Literārā darbība
Pirmās publikācijas – laikraksta "Balss" literārajā pielikumā 1900. gadā (52. nr.) publicētais stāsts "Zaglis" 1900. gadā 1901. gadā publicētais stāsts "Pēdējā stunda" (ar parakstu Ādolfs).
Pirmais dzejoļu krājums "Lūzumi" (1906) iznāca Pēterburgā ar Ā. Rūnika vārdu. Otrais dzejoļu krājums "Dzīvības maize" (1912) parakstīts ar pseidonīmu Erss.
Sarakstījis vairāk nekā 30 grāmatas, galvenokārt prozā. Daiļrades sākumā raksturīgi romantiski stāsti, kuru pamatā ir teiku, leģendu un antīkās kultūras sižeti, – krājums "Maskas" (1920), "Greizos ratos" (1921). Reālistiskajā prozā ar humoristisku nokrāsu attēloti notikumi Latvijā pirms Pirmā pasaules kara, Latvijas Brīvības cīņu laikā un saimnieciskā uzplaukuma periodā Latvijas laukos 30. gadu beigās. Apmēram trešdaļai Ersa prozas darbu ir Latgales tematika, labi pazinis un tēlojis šo novadu, saskatīdams tur gan traģisko, gan komisko.
Dzeja
1906: "Lūzumi" (ar uzvārdu A. Rūniks)
1912: "Dzīvības maize"
1920: poēmu krājums "Sešas poēmas"
1923: ceļojumu iespaidu krājums "Itālija"
1923: mīlas un dabas lirikas krājums "Amora dārzs"
1925: "Dzīvības maize" (1912. gada izdevuma ļoti pārstrādāta versija)
Īsproza (stāsti)
1920: "Maskas"
1921: teika "Vecais daiņotājs"
1921, 1923: "Greizos Ratos"
1923, 1926: tēlojumi "Krustceļos"
1926: "Latgales stāsti"
1927: "Lauku varoņi"
1927: "Lijas Vasariņ atvaļinājums" (ietver divus stāstus no krājuma "Lauku varoņi")
1931: "Vecā Latgale"
1932: "Jautrās rīdzinieces"
1933: "Laimīgie"
1935: "Zaļā krūze"
1937: "Laimes aka"
1939: "Rīgas kungi"
1942: "Zilā roze" (stāstu izlase no krājumiem "Maskas" un "Greizos Ratos"
1943: "Stāsti"
1944: "Stāsti" (izlase)
1944: "Paslēptais cirvis" (izlase)
Romāni
1922: "Satīrs un Krusts"
1927: "Aglonas Dievmātes atgriešanās"
1930: "Mīlestības varavīksne"
1931: "Muižnieki"
1936: "Šķirti ceļi"
1938: "Krusts ceļmalā" (divās daļās; periodikā 1937. gadā ar nosaukumu "Par tēvu zemi")
1939: "Mātes dziesma" (cikla "Zemes balsis 1. daļa; periodikā 1936. gadā ar nosaukumu "Kad zeme runā")
1940: "Zemes uzvarētāji" (cikla "Zemes balsis" 2. daļa; periodikā 1938.–1939. gadā ar nosaukumu "Zemes uzvara")
Savdabīga vieta daiļradē ir faktiem un atziņām bagātām beletrizētām ceļojuma piezīmēm, no kurām grāmatās izdotas "Vienpadsmit mozaīkas no Itālijas" (1923), "Brīvā Estija" (1929), "Lietuva" (1930), "Pa Lietuvas ceļiem" (1939).
Vācu okupācijas laikā presē publicēti daži stāsti, romāns "Celmi un atvases" (laikrakstā "Zemgale" 1943. gadā).
Vairākas Ersa grāmatas atkārtoti iznākušas arī trimdā, piemēram, "Kalnieši" (1955).
20. gadsimta 90. gados izdotas atkārtoti vairākas Ersa grāmatas: romāns "Muižnieki" (1990), stāstu izlases "Jautrās rīdzinieces" (1994), "Latgales stāsti" (1995), dzejas izlase "Cel altāri no zemes" (1999).
Rakstniecības un mūzikas muzejā glabājas trīs Ersa īsprozas krājumu manuskripti: tēlojumu grāmata "Laikmeta elpa" (1918–1928), "Stāstu izlase" (1920–1939), "Svētku stāsti".
Tikai 2013. gadā Pētera Jankava sakārtojumā iznāca Ersa pēdējais stāstu krājums "Diogena precības", kuru no iznīcināšanas kratīšanas laikā bija paglābuši autora tuvinieki.
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
1906: S. Vinka "Šķiru cīņa"
Tulkojis daudzu autoru darbus – jau 1915. gadā tulkojis somu J. Aho un J. Linnankoski stāstus, tulkojis Ž. Barbē, K. Hamsunu, M. Meterlinku, Š. Sen-Sansa operas "Samsons un Dalila" libretu u.c.
1921–1922: Migela de Servantesa romāns "Lamančas Dons Kihots" (1-2) (pirmpublicējums periodikā laikrakstā "Līdums"" (1916–1917; 1937. gadā saīsināts izdevums skolām).
1922, 1925: Ernsts Vildenbrugs, balāde "Raganas dziesma" (pirmpublicējums periodikā 1922)
Darbība folkloristikā
Pirmais pavēris plašāku ieskatu Latgales tautas dziesmu melodijām. Tautas dziesmas sācis vākt 1911. gadā Latgalē, vēlāk to turpinājis arī Nīcā un Rucavā. Nodevis aptuveni 180 melodijas Andrejam Jurjānam. Daudzas no tām, t. sk.
Dzīdūt dzymu, dzīdūt augu, kļuvušas populāras latviešu komponistu apdarēs.
Svarīgs bijis valsts atbalstītais Ersa folkloras vākums Latgalē 1920. gadā, no kura apdaru krājumus izveidojis Jurjāns (
Latgolas latvīšu tautas dzīsmes jauktim un veirīšu korim, R., 1922) un Alfrēds Kalniņš (
Klavierpavadījumi piecdesmit latviešu tautasdziesmām latgaliešu izloksnē, R., 1924). 20. gados Erss publicējis Latgales tautas dziesmas laikrakstos.
30. gadu sākumā izveidojis folkloras ansambli no Bēzpils un Tilžas teicējiem, ar to uzstājies arī LK 1933. gadā. Rakstā
Latgales garamantas (Sējējs, 1939) aizstāvējis latgaliešu tautas dziesmu melodijas pret uzskatu, ka tās ietekmētas no krievu folkloras.