Search

Pāvils Rozītis

4 pictures
Pāvils Rozītis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Pāvils Rozītis
Avots: Jaunatnei: "Latvju Domu" pielikums, Nr. 22, 1946, 30. maijs.
Rakstnieka Pāvila Rozīša kapakmens
Foto: Signe Raudive, 05.06.2020.
Pāvila Rozīša atdusas vieta Meža kapos
Pāvila Rozīša atdusas vieta Meža kapos.

Fotogrāfe: Signe Raudive

Roles: author, autors, editor, journalist, literary critic, poet, publisher, translator

01.12.1889 – 20.02.1937

Pāvils Rozītis (1889–1937) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs, literāri publicistisku rakstu autors un literatūrkritiķis. Psiholoģiskās prozas tradīciju veidotājs latviešu literatūrā. Izkopis satīras un anekdotiskās noveles žanru, uzskatāms par 20. gadsimta 20. un 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtāko pārstāvi. Ir četru romānu autors, no tiem lielāko popularitāti iemantojis 1928. gadā iznākušais romāns "Ceplis" un 1936. gadā publicētais darbs "Valmieras puikas". Romāns "Zemes prieks" (1937) nepabeigts. Vairāku dzejoļu, īsprozas un eseju krājumu autors. Rakstījis esejas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Jāni Jaunsudrabiņu, Viktoru Eglīti un citi, kas apkopotas 1920. gadā iznākušajā krājumā "Kultūras slāpes". Publicējis teātra recenzijas, publicistiku, tulkojis cittautu literatūru.

  • Author (152)
  • Author of the comment (1)
  • Person of reception (54)

    • Birth time/place

    01.12.1889
    Pura Pilpi

    Place/time of death

    20.02.1937
    Rīga
    Miris ap plkst. 7 no rīta.

    Personal information

    Dzimis saimnieku ģimenē. Četru gadu vecumā zaudējis tēvu Pēteri un arī tēva mājas. Kopā ar māti Annu Cielēnu un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos apstākļos netālajās Auduļu mājās.

    1914–1918: Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku, kur apprecējies ar latviešu meiteni Antoniju.
    1917: piedzimst dēls Viestards.
    1918: pēc atgriešanās Latvijā nodarbojies ar literāru darbu.
    1922: piedzimst meita Dzidra.
    1928: apprecējies otrreiz ar Almu.
    1935: piedzimst meita Ieva.

    Professional activity

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    1908: pirmā publikācija – krievu pedagoga Konstantīna Venceļa brošūras "Neredzamās verdzības ķēdes" tulkojums,
    1910, 12. marts: pirmais publicētais oriģināldarbs – tēlojums "Nodevējs?..." laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa".
    LITERĀRIE DARBI

    Proza

    Stāsti un noveles
    1913: “Ceturtā grācija”.
    1919: “Es un viņas”.
    1920: “Granātu ziedi”.
    1920: “Nāves vižņi”.
    1920: “Miglas svilpes”.
    1920: “Ceļš uz paradīzi”.
    1922: “Portrejas”.
    1923: “Atriebība un citas noveles”.
    1925: “Krāces”.
    1926: “Jaunsaimnieks”.
    1928: “Pret savu gribu”.
    1933: “Mezgli”.
    1935: “Skaidas”.

    Romāni1921: “Divas sejas”.
    1924: “Uguns ceļi”.
    1928: “Ceplis”.
    1936: “Valmieras puikas”.
    1937: “Zemes prieks” (nepabeigts).

    Dramaturģija

    1931: “Jaunā cepure”.

    Dzejoļu krājumi

    1910 “Kaijas”.
    1912: “Ziedu krūze”.
    1918: “Zīļu rota”.
    1919: “Skanošais laiks”.
    1919: “Jaunavības tornis”.
    1920: “Zobens un lilija”.
    1923: “Mans korāns”.
    1927: “Pie akas”.
    1936: “Sarunas”.

    Kultūrvēsturiski apcerējumi

    1920: “Kultūras slāpes” (sakopotas esejas no periodikas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Viktoru Eglīti u. c.).

    Kopoti raksti

    1937–1939: “Kopoti raksti” (10 sējumos).
    1961–1962: “Raksti” (piecos sējumos, sastādījis Jānis Niedre).

    Ārzemju autoru darbu tulkojumi

    1908: Konstantīns Vencelis. "Neredzamās verdzības ķēdes"
    1909: Oskars Vailds "Estētiskais manifests"
    1909: Oskars Vaulds. "Zvejnieks un viņa dvēsele"
    1913: Vladimirs Koroļenko. "Ļaunā sabiedrībā"
    1914: Nikolajs Krašeņuņikovs. "Pasaka par mīlu"
    1920: Longs. "Dafnis un Hloa"
    1927: Gijs de Mopasāns. "Mont-Oriol"

    Sastādītie krājumi

    1920: Jāņa Akuratera Kopoti Raksti 2 sējumos.

    Literāro darbu tulkojumi citās valodās

    Proza

    Igauņu valodā
    1967:     Ceplis ("Ceplis"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).
    1984: Valmiera poisid ("Valmieras puikas"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).

