Jānis Ziemeļnieks

1897. gada 24. decembrī dzimis muižas stārasta Pētera un Kristīnes Kraukļu ģimenē.1916: pēc kārtējā nieru slimības uzliesmojuma ārsts Ziemeļniekam parakstīja pirmo opija devu, dzejnieks pamazām pieradinājās pie narkotikām.

1916: 4./17. septembrī pirmā publikācija – dzejolis "Vai tiešām es tik ļauns?" laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis". Avīzes redaktors Āronu Matīss devis pseidonīmu Ziemeļnieks.1921–1930: Ziemeļnieks rakstījis daudz recenziju un jubilejas rakstu, arī stāstus un skices, sacerējis humoristiskus dzejoļus karikatūru ilustrēšanai žurnālā "Atpūta" un laikrakstā "Jaunākās Ziņas", kā arī rakstījis tekstus bērnu bilžu grāmatām.
Dzejoļu krājumi1923: Aizejošais1923: Nezināmai1928: Skūpsts1929: Naktis (Kultūras fonda balva)Dzejoļu izlases1947: Dzejas Haijalijai1951: Dzejas mīlai (F. Valles izlase)1960: Dzeja (sastādījis Edgars Damburs)1975: Apmātais (sastādījis Gunars Saliņš)1987: Lai mīlestības nepietrūktu... (sastādījusi Olga Lisovska)1996: Kur gan dvēsele mieru reiz rod? (sastādījis Aivars Gavers)1997: Izlase (sastādījusi Mārīte Milzere; atkārtots izdevums 2006)2002: Divi gudries satiekas: humoristiskā dzeja (sastādījis Jānis Zālītis)2002: Tev padots neprāts mans (sastādījis Jānis Zālītis)2003: Jānis Ziemeļnieks: lirika 2003: Lirika2003: Vīzija naktī (sastādījusi Inta Kalniņa)Grāmatas bērniem192-: Knaks!1927: Džimbo1928: Laimesbērna un Pinkšķētāja raibie piedzīvojumi1929: Acij un sirdij1929: Tik – tak1930: Cirks1930: Kā Aida, Gaida un Frīdis brauca pie vecmāmiņas ciemos1930: ZvērnīcaProza1995: Melnā dāmaDarbu kopojumi1930: Kopotas dzejas1933–1934: Raksti 2 sējumos1959: Kopotas dzejas1960: Kopoti stāstiPētījums un daiļdarbi par Jāni Ziemeļnieku1930–1931: Aspazija. Jānis Ziemelis (luga)1936: Jānis Plaudis. Jānis Ziemeļnieks (romāns)2020: Andris Zeibots. Krauklis (romāns)2021: Jānis Zālītis. Kam puķe zied...Jāņa Ziemeļnieka dzejas recepcija mūzikāDziesmas ar dzejnieka tekstiem komponējuši Alvils Altmanis, Pēteris Barisons, Haralds Berino, Mārtiņš Jansons, Aldonis Kalniņš, Jānis Kalniņš, Teodors Kalniņš, Andris Kivilis, Juris Kulakovs (CD "Ētera odējs"), Paula Līcīte, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, Jānis Norvilis, Valdemārs Ozoliņš, Raimonds Pauls,  Helmers Pavasars, Edgars Račevskis, Lauma Reinholde, Evija Skuķe, Bruno Skulte, Voldemārs Upenieks, Ernests Vīgners, Leonīds Vīgners, Andris Vītoliņš, Jāzeps Vītols, Arvīds Žilinskis.

