awakening.
    1905–20: Aspazija and Rainis moved to Lugano, Switzerland to escape political persecution after the 1905 Revolution.
    1920: after return to Latvia, Aspazija joined the Latvian Social Democratic Workers' Party and was elected to the constitutional assembly, where she advocated for women's rights.
    1929: after Rainis' death, she arranged and published his literary heritage.

    Professional activity

    Aspazija wrote her first poems at the age of 14 in German, greatly inspired by the German tradition in writing.
    1887: the first publication – poem "Jaunā gadā" (In the New Year) in the newspaper Dienas Lapa, published by her pen name Aspazija.
    1891–1893: she wrote her first plays.

    Plays

    1933: Velna nauda [The Devil's Dime].
    1932: Pūcesspieģelis [Owlglass].
    1931: Jānis Ziemelis [Janis Ziemelis]. A play, published in periodicals.
    1928: Zalša līgava [The Sea Serpent's Bride].
    1927: Torņa cēlājs [The Tower Builder].
    1925: Boass un Rute [Boas and Rute].
    1923: Aspazija [Aspasia].
    1903/1905: Sidraba šķidrauts [The Silver Veil].
    1901: Zeltīte [Goldie].
    1895: Neaizsniegts mērķis [A Goal Unattained].
    1895: Ragana [The Witch].
    1894: Zaudētās tiesības [The Lost Rights].
    1894: Vaidelote [The Priestess].
    1887: Atriebēja [Woman's Revenge].

    Poetry

    1942: Zem vakara zvaigznes [Under the Evening Star].
    1936: Kaisītās rozes [The Petals of Roses].
    1933: Dvēseles ceļojums [Journey of a Soul].
    1928: Asteru laikā [When Asters Bloom].
    1926: Trejkrāsaina saule [The Tricolour Sun].
    1923: Raganu nakts [The Night of the Witches].
    1920: Izplesti spārni [Spread Wings].
    1911: Ziedu klēpis [Lapful of Flowers].
    1910: Saulainais stūrītis [The Corner of Sunshine].
    1904: Dvēseles krēsla [The Dawn of a Soul].
    1897: Sarkanās puķes [The Red Flowers].

    Prose

    1944: Zila debess zelta mākoņos [Blue Skies in Gilded Clouds].
    1933: Rudens lakstīgala [The Autumn Nightingale] published in periodicals.
    1928: Zelta mākoņi [Gilded Clouds].
    1924: Zila debess [Blue Skies].
    1919: No atzīšanas koka [From the Tree of Knowledge].

    Translations

    1921: Rainis. Joseph und seine Brüder [Joseph and His Brothers].
    1903-04: Johann Wolfgang von Goethe, Writings, Vol. 1 – 7, together with Rainis.
    1900: Robert Hamerling, Aspasia: A Romance of Art and Love in Ancient Hellas (Aspasia: Ein Künstler- und Liebesroman aus Alt-Hellas).
    1899: Henryk Sienkiewicz, Quo vadis.

    Quotes

    "Aspazija is one of the most distinguished and controversial personalities in Latvian culture. Her work plays an important role in the modernization of Latvian writing and in stimulating intellectual discussion about the human existence and meaning of life."

    Ausma Cimdiņa. Priekšvārds. Aspazijas Kopoti Raksti 1. sējums. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 7.

    "During the 1905 Revolution, Aspazija's play Sidraba šķidrauts (Silver Veil) became a symbol of the Latvian national intellectual awakening. The plays Zaudētās tiesības (The Lost Rights) and Neaizsniegts mērķis (A Goal Unattained) provoked many discussions because of their critical stance against patriarchal society."

    http://www.latvianliterature.lv/en/writers/110

    Affinities

    Amanda Cielēna - Friend
    Anna Priedīte - Like-minded
    Dāvids Freimanis - Cousin
    Dora Stučka - Sister-in-law
    Ķērsta Veckalna - Friend
    Olga Ezerlauka - Friend
    Rainis - Husband
    Uldis Freimanis - Relative

    Occupations

    autore
    play writer
    poet

    Name at birth

    Johanna Emīlija Lizete Rozenberga

    Pseudonym

    Kalna Elza

    Additional names

    Elza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde

    Museums

    Daukšas

    The Rainis and Aspazija House
    Baznīcas iela 30, Rīga

    The Rainis and Aspazija Summer House
    Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala

    Raiņa un Aspazijas muzejs Lugano
    Lugano

    1996 until now
    The House of Aspazija
    Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala

    Residence

    1865–1889
    Daukšas

    1889
    Jelgava
    1889. gadā Rozenbergi pārceļas uz Jelgavu un 16. oktobrī nopērk nelielu māju Zaļā (vēlāk Raiņa) ielā 25.