    Krievu valodā
    1949: Товар ("Preces"). Tulkojis E. P. Ilmers.
    1953: Цеплис ("Ceplis"). Tulkojis Vladimirs Ņevskijs (Владимир Невский).
    1990: Валмиерские мальчишки ("Valmieras puikas"). Tulkojusi Viola Rugāja.

     

    Dzeja

    Krievu valodā
    1978:     Желудевое ожерелье ("Zīļu rota"). Atdzejojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник).

    Antoloģijas un periodiskie izdevumi

    Poļu valodā
    1938:     Antologia poezji łotewskiej ("Latviešu dzejas antoloģija").
    1951: Opowiadania łotewskie ("Latviešu stāsti").

    Angļu valodā
    1938: At a Masquerade // The Tricolour Sun. Latvian Lyrics in English Versions. ("Maskarādē // Trīskrāsainā saule. Latviešu dzeja angļu versijā"). Atdzejojis Viljams Metjū (William Matthew).

    Vācu valodā
    1924: Lettische Lyrik ("Latviešu dzeja").
    1978: Ware // Unter dem Flūgel eines Vogels ("Preces // Putna Paspārnē").

    Krievu valodā
    1986: Пути огня ("Uguns ceļi"). Tulkojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник).

    Darbība kino un teātra mākslā

    1940: spēlfilma "Aizsprosts" (scenārija līdzautors). Režisors Aleksandrs Rusteiķis.

    Saskare ar tiesu un represīvajām iestādēm

    1923: kopā ar izdevējiem saukts pie kriminālatbildības, – Rīgas Apgabaltiesas viceprokurors Mārtiņš Legzdiņš apsūdzējis pornogrāfijas un nekaunīgu rakstu ražošanā un izplatīšanā par darbiem, kas apkopoti krājumā "Portrejas". Ticis attaisnots.

    Atveidojums mākslā

    1921: tēlnieka Emīla Meldera veidotais Pāvila Rozīša skulpturālais portrets granītā. Glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

    1953: romāna "Ceplis" iestudējums teātrī
    1972: Latvijas PSR spēlfilma "Ceplis" pēc tāda paša nosaukuma romāna motīviem.
    2024: Valmieras teātrī izrāde pēc romāna motīviem "Valmieras puikas".

    Quotes

    PAR PĀVILU ROZĪTI

    "Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Pāvils Rozītis izveidojas par spilgtāko latviešu anekdotiskās noveles meistaru, prasmīgi variēdams savā daiļradē visdažādākos klasiskās noveles sižeta konstrukcijas veidus, smeldams bagātīgu ierosmi Dž. Bokačo, G. de Mopasāna, O. Henrija, E. A. Po, O. Vailda daiļradē. Ar P.  Rozīša darbiem žanrs daudzējādā ziņā iegūst spilgtumu un daudzkrāsainību tieši savā tradicionālajā, klasiskajā izteiksmē. Taču rakstnieks nebūt neaprobežojas tikai ar anekdoti, kaut arī tā ir dzēlīga, bet situācijas un rakstura pretišķībās nereti izgaismo arī savu varoņu psiholoģiju, ja to prasījusi viņa radošā iecere."


    Smilktiņa, Benita. Laikmets un cilvēks P. Rozīša novelēs. Noveles. Rīga: Zinātne, 1999, 181., 182. lpp.

    "Visai atšķirīgi žanriski un tematiski, kā arī apjoma un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izmantojumā krājumi liecina par savdabīga dzejnieka izaugsmi. Pāvila Rozīša lirikā plašs intensīvu pārdzīvojumu spektrs: no liesmainas erotikas līdz skumjai apcerei. Liriskais varonis ekspresīvs, skaistuma alkstošs un kontrastainu izjūtu pārpilns. Spēcīgus impulsus Pāvila Rozīša dzejai un īsajai prozai devis Kaukāzā pavadītais bēgļu laiks. [..] Pirmie stāstu krājumi veidoti romantiski liriskās prozas tradīcijā: eksotiskā vai bohēmiskā vidē varonis gremdējas ar mistiku saistītu skumju un nemiera izjūtās. Žanriski un stilistiski daudzveidīgas ir Pāvila Rozīša noveles. Būdams 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtākais pārstāvis, Pāvils Rozītis satīriski izgaismojis pilsoniskās sabiedrības netikumus. Psiholoģiskajās novelēs atklāta cilvēka garīgā krīze.

    Pāvils Rozītis sarakastījis četrus žanriski atšķirīgus romānus. Viņš ir viens no latviešu psiholoģiskā romāna izkopējiem. Diloģijā "Divas sejas" (1921) un "Uguns ceļi" (1924) atklāta personības sašķeltības traģika, risināta Fjodoram Dostojevskim radniecīgā nozieguma un soda problemātika. Romāns "Ceplis" (1928) ir asa satīra par 20. gadu Latvijas finansiālajām aprindām, plašus sabiedrības slāņus aptverošs tēlojums. Autobiogrāfisks un reizē romantiskas ievirzes darbs ir romāns "Valmieras puikas" (1936), tas sakņots 20. gadsimta sākuma (īpaši 1905. gada revolūcijas perioda) Valmieras vēsturiskajos notikumos un reālijās, izmantojot konkrētus prototipus. Valmieras puiku trauksmainais nemiers un protests pret jebkuru sastingumu dzīvē Pāvila Rozīša daiļradei ir vispārraksturīgs."