Par Jāņa Ziemeļnieka dzeju“[Jānis Ziemeļnieks atstājis] mums savu dzeju, savas lirikas grāmatas,
kas tik izplatītas, tik iemīļotas lasītāju masās, sevišķi jaunatnē. Rodas
jautājums – kādu iemeslu dēļ? Kā dzejnieks Ziemeļnieks taču nebija nekāds
modernists, gluži otrādi, viņš reti rūpīgi pieturējās pie vecām kanoniskām
dzejas formām. Tāpat savā tematikā viņš nevarēja lepoties ar kaut kādu līdz šim
neredzētu savdabību. Tas dziedāja par ļoti parastām, sen, sen zināmām un dažādi
jau apjūsmotām lietām – mīlestību, bezgalīgām skumjām, nāvi, greizsirdību, bezcerību
un dvēseles tukšumu. Un tomēr viņš bija un ir viens no visvairāk iemīļotiem
dzejniekiem, un viņa vienkāršais, neuzkrītošais pants atstāj burvīgu,
valdzinošu iespaidu uz lasītāju sirdīm. Jā, kamdēļ? Vienkārši tamdēļ, ka viņš
bija īsts, neviltots dzejnieks. Viņa lirikai piemita tās īpašības, kas
visvairāk nepieciešamas kvēlai, aizraujošai dzejai: ārkārtīga sirsnība, liela
iekšēja atklātība un vienkāršība. Minētās īpašības ar uzviju izpirka visu to,
kas Ziemeļnieka talantam savukārt nebija dots. Dzejnieks savas jūsmīgās, ļoti
melodiskās dziesmas rakstīja ar sevi, ar visu savu jūtīgo, no dzīves ievainoto
sirdi, ar visu savu traģisko būtību. Viņš bija izšķērdīgs līdz beidzamam, līdz
noziedzībai. Ziemeļnieks rakstīja tikai par to, kas visvairāk viņu mocīja,
aizkāra un tvēra. Liekas, viņš visu savu drūmo, sāpīgo dzīvi arī iegrozīja,
mākslīgi sakāpināja tā, lai tikai viņa varētu dot to maksimālo no sevis –
dzejai, jaunradīšanai. No šejienes Ziemeļnieka lirika vislielākā mērā
autobiogrāfiska. Un diez vai kāds no pakaļpalicējiem spēs radīt tik spilgtu un
pilnīgu viņa īsās dzīves aprakstu, kādu tas jau atstājis savās dzejiskās
rindās.”

Čaks, Aleksandrs. Jāņa Ziemeļnieka piemiņai. Latvju Grāmata, 1930. Nr.
4.

photographer
poet

Jānis Krauklis

Jānis Ziemeļnieks

1908–1912
Plāņi Sarkaņi Primary School
Sarkaņi
Mācījies Plāņu pagasta Sarkaņu skolā.

1912–1914
Strenču ministrijas skola
Strenči

1920
Rīga
Pārnācis dzīvot uz Rīgu, 1920. gadā Ziemeļnieks eksternā nolika vidusskolas gala eksāmenu.

1914
Strenči
1914. gada beigās strādājis par fotogrāfa mācekli Strenčos.

1915–1918
Strenči
Fotogrāfs

12.1918
Strenči
1918. gada decembrī Ziemeļnieks ievēlēts par Strenču izpildu komitejas sekretāru. Lai gan dzejnieks bija kreisi noskaņots, viņš neatzina lielinieku teroru, sarakstīja satīrisku dzejoli par Strenču varas vīriem un drīzumā atteicās no amata.

1920
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Mākslas departaments, kancelejas ierēdnis

1921–1922
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība (1917–1940)
Rīga

1925–1930
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Redakcijas loceklis laikrakstā "Jaunākās Ziņas"

1925–1930
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Redakcijas loceklis žurnālā "Atpūta"

1919
Sarkanā armija
Pleskava
1919. gadā iesaukts Sarkanajā armijā, mēnesi nodienēja Pleskavā un Rēzeknē, no dienesta atbrīvots veselības stāvokļa dēļ.

1919
Sarkanā armija
Rēzekne
1919. gadā iesaukts Sarkanajā armijā, mēnesi nodienēja Pleskavā un Rēzeknē, no dienesta atbrīvots veselības stāvokļa dēļ.

1920
Rīga
1920. gadā pārnācis dzīvot uz Rīgu.

1987
Rīgas iela 17, Strenči
1987. gadā pie mājas Strenčos, Rīgas ielā 17, atklāta piemiņas plāksne.

20.08.2013
Rīgas Otrie Meža kapi
Tiek atklāts piemineklis dzejniekam Jānim Ziemeļniekam. Piemineklis tapis pēc dzejnieka brāļa meitas Guntas Kraukles iniciatīvas, pateicoties dzejnieka brāļa mazbērnu Artura Kraukļa un Patricijas Princes finansiālajam atbalstam. Pieminekļa autors – tēlnieks Edgars Kvjatkovskis.

Rīgas Otrie Meža kapi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Naktis".
Literatūra
1930