    1893–1897
    Rīga

    03.1897
    Paņeveža
    Kad Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija.

    1898–1903
    Slobodska

    1898–1903
    Rīga

    1898–1903
    Pleskava

    12.1905–04.1920
    Kastanjola

    1920–1933
    Rīga

    1933–1943
    Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala

    Education

    1874
    Zaļāsmuižas pagastskola
    Zaļenieki

    1874–1878
    Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
    Jelgava

    1878–1884
    Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzija
    Jelgava
    Nepabeigusi Dorotejas meiteņu skolu, Aspazija pāriet uz jaundibināto Jelgavas sieviešu ģimnāzijas sesto klasi (t. i., pēc toreizējā klašu iedalījuma viņai jāmācās skolā sešus gadus). Precīzu ziņu par skolas beigšanu nav. Atmiņās Aspazija vairākkārt stāsta, ka skolu beigusi, bet vectēva bēru dēļ palikuši nenokārtoti gala eksāmeni.

    Working place

    1891–1893
    Jaunsvirlauka
    Mājskolotāja Jaunsvirlaukas "Ķiplokos".

    1892–1893
    Ķaukuļi
    Mājskolotāja Pociema "Ķaukuļos".

    1892–1893
    Pāles pagasts
    Dreiliņu muižas (tagadējā Pāles pagastā) pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāja.Te sarakstījusi lugas "Vaidelote", "Zaudētas tiesības", poēmu "Saules meita".

    10.1893–1895
    Rīgas Latviešu teātris
    Merķeļa iela 13, Rīga
    Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam.

    1898–1904
    Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
    Rīga
    Literārās nodaļas vadītāja

    01.05.1920–07.11.1922
    Latvijas Republikas Satversmes sapulce
    Rīga
    Deputāte no LSDSP

    Participation in organisations

    1893–1904
    Jaunā strāva

    1893–1895
    Rīgas Latviešu teātris
    Merķeļa iela 13, Rīga
    No 1893. līdz 1895. gadam dziedājusi Rīgas Latviešu teātra korī.

    1904–1906
    Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

    1906–1918
    Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)

    1918–1932
    Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
    Deputāte Satversmes sapulcē

    1920
    Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
    Rīga
    Goda biedre

    1922–1939
    Latvju mākslas aģentūra
    Biedre

    Travelled

    1896
    Berlīne
    1896. gada nogalē kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. gada sākumā sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā.

    Emigrated

    12.1905–04.1920
    Kastanjola
    Kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastaņolā pie Lugāno.

    Memorials

    1972
    Kastanjola
    Kastanjolas pilsētas pašvaldība uzcēla latviešu rakstniekiem Rainim un Aspazijai granītā veidotu pieminekli (G. Chiesa) ar ierakstu bronzas plāksnē: "Šeit atradās māja, kur dzīvoja, uzticīgī dzimtenei un dzejai, Rainis un Aspazija, nākdami no tālās Latvijas, meklējot mieru un brīvību / Kastanjolas pašvaldība veltī viņu piemiņai šo zemes gabalu" – un trimdas latviešu (J. Plāte) bronzas veidojumiem: rakstnieku kopportreta reljefs, Latvijas valsts ģerbonis, Raiņa lugas Zelta zirgs stilizēts simbols un plāksne ar ierakstu: "Dižajiem dzejniekiem un Latvijas brīvības cīnītājiem latvieši svešumā".

    1990
    Horna dārzs, Jūrmala
    Raiņa un Aspazijas piemineklis "Rainis un Aspazija". To veidojuši tēlnieki Zigrīda–Džoana Rapa un Juris Rapa.

    1995
    The House of Aspazija
    Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
    Piemiņas plāksne un tēlnieka Jāņa Bārdas izveidotā skulpturālā grupa "Kaķu stabs”, kas veltīta Aspazija piemiņai.

    2009
    The House of Aspazija
    Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
    Tēlnieces Artas Dumpes veidots piemineklis "Aspazija".

    10.09.2020 until now
    Skulptūra "Aspazija kāpās"
    2020. gada 10. septembrī Dubultos, kāpu zonā iepretī Aspazijas mājai, svinīgi atklāta tur uzstādītā dzejnieces bronzas skulptūra "Aspazija kāpās", ko veidojusi tēlniece Olga Šilova.

    Buried

    Raiņa kapi

    Awards

    Rīgas Latviešu biedrības prēmija
    Prēmija piešķirta par J. V. Gētes darba "Fausts" tulkojumu (1901).
    1901

    Rīgas Latviešu biedrības prēmija
    1910

    Rīgas Latviešu biedrības prēmija
    1912

    The Order of Three Stars
    Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
    III šķira
    1926

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Asteru laikā".
    Literatūra
    1928

    Atzinības krusts
    II šķira
    1938

    The Fatherland's Award
    1939