    Kalnača, Biruta. Pāvils Rozītis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 494. lpp.

    Occupations

    author
    autors
    editor
    journalist
    literary critic
    poet
    publisher
    translator

    Pseudonym

    Pāvils Ilgvars

    Education

    Liepas pagastskola
    Liepa
    Mācījies Liepas pagastskolā.

    1901–1902
    Valmieras pilsētas skola
    Mācījies Valmieras pilsētas skolā.

    1902–1907
    E. Liepiņa privātā proģimnāzija
    Mācījies E. Liepiņa privātajā proģimnāzijā (skolotāji – Jānis Greste, Vilis Bergmanis).Skolas biedri: Linards Laicens, Rūdolfs Egle, Jānis Kārkliņš, Niklāvs Strunke, Arveds Švābe.

    1908–1909
    Sanktpēterburga
    Mācījies Čerņajeva sagatavošanās kursos Pēterburgā, mēģinot iegūt tautskolotāja tiesības. Izkrīt vienā priekšmetā.

    1910–1914
    A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
    Studējis Alfonsa Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.

    1921–1927
    University of Latvia
    Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Studijas nepbeidz.

    Residence

    1894
    Auduļi
    Pēc tēva nāves kopā ar māti un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos apstākļos Auduļu mājās.

    1915–1918
    Baku
    Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku.

    1918
    Latvija
    1918. gadā atgriezies Latvijā.

    Working place

    1914–1915
    Laikraksts "Līdums"
    Dzirnavu iela 68, Rīga
    Laikraksta "Līdums" līdzstrādnieks

    1914–08.1915
    Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
    Rīga
    Līdzstrādnieks laikrakstā "Jaunākās Ziņas".

    1915–1918
    Baku
    Ierēdnis Nobela naftas rūpniecībā Baku, Azerbaidžānā.

    1918–1919
    Laikraksts "Līdums"
    Kesk 16, Valga
    1918. gadā pēc atgriešanās Latvijā strādāja laikraksta "Līdums" redakcijā Valkā (pēc mūsdienu teritoriālā iedalījuma Valgā).

    1919–1921
    Latvian Army
    Cenzors Latvijas armijas štāba informācijas nodaļā.

    10.12.1920
    Latvijas Republikas Izglītības ministrija
    Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
    Izglītības ministrijas Mākslas un kultūras departamenta direktors no 1920. gada 10. decembra.

    1921–1926
    Apgāds "Latvju Kultūra" (1923–1938)
    Tērbatas iela 15/17, Rīga
    Literārais redaktors apgādā "Latvju Kultūra".

    1921–1926
    Žurnāls "Ritums" (1921–1926)
    Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
    Redaktors žurnālā "Ritums".

    1922
    Latvijas Republikas Izglītības ministrija
    Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
    Izglītības ministrijas Mākslas nodaļas vadītājs

    1925–1934
    Rīgas Tautas augstskola
    Rīgas Tautas augstskolas literārās studijas vadītājs

    1927–1928
    Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
    Dzirnavu iela 57, Rīga
    Laikraksta "Pēdējā Brīdī" un "Pieci Santīmi" (laikraksta "Pēdējā Brīdī" vakara pielikums) redaktors

    1932–1934
    Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
    Pēc dažiem rakstniecībai veltītiem gadiem Tautas labklājības ministrijas Inteliģento bezdarbnieku nodaļas vadītājs.

    1933–1934
    Laikraksts "Dienas Lapa" (1933–1934)
    Bruņinieku iela 49, Rīga
    Redaktors

    1935–1937
    Rīgas pilsētas 3. bibliotēka
    Lāčplēša iela 161, Rīga
    Bibliotēkas pārzinis

    Participation in organisations

    1919
    Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
    Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs

    1920–1926
    Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
    Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības valdes loceklis

    1928
    Kopa "Fraternitas artium"
    Rīga
    Biedrs (brālis)

    1930–1937
    Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrība
    Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrības priekšsēdētājs

    Travelled

    1926
    Itālija
    Ceļojums uz Itāliju, kur iepazinies ar Maksimu Gorkiju.

    07.1927
    Somija
    1927. gada jūlijā kopā ar vairākiem citiem latviešu žurnālistiem un rakstniekiem (R. Egli, K. Eliasu, V. Grēviņu, Ā. Ersu u.c.) ceļojis pa Somiju.

    Memorials

    1981
    Valmiera
    Valmieras centrā atklāts piemineklis "Valmieras puikas" (tēlniece – Timiāna Munkēviča), kurā iemūžināti romāna "Valmieras puikas" varoņi.

    Buried

    1937
    Rīgas Pirmie Meža kapi

    Awards

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par romānu "Uguns ceļi".
    Literatūra
    1925

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par stāstu "Mežs".
    Literatūra
    1936

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par stāstu "Marmora kāpnes".
    Literatūra
    1937